Sabiedrība tiek maldināta, ka pēdējais koalīcijas priekšlikums, kurš
paredz atlikt elektroenerģijas tirgus atvēršanu, nodrošinās
mājsaimniecībām elektroenerģijas piegādes par pašreiz spēkā esošajiem
tarifiem līdz šī gada beigām.
Koalīcijas izstrādātais likumprojekts paredz tikai tiesības iegādāties elektroenerģiju par pašreizējiem tarifiem, taču neparedz mehānismu, kā to varētu reāli nodrošināt. Turklāt, pat ja šāds risinājums tiktu piedāvāts, tas būs pretrunā ar daudzām citām elektrības tirgu regulējošām likumu normām – gan ar Elektroenerģijas tirgus likumu, gan ar pašas valdības pieņemtajiem noteikumiem (skat. pievienoto materiālu), gan arī Eiropas Savienības prasībām, par kuru neievērošanu pret Latvijas valsti jau reiz ir tikusi ierosināta pārkāpuma procedūra (skat. pievienoto materiālu). Tādejādi, šis koalīcijas piedāvājums nevis sakārtos tirgus liberalizācijas procesu un ļaus tam kvalitatīvi sagatavoties, kā to uzskata likumprojekta autori, bet tieši otrādi – radīs tiesisko neskaidrību un haosu. Tā rezultātā šāda tirgus „virināšana” mājsaimniecības nevis pasargās no sagaidāmā izmaksu pieauguma, bet gan izraisīs vēl straujāku elektroenerģijas cenu lēcienu nākotnē.
Pašreizējais valdošās koalīcijas priekšlikums piedāvā absurdu un neiespējamu risinājumu - vienlaicīgi atstājot spēkā gan esošo regulējumu, gan normas, kas tika izstrādātas un apstiprinātas, lai varētu īstenot pilnīgu tirgus atvēršanu no 1.aprīļa.
Lai neradītu pilnīgu haosu elektroenerģijas tirgū esošajā situācijā ir jāizvēlās vai nu viens, vai arī otrs regulējums, bet ne abi vienlaicīgi, jo tie ir savstarpējā pretrunā:
Ja spēkā paliek tās likuma normas, kas ir pieņemtas jau 2013. gada 6. novembrī un paredz pilnīgu elektroenerģijas tirgus atvēršanu no 1. aprīļa, šajā gadījumā ir iespējami divi risinājumi sociālās spriedzes mazināšanai:
a) Tiešs valsts atbalsts tām lietotāju grupām, kurām būs nepieciešama palīdzība papildus izmaksu sloga mazināšanai. Kopējie budžeta ieņēmumi saistībā ar tirgus liberalizācijas pasākumiem sastādīs vairāk kā 41 miljonu eiro. Ņemot vērā, ka apmēram 29 miljoni eiro no tiem tiks izmantoti obligātā iepirkuma komponentes pieauguma kompensēšanai, vēl paliek vairāk kā 12 miljoni eiro, ko valsts iegūst no tirgus atvēršanas. Šī summa ir pietiekama, lai varētu sniegt atbalstu visām sociāli vismazāk aizsargātajām grupām – gan trūcīgajiem, gan mazturīgajiem, gan pensionāriem un daudzbērnu ģimenēm, un citiem - neradot negatīvu fiskālo ietekmi uz valsts budžetu un sociālo spriedzi sabiedrībā.
b) Īpaša VAS „Latvenergo” cenu politika brīva elektroenerģijas tirgus apstākļos attiecībā uz tām lietotāju grupām, kurām būs nepieciešama palīdzība papildus izmaksu sloga mazināšanai. Lai to nodrošinātu, šādu īpašu cenu politiku brīva elektroenerģijas tirgus apstākļos VAS „Latvenergo” var veidot akcionāra uzraudzībā. Protams, šāds cenu piedāvājums ir jāveido nepārkāpjot konkurences likumdošanas normas.
Ja tiek atceltas visas tās likuma normas, kas ir pieņemtas 2013. gada 6. novembŗī, vai arī tiek atlikta visu šo normu spēkā stāšanās - tiek atstāts spēkā esošais regulējums un elektroenerģijas tirgus pilnībā netiek atvērts. Valdība iegūst laiku, lai pienācīgi sagatavotos pilnīgai tirgus atvēršanai. Jautājumus, kas attiecas uz VAS „Latvenergo” tarifiem saistītajiem lietotājiem – vai VAS „Latvenergo” vēršas Regulatorā ar jaunu tarifu projektu, vai arī nē, kāds ir šī tarifu projekta saturs un citi jautājumi, tas ir risināmi VAS „Latvenergo” iekšienē - tāpēc nav nepieciešams ar likumu kaut ko aizliegt.
Taču ir jāņem vērā, ka ja elektrības tarifi mājsaimniecībām tiks „iesaldēti” līdz gada beigām, tas palielinās sociālo spriedzi, kas radīsies pēc atliktas tirgus atvēršanas 2015.gadā, kas būs saistīta ar lielāku elektroenerģijas cenas lēcienu, kas izraisīs lielāku inflācijas pieaugumu nākamgad, kas savukārt nozīmē nepieciešamību pēc lielākiem valsts budžeta tēriņiem, lai tās ietekmi kompensētu sociāli mazāk aizsargātajām grupām. Ņemot vērā, ka tajā pašā laikā, īstenojot šo koalīcijas piedāvāto priekšlikumu, valsts budžeta ienākumi samazināsies par apmēram 40 miljoniem eiro, ir pamatoti līdz ar šādu priekšlikumu sagaidīt atbildi uz jautājumu - uz kā rēķina un kādā veidā tiks nodrošinātas šīs kompensācijas?
Ir jāņem vērā arī tas, ka šādu priekšlikumu par elektroenerģijas tirgus atvēršanas atlikšanu nevarēs uzskatīt par pārdomātu arī kredītreitinga aģentūras, kuras izvērtē VAS „Latvenergo” kredītspēju, kur būtiska nozīme ir uzņēmuma naudas plūsmai, kas šī priekšlikuma rezultātā tiks neplānoti samazināta par apmēram 36 miljoniem eiro. Ņemot vērā, ka uzņēmuma kredītsaistības ir apmēram miljardu eiro lielas, pat visnenozīmīgākās kreditreitinga izmaiņas var sadārdzināt lietotājiem VAS „Latvenergo” pakalpojuma izmaksas par vairākiem miljoniem.
Šo visu risku un arī ietekmes uz valsts budžetu izvērtējumu būtu jāsniedz Finanšu ministrijai, pirms šādu priekšlikumu vispār virzīt Saeimā apstiprināšanai pirmajā lasījumā. Diemžēl opozīcijas deputātiem tas nesaprotamu iemeslu dēļ joprojām nav pieejams. Faktiski tas arī bija vienīgais iemesls, kādēļ šis likumprojekts netika izskatīts steidzamības kārtībā un pieņemts vienā dienā jau pagājušajā ceturtdienā, kā to piedāvāja Ekonomikas ministrija un bija gatavi īstenot koalīcijas deputāti. Šo likumprojektu tika piedāvāts apstiprināt, neskatoties uz to, ka ne Saeimas deputātiem, ne Juridiskajam birojam, ne Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai, ne vienai no iesaistītajām pusēm nebija iespējams ar to pienācīgi iepazīties - likumprojekts tapa pieejams tikai iepriekšējās dienas vakarā – pēc darba dienas beigām. Aicinājums pienācīgi izvērtēt šo priekšlikumu, pirms virzīt to apstiprināšanai, tika ignorēts.
Pašreizējais valdošās koalīcijas priekšlikums piedāvā absurdu un neiespējamu risinājumu - vienlaicīgi atstājot spēkā gan esošo regulējumu, gan normas, kas tika izstrādātas un apstiprinātas, lai varētu īstenot pilnīgu tirgus atvēršanu no 1.aprīļa.
Lai neradītu pilnīgu haosu elektroenerģijas tirgū esošajā situācijā ir jāizvēlās vai nu viens, vai arī otrs regulējums, bet ne abi vienlaicīgi, jo tie ir savstarpējā pretrunā:
Ja spēkā paliek tās likuma normas, kas ir pieņemtas jau 2013. gada 6. novembrī un paredz pilnīgu elektroenerģijas tirgus atvēršanu no 1. aprīļa, šajā gadījumā ir iespējami divi risinājumi sociālās spriedzes mazināšanai:
a) Tiešs valsts atbalsts tām lietotāju grupām, kurām būs nepieciešama palīdzība papildus izmaksu sloga mazināšanai. Kopējie budžeta ieņēmumi saistībā ar tirgus liberalizācijas pasākumiem sastādīs vairāk kā 41 miljonu eiro. Ņemot vērā, ka apmēram 29 miljoni eiro no tiem tiks izmantoti obligātā iepirkuma komponentes pieauguma kompensēšanai, vēl paliek vairāk kā 12 miljoni eiro, ko valsts iegūst no tirgus atvēršanas. Šī summa ir pietiekama, lai varētu sniegt atbalstu visām sociāli vismazāk aizsargātajām grupām – gan trūcīgajiem, gan mazturīgajiem, gan pensionāriem un daudzbērnu ģimenēm, un citiem - neradot negatīvu fiskālo ietekmi uz valsts budžetu un sociālo spriedzi sabiedrībā.
b) Īpaša VAS „Latvenergo” cenu politika brīva elektroenerģijas tirgus apstākļos attiecībā uz tām lietotāju grupām, kurām būs nepieciešama palīdzība papildus izmaksu sloga mazināšanai. Lai to nodrošinātu, šādu īpašu cenu politiku brīva elektroenerģijas tirgus apstākļos VAS „Latvenergo” var veidot akcionāra uzraudzībā. Protams, šāds cenu piedāvājums ir jāveido nepārkāpjot konkurences likumdošanas normas.
Ja tiek atceltas visas tās likuma normas, kas ir pieņemtas 2013. gada 6. novembŗī, vai arī tiek atlikta visu šo normu spēkā stāšanās - tiek atstāts spēkā esošais regulējums un elektroenerģijas tirgus pilnībā netiek atvērts. Valdība iegūst laiku, lai pienācīgi sagatavotos pilnīgai tirgus atvēršanai. Jautājumus, kas attiecas uz VAS „Latvenergo” tarifiem saistītajiem lietotājiem – vai VAS „Latvenergo” vēršas Regulatorā ar jaunu tarifu projektu, vai arī nē, kāds ir šī tarifu projekta saturs un citi jautājumi, tas ir risināmi VAS „Latvenergo” iekšienē - tāpēc nav nepieciešams ar likumu kaut ko aizliegt.
Taču ir jāņem vērā, ka ja elektrības tarifi mājsaimniecībām tiks „iesaldēti” līdz gada beigām, tas palielinās sociālo spriedzi, kas radīsies pēc atliktas tirgus atvēršanas 2015.gadā, kas būs saistīta ar lielāku elektroenerģijas cenas lēcienu, kas izraisīs lielāku inflācijas pieaugumu nākamgad, kas savukārt nozīmē nepieciešamību pēc lielākiem valsts budžeta tēriņiem, lai tās ietekmi kompensētu sociāli mazāk aizsargātajām grupām. Ņemot vērā, ka tajā pašā laikā, īstenojot šo koalīcijas piedāvāto priekšlikumu, valsts budžeta ienākumi samazināsies par apmēram 40 miljoniem eiro, ir pamatoti līdz ar šādu priekšlikumu sagaidīt atbildi uz jautājumu - uz kā rēķina un kādā veidā tiks nodrošinātas šīs kompensācijas?
Ir jāņem vērā arī tas, ka šādu priekšlikumu par elektroenerģijas tirgus atvēršanas atlikšanu nevarēs uzskatīt par pārdomātu arī kredītreitinga aģentūras, kuras izvērtē VAS „Latvenergo” kredītspēju, kur būtiska nozīme ir uzņēmuma naudas plūsmai, kas šī priekšlikuma rezultātā tiks neplānoti samazināta par apmēram 36 miljoniem eiro. Ņemot vērā, ka uzņēmuma kredītsaistības ir apmēram miljardu eiro lielas, pat visnenozīmīgākās kreditreitinga izmaiņas var sadārdzināt lietotājiem VAS „Latvenergo” pakalpojuma izmaksas par vairākiem miljoniem.
Šo visu risku un arī ietekmes uz valsts budžetu izvērtējumu būtu jāsniedz Finanšu ministrijai, pirms šādu priekšlikumu vispār virzīt Saeimā apstiprināšanai pirmajā lasījumā. Diemžēl opozīcijas deputātiem tas nesaprotamu iemeslu dēļ joprojām nav pieejams. Faktiski tas arī bija vienīgais iemesls, kādēļ šis likumprojekts netika izskatīts steidzamības kārtībā un pieņemts vienā dienā jau pagājušajā ceturtdienā, kā to piedāvāja Ekonomikas ministrija un bija gatavi īstenot koalīcijas deputāti. Šo likumprojektu tika piedāvāts apstiprināt, neskatoties uz to, ka ne Saeimas deputātiem, ne Juridiskajam birojam, ne Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai, ne vienai no iesaistītajām pusēm nebija iespējams ar to pienācīgi iepazīties - likumprojekts tapa pieejams tikai iepriekšējās dienas vakarā – pēc darba dienas beigām. Aicinājums pienācīgi izvērtēt šo priekšlikumu, pirms virzīt to apstiprināšanai, tika ignorēts.
