Pēdējās nedēļās Latvijas sabiedrībā virmo „karsts kartupelis” – steidzami jāatrod jaunais tiesībsargs. Turklāt viņam jābūt „kristāltīram” un „ar nevainojamu reputāciju”, faktiski tādam kā „pārcilvēkam”, kuram nedrīkst būt neviena melnuma aiz nagiem... Ne bez pūlēm ir izdevies atrast pāris kandidātus, kuri būtu gatavi strādāt un aizstāvēt privātpersonu cilvēktiesības, kā arī veikt citas likumā noteiktās tiesībsarga funkcijas.
Lai gan plašsaziņas līdzekļos dominē viedoklis, ka tiesībsargam jābūt atpazīstamam, ar autoritāti juristu vidē un sabiedrībā, šādas kvalitātes amata pretendentam neprasa likums. Latvijā kā tiesiskā valstī jāievēro un jāpilda likums, nevis atbilstoši situācijai un kādas grupas izdevīgumam jātulko tā normas. Formāli noteikts, ka tiesībsarga „morālās stājas” vienīgais kritērijs ir viņa nevainojamā reputācija. Šis jēdziens ir ļoti plaši tulkojams un izprotams. Tas nedrīkstētu būt par vienīgo „sirdsapziņas” kritēriju, lai kandidātu atbalstītu vai noraidītu.
Norobežojoties no konkrēto izvirzīto kandidātu personālijām, sabiedrībai būtu jāsaprot un jāizprot, kāda ir reālā tiesībsarga loma un iespējas Latvijas tiesību sistēmā.? Kāda ir viņa praktiskā nozīme, piemēram, cilvēktiesību jautājumu risināšanā? Var jau teikt, ka tiesībsarga autoritātei vien ir jāuzlabo cilvēktiesību stāvoklis vai jāuzrauga valsts iestādes labas pārvaldības principa ievērošanā. Taču ar autoritāti vien visus cilvēktiesību aizskārumus nevar novērst.
Lai gan tiesībsargam ir plašas tiesības apmeklēt dažādas iestādes un pieprasīt no tām informāciju, tomēr jāatzīst, ka tiesībsarga pārbaužu rezultāti nevienam nav juridiski saistoši. Tiesībsargam nav tiesību kādu sodīt vai tiešā veidā aizstāvēt pārkāptās privātpersonu cilvēktiesības. Tiesībsargam nav šādu juridisku līdzekļu. Viņa rīcībā vien ir tikai ieteikumi un atzinumi, risinot no cilvēktiesībām izrietošos strīdus.
Viens no nozīmīgākajiem tiesībsarga instrumentiem ir pārbaudes lietas ierosināšana un izskatīšana. Taču nekādu kritiku neiztur likumā paredzētie pārbaužu veikšanas ilgie termiņi. Ir noteikts, ka pārbaudes lietu izskata triju mēnešu laikā! Jūs domājat, ka tas ir ilgi, vai ne? Nepareizi! Tiesībsargs var pagarināt pārbaudes lietas izskatīšanu līdz diviem gadiem (!) no šīs pārbaudes lietas ierosināšanas dienas. Šaubu nav, ka divu gadu laikā persona, kura sūdzējusies par cilvēktiesību pārkāpumiem, ir ļoti smagi vīlusies tik neefektīvā un laikietilpīgā pārbaudē. Iespējams jau radušies jauni cilvēktiesību pārkāpumi, kuri dēļ tiek ierosināta kārtējā pārbaudes lieta uz diviem gadiem... Pārbaudes rezultāti pēc diviem gadiem aizskartajam cilvēktiesību upurim vairāk nav ne aktuāli, ne pat interesanti, jo tik un tā ar tiesībsarga atzinumu nevar kompensēt personai nodarīto kaitējumu.
Bez tiesībsarga Latvijā jau pastāv institūcijas, kas uzrauga cilvēktiesību ievērošanu. Piemēram, prokuratūra uzrauga, lai kriminālprocesu veiktu, ievērojot starptautiski atzītas cilvēktiesības, nepieļaujot neattaisnotu kriminālprocesuālo pienākumu uzlikšanu vai nesamērīgu iejaukšanos personas dzīvē. Prokuratūras rīcībā ir reāli juridiskie instrumenti, lai nodrošinātu šādas normas realizāciju praksē. Taču tiesībsarga praktiskie līdzekļi ir vien rakstveida atzinums, kas nav obligāti pildāms, vai vēlamības izteiksmē noformulēts dokuments ar lūgumu novērst vai mazināt konstatētās nepilnības, pārkāpumus.
Jaunajam tiesībsargam, lai kas un kāds viņš būtu, jārosina būtiski grozījumi Tiesībsarga likumā. Tiesībsarga atzinumiem jābūt juridiski saistošiem, nevis vien rekomendējošiem un deklaratīviem, kā arī jābūt ievērojami īsākiem pārbaudes lietu izskatīšanas termiņiem.
