Pēc manām domām, Latvijas valdībai – gan Straujumas kundzei, gan arī,
protams, solītājam Rinkēvičam, izmantojot to, ka Latvija šobrīd ir
prezidējošā valsts Eiropas Padomē, tomēr ir jāvēršas ar SOS saucienu, ar
palīdzības saucienu pie visiem bagātajiem „Rietumu runčiem”, ka viņiem
ir jāsniedz reāla ekonomiskā palīdzība Latvijai. Tā ir lieliska iespēja,
lieliska tribīne.
Ja viņi to nedarīs, es domāju, ka mums būs jāapsver iespēja veidot demonstrācijas pie Nacionālās bibliotēkas, es arī varētu pats piedalīties, lai vērstu Eiropas Savienības (ES) vadītāju uzmanību uz to, ka netiek pildīti solījumi par solidaritāti ar Latviju konkrētu materiālas, finansiālas palīdzības, dāvinātas naudas veidā, ne kredīta veidā, bet dāvinātas naudas veidā. Tā situācija kļūst absolūti neciešama. Visi runā par solidaritāti un tā, bet praktiski no tā pilnīgi nekā nav. Latvijai ir jāizmanto šis brīdis, kad mēs, Rīga, ir prezidējošā vieta Eiropas Padomē, Latvijas tautas interesēs, ne tikai tur iespēja lidostā sagaidīt, kopā paēst pusdienas vai vakariņas un izrādīties uz lielo Eiropas valstu vadītāju fona.
Rinkēvičs kā ārlietu ministrs pagājušā gada sākumā, aprīlī, solīja, ka ES un ASV mums palīdzēs ekonomiskās krīzes gadījumā, ja tāda iestāsies sakarā ar ES un ASV sankcijām pret Krieviju. Diemžēl nauda, ja neskaita ļoti nelielu naudu viena mēneša apjomā piensaimniekiem, pārējā nauda nav saņemta. Diemžēl arī Ventspils brīvosta nekādu naudu nav saņēmusi no negūtajiem ieņēmumiem. Tāpat arī jūs zināt, ka zivju apstrādātāji ir palikuši bez darba Ventspilī. Es gribu pasvītrot, ka no tiem, kas tika atlaisti, 70% ir ventspilnieki, 30% nav ventspilnieki, tie ir citu pašvaldību iedzīvotāji. Šobrīd Rinkēvičs izliekas, ka nekas nav noticis, ka viss ir kārtībā, un aicina ES uz jaunām ekonomiskām sankcijām, kas ir faktiski sankcijas pret Latviju. Protams, ņemot vērā to, ka ASV tikpat kā nav ekonomisko attiecību ar Krieviju, tad viņiem no tā ne silts, ne auksts, savukārt ES, īpaši eirozonā šo sankciju sekas izjūt, bet tā kā Latvijai Krievija ir galvenais ekonomiskais partneris, ja ņem vērā arī pakalpojumu apjomu, kādu mēs savstarpēji sniedzam, tad, protams, Latvijai tas trieciens ir vissmagākais no visām ES dalībvalstīm.
Katrai ES dalības valstij ir atšķirīgs ekonomisko attiecību īpatsvars ar Krieviju. Lielākais tas ir Latvijai. Līdz ar to, Latvija ir visjūtīgākā gan, ja ES pielieto sankcijas pret Krieviju, gan arī, ja Krievija atbild ar kādām sankcijām. Lūk, tā kā mēs esam visjūtīgākie, tad, protams, Latvijas vadītājiem jābūt visatbildīgākajiem un pirms Latvija atbalsta jebkādas sankcijas pret Krieviju, jābūt pilnīgi skaidri nodefinētam, kādas būs šo sankciju sekas Latvijas tautsaimniecībā, kādi Latvijai būs zaudējumi, un jābūt skaidram finansējuma avotam, kā šo sankciju rezultātā negūtos ieņēmumus vai zaudējumus kompensēs ES. Kamēr nav skaidrs, kā šos zaudējumus kompensēs Latvijai, Latvijas tautai ES, Latvija nedrīkst ātrāk piekrist ekonomiskām sankcijām. Un viss. Latvijai ir veto tiesības.
Šobrīd iznāk kā – Latvija ar vieglu roku Rinkēviča personā piekrīt ekonomiskām sankcijām un pat ir iniciatore ekonomiskām sankcijām, neprasot kompensāciju, neprasot finansējumu, lai Latvija saņemtu to kompensāciju par zaudējumiem jeb negūtiem ieņēmumiem sakarā ar ES sankcijām pret Krieviju. Un otrādi – Krievijas sankcijām pret ES, tai skaitā pret Latviju. Šāda politika ir absolūti bezatbildīga. Protams, faktiski, mēs maksājam, Latvijas tauta maksā ļoti lielu cenu uz vienu iedzīvotāju, lielāko cenu pasaulē uz vienu iedzīvotāju par ekonomiskajām sankcijām pret Krieviju. Latvijā katrs no mums maksā lielāko cenu pasaulē. Vismazāko maksā amerikāņi – vispār neko nemaksā. Vai tikpat kā neko. Tas nozīmē – zemāks dzīves līmenis, tas nozīmē – zemāks dzīves standarts, tas nozīmē, ka arvien vairāk cilvēku brauks prom. Tāds tas rezultāts ir. Tas tieši negatīvi ietekmē Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeni. Un Latvijai ir iespēja tam pretdarboties. Ja mēs nebūtu ES, tad mums nebūtu tādu iespēju – veto tiesības uzlikt. Mēs esam ES, mēs šīs veto tiesības neizmantojam. Ļoti nepareizi.
Rinkēvičs kā ārlietu ministrs pagājušā gada sākumā, aprīlī, solīja, ka ES un ASV mums palīdzēs ekonomiskās krīzes gadījumā, ja tāda iestāsies sakarā ar ES un ASV sankcijām pret Krieviju. Diemžēl nauda, ja neskaita ļoti nelielu naudu viena mēneša apjomā piensaimniekiem, pārējā nauda nav saņemta. Diemžēl arī Ventspils brīvosta nekādu naudu nav saņēmusi no negūtajiem ieņēmumiem. Tāpat arī jūs zināt, ka zivju apstrādātāji ir palikuši bez darba Ventspilī. Es gribu pasvītrot, ka no tiem, kas tika atlaisti, 70% ir ventspilnieki, 30% nav ventspilnieki, tie ir citu pašvaldību iedzīvotāji. Šobrīd Rinkēvičs izliekas, ka nekas nav noticis, ka viss ir kārtībā, un aicina ES uz jaunām ekonomiskām sankcijām, kas ir faktiski sankcijas pret Latviju. Protams, ņemot vērā to, ka ASV tikpat kā nav ekonomisko attiecību ar Krieviju, tad viņiem no tā ne silts, ne auksts, savukārt ES, īpaši eirozonā šo sankciju sekas izjūt, bet tā kā Latvijai Krievija ir galvenais ekonomiskais partneris, ja ņem vērā arī pakalpojumu apjomu, kādu mēs savstarpēji sniedzam, tad, protams, Latvijai tas trieciens ir vissmagākais no visām ES dalībvalstīm.
Katrai ES dalības valstij ir atšķirīgs ekonomisko attiecību īpatsvars ar Krieviju. Lielākais tas ir Latvijai. Līdz ar to, Latvija ir visjūtīgākā gan, ja ES pielieto sankcijas pret Krieviju, gan arī, ja Krievija atbild ar kādām sankcijām. Lūk, tā kā mēs esam visjūtīgākie, tad, protams, Latvijas vadītājiem jābūt visatbildīgākajiem un pirms Latvija atbalsta jebkādas sankcijas pret Krieviju, jābūt pilnīgi skaidri nodefinētam, kādas būs šo sankciju sekas Latvijas tautsaimniecībā, kādi Latvijai būs zaudējumi, un jābūt skaidram finansējuma avotam, kā šo sankciju rezultātā negūtos ieņēmumus vai zaudējumus kompensēs ES. Kamēr nav skaidrs, kā šos zaudējumus kompensēs Latvijai, Latvijas tautai ES, Latvija nedrīkst ātrāk piekrist ekonomiskām sankcijām. Un viss. Latvijai ir veto tiesības.
Šobrīd iznāk kā – Latvija ar vieglu roku Rinkēviča personā piekrīt ekonomiskām sankcijām un pat ir iniciatore ekonomiskām sankcijām, neprasot kompensāciju, neprasot finansējumu, lai Latvija saņemtu to kompensāciju par zaudējumiem jeb negūtiem ieņēmumiem sakarā ar ES sankcijām pret Krieviju. Un otrādi – Krievijas sankcijām pret ES, tai skaitā pret Latviju. Šāda politika ir absolūti bezatbildīga. Protams, faktiski, mēs maksājam, Latvijas tauta maksā ļoti lielu cenu uz vienu iedzīvotāju, lielāko cenu pasaulē uz vienu iedzīvotāju par ekonomiskajām sankcijām pret Krieviju. Latvijā katrs no mums maksā lielāko cenu pasaulē. Vismazāko maksā amerikāņi – vispār neko nemaksā. Vai tikpat kā neko. Tas nozīmē – zemāks dzīves līmenis, tas nozīmē – zemāks dzīves standarts, tas nozīmē, ka arvien vairāk cilvēku brauks prom. Tāds tas rezultāts ir. Tas tieši negatīvi ietekmē Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeni. Un Latvijai ir iespēja tam pretdarboties. Ja mēs nebūtu ES, tad mums nebūtu tādu iespēju – veto tiesības uzlikt. Mēs esam ES, mēs šīs veto tiesības neizmantojam. Ļoti nepareizi.
