Kārtējais ārvalstu baņķieru upuris šoreiz ir graudu pārstrādātājs, veselīgas rapšu eļļas, lineļļas un linsēklu ražotājs “Iecavnieks”.

Paplašinot savu ražotni un iegādājoties modernu tehnoloģiju, šā uzņēmuma vadītāji pieļāva stratēģisku kļūdu – aizņēmās no Swedbank. Drīz pēc tam sākās zviedru banku izraisītā krīze, kuras iespaidā produkcijas pārdošanas apjoms samazinājās par 26%, līdz ar to apdraudot kredīta atmaksāšanas grafika ievērošanu. Šogad uzņēmumam, kurā strādā 80 cilvēki, atkal ir pozitīva bilance, jo pieaugusi gan ķīmiski nepārveidotas rapšu eļļas tirdzniecība dzimtenē, gan lineļļas un linsēklu eksports uz Lietuvu. Firmas vadība aktīvi mēģina vienoties ar Swedbank vadību par parāda pārstrukturēšanu, ražošanas un modernizācijas process turpinās, pašlaik tiek novākta jaunā graudaugu raža, nākotnes izredzes labas, taču Swedbank vadība tomēr nolēmusi “Iecavnieku” pakļaut bankrota procedūrai un izpārdot.

Latvijas nodokļu maksātāji zviedru banku glābšanā “brīvprātīgi-piespiedu kārtā” ieguldījuši ap 9 miljardiem eiro, valstij uzņemoties ārvalstu banku parādus, taču nu šīs par mūsu līdzekļiem izglābtās bankas iznīcina mūsu atlikušos ražotājus (skat. materiālu par zviedru žurnālistes Birgitas Foršbergas grāmatu “Latvija-Swedbank Klondaika, kas gandrīz izputēja”). Tieši Swedbank savas aktivitātes vērsusi arī pret citiem latviešu uzņēmumiem – piemēram, veselīgas pārtikas ražotāju un tirgotāju, daudznozaru uzņēmumu “Daugava”.

Zīmīgi, ka Swedbank Latvijas meitas uzņēmumu vada vietējie kadri – tīrasiņu latvieši, kuri nu centīgi savu saimnieku interesēs pamato maksātnespējas un izpārdošanas nepieciešamību. Droši vien arī tiesneši bija latvieši. Maksātnespējas administratore ir Ivita Baumane, Swedbank rupors un PR speciālists – Kristīne Jakubovska utt. Tikmēr īstenie finanšu teroristi netiek nosaukti un palikuši aizkulisēs. Tā jau ierasta taktika – Latviju iznīcināt ar pašu latviešu rokām.

Vai arī šoreiz mēs visi, kā parasti, pasīvi noskatīsimies vēl viena latviešu uzņēmuma iznīcināšanā un pat aplaudēsim, pie sevis ļaunā priekā tīksminoties – “tā viņiem arī vajag”? Vai protestus, piketus, blokādes un barikādes uzņēmuma aizstāvēšanai necelsim? Vai zviedru bankas neboikotēsim?

Un ko šai sakarā pasākušas tā saucamās “latviskās partijas”? – Turpina pūst pīlītes un gatavojas pēc vēlēšanām izpārdot to, kas vēl nav nonācis ārvalstu īpašumā?

Tā arī ir Latvijas “veiksmes stāsta” dziļākā būtība, par ko pie mums pieņemts klusēt.