2004.gada 1.maijā Latvija līdz ar deviņām citām valstīm oficiāli
iestājās Eiropas Savienībā (ES), tādējādi īstenojot vienu no saviem
galvenajiem ārpolitikas mērķiem. Pievienošanās ES sniedza iespēju
Latvijas ilgtspējīgai attīstībai, kā arī vienlaicīgi bija izaicinājums
izturēt konkurenci brīvā tirgus apstākļos.Šajos desmit gados Latvija
bija izvirzījusi mērķus, kuru sasniegšanai vajadzēja mērķtiecīgu un
rūpīgu darbu. Atzīmējot desmitgadi, varu apgalvot, ka būtisks Latvijas
sasniegums ir gan eiro ieviešana, gan ES fondu ieguldījumi Latvijas
tautsaimniecības izaugsmē.
Darbs pie eiro ieviešanas Latvijā tika sākts jau drīz pēc pievienošanās ES. Turklāt šajā projektā tika iesaistītas gan valsts iestādes, uzņēmēji, nozaru asociācijas, gan visa sabiedrība. Tas bija valsts mēroga projekts, kas īstenots visas sabiedrības labā. Jau šobrīd redzam pirmos rezultātus un ieguvumus no dalības eirozonā, piemēram, augsti vērtējama ārvalstu investoru interese par Latviju un uzticēšanās mūsu ekonomiskajiem sasniegumiem. Tāpat eiro ir padarījis ievērojami vieglāku ceļošanu, kā arī samazinājis slogu uzņēmējiem.
Savukārt, kas attiecas uz ES ieguldījumiem, no 2004. līdz 2013. gadam Latvijai ir bijis pieejams 10,4 miljardus eiro liels ES struktūrfondu (ERAF, KF, ESF, ELVGF, ZVFI) finansējums. ES fondi veido 70% no kopējām publiskajām investīcijām Latvijā, un tas ir nozīmīgs ieguldījums visu iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanā visā mūsu valsts teritorijā. Domāju, ka ikviens Latvijas iedzīvotājs var apgalvot, ka ikdienas dzīvē redz ES fondu finansējuma ieguldījumu.Palūkojoties apkārt, redzam, ka pēdējos gados ir uzlaboti autoceļi un pašvaldību ielas, realizēti ievērojami infrastruktūras projekti. Daudzviet veikti apjomīgi ūdenssaimniecības sakārtošanas darbi, siltinātas ēkas, realizēti inovāciju un zinātnes projekti, atbalstīti bezdarbnieki un vēl, un vēl... Tie ir ES kohēzijas politikas jeb ES fondu ieguldījumi Latvijā.
Kohēzijas politika ir finansējusi mūsu mērķtiecīgās izvēles. 2007.–2013. gadā Latvija koncentrējās uz infrastruktūras pilnveidošanu, izglītību, zinātni un uzņēmumu konkurētspējas veicināšanu un investīcijām Latvijas galvenajā vērtībā – cilvēku kapitālā. Ieguvējs ir katrs iedzīvotājs vai uzņēmums, ja ne tiešā, tad pastarpinātā veidā. Uzlabojot ceļus, skolas, ūdenssaimniecību, paaugstinās iedzīvotāju dzīves kvalitāte. Investējot izglītības kvalitātē, sniedzam iespējas iegūt mūsdienīgas zināšanas. Atbalstot zinātni un pētniecību un ieguldot uzņēmumu modernizācijā, tiek veicināta biznesa attīstībai labvēlīga vide Latvijā.
Būtiski ir arī tas, kā izskatāmies uz citu ES dalībvalstu fona. Šobrīd Latvija ir starp līderēm 2007.-2013. gadā veikto ieguldījumu ziņā. Latvijas piemērs parāda, ka tās ekonomika šobrīd ir starp visstraujāk augošajām ES. Veiksmīgi pārvarot globālo finanšu krīzi, ar 2011. gadu Latvijas ekonomika uzrādīja augstākos izaugsmes tempus ES. Būtiska loma šīs izaugsmes veicināšanā ir Kohēzijas politikas pasākumu īstenošanai, kā ietvaros līdz 2014. gadam Latvijā ir ieguldīti 3,3 miljardi eiro (2,3 miljardi latu).
Veiktais izvērtējums par ES fondu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību liecināja, ka ES fondi ir viens no būtiskākajiem investīciju avotiem Latvijas ekonomikā, kas mazināja un amortizēja ekonomikas lejupslīdi krīzes laikā, kā arī pēc tās turpināja pozitīvi ietekmēt tautsaimniecības stabilizāciju un izaugsmi. ES fondi par 6,7% mazināja krīzes ietekmēto investīciju kritumu, kas 2009. gadā sasniedza 37,4%. Savukārt 2009. gada iekšzemes kopprodukta samazinājums par 17,7% bez ES fondu līdzekļiem būtu vēl par 3,7 procentpunktiem lielāks. ES fondu finansējums galvenokārt sekmējis iekšējā tirgus attīstību, fondu projektu rezultātā vidējās reālās darba samaksas izaugsme ikgadēji tika stimulēta vidēji par 1,7 procentpunktiem. Privātā patēriņa pieaugums un pieprasījums pēc ārvalstu investīciju precēm (izejvielas, būvmateriāli utt.) veicinājis ikgadējo importa pieaugumu vidēji par 1,5 procentpunktiem. ES fondi ir pozitīvi ietekmējuši arī nodarbinātību – kopš 2011. gada sākuma Kohēzijas politikas līdzfinansēto iniciatīvu īstenošanas rezultātā tika radītas aptuveni 6,5 tūkstoši ilgtermiņa un 56 tūkstoši īstermiņa darba vietas. Tā rezultātā ir aplēsts, ka bez ES fondu līdzfinansētajiem projektiem 2013. gadā bezdarba līmenis būtu bijis par 1,9 procentpunktiem augstāks.
Šā gada sākumā Eiropadomē tika panākta vienošanās par ES daudzgadu budžetu 2014.-2020. gadam. Ņemot vērā ekonomisko situāciju Eiropā, bija būtisks spiediens ES budžetu, tostarp arī kohēzijas politikai atvēlēto finansējumu, samazināt. Sarunās pastāvīgi tika uzsvērts, ka ierobežoti līdzekļi rada nepieciešamību pēc stingrākām prasībām. Šī bija pirmā reize ES vēsturē, kad kopējais budžets nākamajam septiņu gadu periodam tika samazināts, tomēr Latvijai izdevās saņemt nozīmīgu līdzekļu apjomu tautsaimniecības izaugsmes un konkurētspējas stiprināšanai, kā arī strukturālo reformu veikšanai. Pēc atbalsta intensitātes uz vienu iedzīvotāju Latvija starp 27 dalībvalstīm ieņems trešo vietu.
Visi īstenotie ES fondu projekti ir sabiedrībai nozīmīgi, dod kopēju labumu un ir dzīvotspējīgi. Ikviens ES fondu saņēmējs var lepoties, ka tieši viņa projekts ir guvis atbalstu un tādējādi apliecina ES fondu investīciju nozīmīgumu. Kohēzijas politikas investīcijas ir un būs Latvijas tautsaimniecības izaugsmes atslēga. Tas ir ieguldījums visas sabiedrības un katra nodokļu maksātāja labklājības celšanai.
Līdz ar pieredzi ES fondu apsaimniekošanā un apjomīgā eiro ieviešanas projekta veiksmīgu īstenošanu mums ir dotas visas iespējas, lai celtu savu un savas valsts labklājību. Desmitgade ir tikai sākums. Gudri un atbildīgi izmantojot mums sniegtās iespējas, varēsim tuvināties vidējam ES labklājības līmenim jau nākamajos gados.
Savukārt, kas attiecas uz ES ieguldījumiem, no 2004. līdz 2013. gadam Latvijai ir bijis pieejams 10,4 miljardus eiro liels ES struktūrfondu (ERAF, KF, ESF, ELVGF, ZVFI) finansējums. ES fondi veido 70% no kopējām publiskajām investīcijām Latvijā, un tas ir nozīmīgs ieguldījums visu iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanā visā mūsu valsts teritorijā. Domāju, ka ikviens Latvijas iedzīvotājs var apgalvot, ka ikdienas dzīvē redz ES fondu finansējuma ieguldījumu.Palūkojoties apkārt, redzam, ka pēdējos gados ir uzlaboti autoceļi un pašvaldību ielas, realizēti ievērojami infrastruktūras projekti. Daudzviet veikti apjomīgi ūdenssaimniecības sakārtošanas darbi, siltinātas ēkas, realizēti inovāciju un zinātnes projekti, atbalstīti bezdarbnieki un vēl, un vēl... Tie ir ES kohēzijas politikas jeb ES fondu ieguldījumi Latvijā.
Kohēzijas politika ir finansējusi mūsu mērķtiecīgās izvēles. 2007.–2013. gadā Latvija koncentrējās uz infrastruktūras pilnveidošanu, izglītību, zinātni un uzņēmumu konkurētspējas veicināšanu un investīcijām Latvijas galvenajā vērtībā – cilvēku kapitālā. Ieguvējs ir katrs iedzīvotājs vai uzņēmums, ja ne tiešā, tad pastarpinātā veidā. Uzlabojot ceļus, skolas, ūdenssaimniecību, paaugstinās iedzīvotāju dzīves kvalitāte. Investējot izglītības kvalitātē, sniedzam iespējas iegūt mūsdienīgas zināšanas. Atbalstot zinātni un pētniecību un ieguldot uzņēmumu modernizācijā, tiek veicināta biznesa attīstībai labvēlīga vide Latvijā.
Būtiski ir arī tas, kā izskatāmies uz citu ES dalībvalstu fona. Šobrīd Latvija ir starp līderēm 2007.-2013. gadā veikto ieguldījumu ziņā. Latvijas piemērs parāda, ka tās ekonomika šobrīd ir starp visstraujāk augošajām ES. Veiksmīgi pārvarot globālo finanšu krīzi, ar 2011. gadu Latvijas ekonomika uzrādīja augstākos izaugsmes tempus ES. Būtiska loma šīs izaugsmes veicināšanā ir Kohēzijas politikas pasākumu īstenošanai, kā ietvaros līdz 2014. gadam Latvijā ir ieguldīti 3,3 miljardi eiro (2,3 miljardi latu).
Veiktais izvērtējums par ES fondu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību liecināja, ka ES fondi ir viens no būtiskākajiem investīciju avotiem Latvijas ekonomikā, kas mazināja un amortizēja ekonomikas lejupslīdi krīzes laikā, kā arī pēc tās turpināja pozitīvi ietekmēt tautsaimniecības stabilizāciju un izaugsmi. ES fondi par 6,7% mazināja krīzes ietekmēto investīciju kritumu, kas 2009. gadā sasniedza 37,4%. Savukārt 2009. gada iekšzemes kopprodukta samazinājums par 17,7% bez ES fondu līdzekļiem būtu vēl par 3,7 procentpunktiem lielāks. ES fondu finansējums galvenokārt sekmējis iekšējā tirgus attīstību, fondu projektu rezultātā vidējās reālās darba samaksas izaugsme ikgadēji tika stimulēta vidēji par 1,7 procentpunktiem. Privātā patēriņa pieaugums un pieprasījums pēc ārvalstu investīciju precēm (izejvielas, būvmateriāli utt.) veicinājis ikgadējo importa pieaugumu vidēji par 1,5 procentpunktiem. ES fondi ir pozitīvi ietekmējuši arī nodarbinātību – kopš 2011. gada sākuma Kohēzijas politikas līdzfinansēto iniciatīvu īstenošanas rezultātā tika radītas aptuveni 6,5 tūkstoši ilgtermiņa un 56 tūkstoši īstermiņa darba vietas. Tā rezultātā ir aplēsts, ka bez ES fondu līdzfinansētajiem projektiem 2013. gadā bezdarba līmenis būtu bijis par 1,9 procentpunktiem augstāks.
Šā gada sākumā Eiropadomē tika panākta vienošanās par ES daudzgadu budžetu 2014.-2020. gadam. Ņemot vērā ekonomisko situāciju Eiropā, bija būtisks spiediens ES budžetu, tostarp arī kohēzijas politikai atvēlēto finansējumu, samazināt. Sarunās pastāvīgi tika uzsvērts, ka ierobežoti līdzekļi rada nepieciešamību pēc stingrākām prasībām. Šī bija pirmā reize ES vēsturē, kad kopējais budžets nākamajam septiņu gadu periodam tika samazināts, tomēr Latvijai izdevās saņemt nozīmīgu līdzekļu apjomu tautsaimniecības izaugsmes un konkurētspējas stiprināšanai, kā arī strukturālo reformu veikšanai. Pēc atbalsta intensitātes uz vienu iedzīvotāju Latvija starp 27 dalībvalstīm ieņems trešo vietu.
Visi īstenotie ES fondu projekti ir sabiedrībai nozīmīgi, dod kopēju labumu un ir dzīvotspējīgi. Ikviens ES fondu saņēmējs var lepoties, ka tieši viņa projekts ir guvis atbalstu un tādējādi apliecina ES fondu investīciju nozīmīgumu. Kohēzijas politikas investīcijas ir un būs Latvijas tautsaimniecības izaugsmes atslēga. Tas ir ieguldījums visas sabiedrības un katra nodokļu maksātāja labklājības celšanai.
Līdz ar pieredzi ES fondu apsaimniekošanā un apjomīgā eiro ieviešanas projekta veiksmīgu īstenošanu mums ir dotas visas iespējas, lai celtu savu un savas valsts labklājību. Desmitgade ir tikai sākums. Gudri un atbildīgi izmantojot mums sniegtās iespējas, varēsim tuvināties vidējam ES labklājības līmenim jau nākamajos gados.
