Pirmais mēnesis lielākoties tika pavadīts svētku noskaņā – tika atzīmēta Lāčplēša diena un mūsu valsts proklamēšanas gadadiena. Starts visam bija svinīgais solījums 3.novembrī. Vēl nezinu, cik man bieži nāksies kāpt tribīnē. Daži kolēģi jau spēruši pirmos soļus. Spilgtā atmiņā palika Andra Buiķa teiktais pirmajā plenārsēdē, kad viņš norādīja uz svinīgā solījuma tekstu, kur ir runa par deputāta „apziņu” (nevis „sirdsapziņu”, kā reizēm deputāti pasaka).

Kādā Vienotības frakcijas sēdē Saeimas „veterāns” Dzintars Ābiķis raksturoja savu skatījumu uz galvenajām deputāta darbības jomām, ko viņš sadalīja trijās daļās, proti, tikšanās ar vēlētājiem, piedalīšanās debatēs plenārsēžu laikā un informācijas izplatīšana par padarīto. Esmu jau ticies ar vēlētājiem - laikraksta Dienas publiskajās diskusijās par eiroskepsi; diskusijās ar sabiedrisko organizāciju ELJA50 kopā ar deputātiem Rasmu Kārkliņu un Ati Lejiņu. Taču esmu arī veicinājis pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā, tiekoties ar organizāciju „Providus” un „Eiropas kustības Latvijā” lietpratējiem. Ar šīs organizācijas pārstāvjiem vienojos, kā panākt sabiedrisko organizāciju viedokļu izplatīšanu ELK deputātiem attiecībā uz valdības nostājas apstiprināšanu ES jautājumos. Līdz šim organizāciju viedokļi nonāca valdībā, bet pēc tam netika pārsūtīti deputātiem. Sīka, bet varbūt šīm organizācijām svarīga nianse.

Jūtos patiešām gandarīts, ka Saeimā varu izmantot savu iepriekšējo diplomātisko pieredzi. ELK izskata plašu jautājumu loku, it īpaši iknedēļas sēdēs, kad ministri vai viņu pārstāvji skaidro Latvijas pozīciju par jautājumiem, kuri tiks izskatīti visu ES dalībvalstu ministru starpā. Piemēram, ministre Mūrniece stāstīja par gaidāmajām debatēm par terorisma apkarošanas stratēģiju. Komisija panāca, ka Latvijas pozīcijā jāatsaucas uz vajadzību sadarboties ar NATO kiberterorisma jomā. Ne vienmēr ministri ierodas uz ELK, lai gan reiz ieradās veseli trīs – ārlietu, kultūras un izglītības ministri. ES dienaskārtība nosaka gan ELK, gan mūsu valdības ministru dienaskārtību, jo pozīcijas komisijā tiek prezentētas neilgi pirms attiecīgo ES nozaru ministru sanāksmēm.

Manas komisijas sēdes notiek divas reizes nedēļā, deviņos no rīta trešdienās un piektdienās. Bieži vien trešdienas sēdes ir saspringtas, jo deputātiem jātiek uz nākamo komisiju sēdēm desmitos. Sešiem ELK deputātiem, piemēram, jādodas uz Ārlietu komisijas sēdi.

Jebkurā darbā ir svarīgi izvirzīt prioritātes. Pagaidām Eiropas lietu jautājumos es saskatu trīs galvenās prioritātes, proti, lauksaimniecību, enerģētiku un Eiropas atbalsta fondus. Lauksaimniecībā būs svarīgi kopīgiem spēkiem (valdībai, Saeimas un Eiropas Parlamenta deputātiem) mēģināt panākt taisnīgāku pieeju ES kopīgajā lauksaimniecības politikā. Zemkopības ministrs Dūklavs cītīgi strādā, braucot uz ministru sanāksmēm Briselē. Tāpat deputāte Kalniete Eiropas Parlamentā aktīvi lobē mūsu valsts intereses. Laikam Briselē būs jāsadzird arī Saeimas deputātu balsis. Enerģētikas jomā mums jāpanāk energoresursu diversifikācija un jāveicina lielāka savienojamība ar pārējām ES valstīm. Attiecībā uz ES fondiem - tie ir nepieciešami tautsaimniecības atveseļošanai. Tādēļ vēlams tos apgūt lietderīgi, operatīvi un godīgi.

Nebūt nav tā, ka Saeimas Eiropas lietu komisijai būtu monopoltiesības attiecībā uz šīm prioritātēm. Tas ir kopīgs darbs Latvijas interesēs. Es arī apzinos, ka man pašam daudz kas vēl jāapgūst, lai kompetenti strādātu šajās jomās.

Mani deputāta pienākumi abās komisijās – Eiropas lietu un Ārlietu – nozīmē, ka daudzu likumu izskatīšana citās komisiju man aizies secen. Tur lai darbojas citu komisiju un ar Saeimas pieredzi bagātāki kolēģi. Es pieslēgšos plenārsēdēs balsošanas brīdī. Kā zināms, pavisam drīz notiks ļoti svarīgs 10. Saeimas balsojums par 2011.gada budžetu. Tad sekos Ziemassvētki, bet pēc tam jau drīz varēšu lūkoties uz savām pirmajām 100 dienām Saeimā.