Ekonomikas ministrija (EM) ļoti labi apzinājās, kāds būs šīs jaunās «obligātās iepirkumu komponentes (OIK) reformas» rezultāts – tā tika veidota un mērķtiecīgi virzīta, lai dažiem uzņēmumiem varētu būtiski samazināt OIK slogu, pārliekot to uz pārējo uzņēmumu pleciem. Tāpēc tā tika virzīta steidzamības kārtā kopā ar budžeta paketi un pieņemta nakts melnumā, lai gan tai ar 2017. gada budžetu nebija nekāda sakara.
Liekulīgas ir arī koalīcijas partneru tagad paustās rūpes par Latvijas zemniekiem, jo tie atbalstīja šo EM virzīto OIK diferenciācijas priekšlikumu par spīti opozīcijas paustajiem argumentiem un brīdinājumiem.
Ja tik tiešām EM un koalīcijas partneriem ir vēlme atrisināt šo kārtējo “OIK afēras” ietvaros radīto EM skandālu, nevis tikai imitēt vētrainas darbības, lai varētu turpinātu piesegt pašas radītos “OIK afēras” rezultātus, tas ir vienkārši un ātri izdarāms – veicot atbilstošus grozījumus normatīvajos aktos.
Pirmkārt, paredzot “sezonālā pieslēguma” iespēju, nosakot minimālo pieslēguma periodu un pieslēguma efektivitātes kritērijus, lai nodrošinātu šo iespēju visām atbilstošajām mērķa grupām, piemēram, zemnieku saimniecībām, bet novērstu “izmaksu optimizācijas” iespējas tiem, kuri šo pieslēgumu neizmanto pietiekoši efektīvi, piemēram – “guloši” nekustamie īpašumi.
Otrkārt, esošā metodika aprēķina un diferencē OIK pēc iepriekšējā gada datiem, taču ņemot vērā, ka valsts tagad ir atpirkusi no Latvenergo 75% obligātā iepirkuma tiesību, kas veido lielāko OIK jaudas komponentes daļu, kura no šī gada vairāk nav jāmaksā, tad pamatoti būtu to ņemt vērā, nosakot OIK diferenciāciju starp jaudas un elektrības komponentēm, kas tagad nav ņemts vērā, tādejādi saglabājot nepamatoti lielu OIK jaudas komponenti.
Taču visefektīvākā iespēja nozīmīgi samazināt augsto OIK slogu, ir nodrošināt atbilstošu “OIK nozares” pārraudzību, kuru EM joprojām “nez kāpēc” nevēlās īstenot. Un ja EM tik tiešām beidzot patiesi vēlas izveidot visiem godīgu OIK izmaksu pārdales mehānismu, nevis tikai slēpt kārtējo neveiksmīgo manipulāciju, tad vispirms EM vajadzētu atklāti, zemniekiem un pārējiem, uz kuriem tagad gulstas papildus OIK maksājumu slogs, acīs skatoties paskaidrot, kāpēc vispār vajadzēja īstenot šādu OIK reformu par labu energoietilpīgajiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, kuriem jau tā 85% no OIK izmaksām tiek kompensētas uz visas pārējās sabiedrības rēķina?
Ja EM izvairās to darīt, tad atbilstošām kompetentām iestādēm nemaz nebūtu tik grūti noskaidrot, kurš konkrēti no šīs “OIK reformas” ir vislielākais ieguvējs, un kāda ir bijusi tā saistība ar šīs “OIK reformas” lēmuma virzītājiem, lai varētu izvērtēt, kā interesēs ir tikusi īstenota šī “OIK reforma”?
