Par Eiropas Parlamenta ietekmi mēdz smīkņāt, jo tautu priekšstāvju brīnišķīgajām un radikālajām idejām vienmēr jāsastopas ar dalībvalstu skepticismu attiecībā uz visu, kas prasa papildu līdzekļus. Eiropadomē uz nākotni vērstās revolūcijas tiek nodzēstas, taču ne vienmēr. Un pierādījums tam ir bezmaksas plastmasas maisiņu aizliegums, kas stāsies spēkā jau no nākamā gada.

Vienīgais izstrādājums, bez kura sabiedrība pilnīgi mierīgi varētu iztikt, bet ko likumdevējs tomēr pasaudzējis, ir piepūšamie rotaļu baloniņi.

Saeima šo Eiropas Parlamenta virzīto iniciatīvu ir iestrādājusi Iepakojuma likumā. 1. janvārī pārdevējs pēc tradicionālā maisiņš vaig? vairs nedrīkstēs to iedot pircējam bez maksas, jo arī maisiņš ir kļuvis par preci. Dažādiem maisiņiem gan pieņemti dažādi iznīdēšanas periodi. Attiecībā uz lielajiem - biezajiem, kuros tiek iesaiņoti visi veikala apmeklējuma laikā veiktie pirkumi, - vairums veikalnieku jau tagad par tiem prasa naudu. Savukārt laikmetīgāk domājošie tos aizstājuši ar papīra maisiem. Galvenais jauninājums, ka arī par vieglajiem plastmasas maisiņiem, kuros vairāk par kādu puskilogramu nest ir riskanti, veikaliem būs jāprasa nauda. Neatkarīgā jau vēstīja, ka tirgotājiem par to nekādu kreņķu. Viņi varēs maisiņus pārdot, un summa likumā nav noteikta. Var par centu, var par eiro.

Savukārt no 2025. gada šie plastmasas maisiņi būs aizstājami ar papīra, bioplastmasas vai kādas dabai draudzīgas šķiedras maisiņiem, tos viņi drīkstēs gan tirgot, gan dāļāt bez maksas pēc saviem ieskatiem. (Bioplastmasa ir materiāls, ko iegūst, piemēram, no augu taukiem vai cietes.)

Vienīgais maisiņu paveids, ko likuma grozījumi neskar, ir ļoti vieglās plastmasas maisiņi, kuru biezums nesasniedz 15 mikronus un kuri tiek lietoti higiēnas apsvērumu dēļ vēl nefasētajai pārtikai, lai novērstu tās izšķērdēšanu. Tātad sauju skābu kāpostu arī turpmāk varēs iekraut caurspīdīgā bezmaksas maisiņā. Taču ar šīm pārmaiņām vides piesārņojuma apkarošana nebūt nebeigsies. Eiropas Parlaments dalībvalstīm sagatavojis krietni radikālāku piedāvājumu, un tas apstiprināšanas gadījumā prasīs no sabiedrības vēl nozīmīgāku paradumu un tehnoloģiju maiņu.

Pagājušās nedēļas plenārsesijā Eiropas Parlaments lielā vienprātībā nobalsoja par aizliegumu vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu apritei ES tirgū. Grozījumi sagatavoti iestrādāšanai Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā par konkrētu plastmasas izstrādājumu vidiskās ietekmes samazināšanu. Ja dalībvalstis tam piekritīs, aizliegti tiks plastmasas šķīvji, putupolistirola trauki, ēdamrīki, kokteiļsalmiņi, vates kociņi, balonu kātiņi u.c. Šis uzskaitījums izskanējis vairumā ziņu, kas sekojušas parlamenta preses paziņojumam, taču tieši tajā minētais ir lielākas uzmanības vērts, jo saistīts ar ļoti būtisku ietekmi uz plastmasas industriju, materiālzinātni, zaļo biznesu un galu galā arī patērētāju. Jau pieminētie izstrādājumu veidi saskaņā ar parlamenta ieceri būtu aizliegti no 2021. gada. Latvijas eiroparlamentārietis Krišjānis Kariņš gan atzīst, ka tas ir pārmēru optimistisks termiņš. Šī sasaukuma laikā grozījumus direktīvā, visticamāk, nemaz nepagūs iestrādāt. Lai to izdarītu, dalībvalstīm nekavējoties būtu jāuzsāk trialoga pārrunas (parlaments, komisija, padome), bet tam nepieciešama skaidra valsts pozīcija. Latvijai pozīcijas nav. Vismaz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija tādu pāris dienu laikā tā arī nespēja formulēt. Un gan jau arī citām valstīm - nav. Jo iecerētais plastmasas apkarošanas vēriens patiešām ir iespaidīgs. Saskaņā ar parlamenta ieceri iepriekš uzskaitītos vienreizējos plastmasas izstrādājumus jāpārtrauc ražot un tirgot vai arī plastmasa tajos jāaizstāj ar citu materiālu. Tātad vates kociņā vajag izmantot īstu kociņu. Savukārt attiecībā uz pārtikas un dzērienu vienreizlietojamo plastmasas iesaiņojumu, kam pagaidām nav alternatīvas, jāsamazina patēriņš vismaz 25% apmērā līdz 2025. gadam - piemēram, saldējuma paciņām, augļu kastītēm. Vēl dalībvalstīm jānodrošina PET pudeļu savākšana vismaz 90% apmērā un jāvāc arī korķīši. Jāatgādina, Latvijā jau gadiem tiek runāts par depozīta sistēmas ieviešanu, taču tas nekādi neizdodas, jo ir finansiāli neizdevīgs pasākums.

Būtiska ietekme direktīvas priekšlikumam ir arī uz cigarešu un zvejas industriju. Nozaudētie zvejas rīki veido 27% no visa pludmales piedrazojuma Eiropā. Tie būs jāvāc kopā - vismaz 50% katru gadu, pārstrādājot vismaz 15%. Šķiet izdarāma lieta - traktors, grābeklis, un darīts. Sarežģītāk ir ar izsmēķiem - tos nesagrābt, tāpēc piedāvātais risinājums ir jauna nodeva industrijai. Tabakas uzņēmumiem būs jāfinansē atkritumu vākšana un pārstrāde. Smēķētāju pasaulē ir daudz un viņi piesārņo visu, kas tiem apkārt - gaisu, zemi, ūdeni. Cigarešu filtros tiek izmantota sintētiskā šķiedra, kas dabā slikti sadalās. Līdz 2025. gadam šāda veida atkritumu daudzums jāsamazina par 50%, līdz 2030. gadam - par 80%. Rīgas Tehniskās universitātes Polimērmateriālu institūta direktors Jānis Zicāns skaidro, ka tehniski tas ir iespējams, sintētiskos filtrus aizstājot ar papīru. Un tāda pati atgriešanās pie vecajiem laikiem esot iespējama gandrīz attiecībā uz ikvienu izstrādājumu - galu galā arī desu padomju laikos papīrā saiņoja. Gandrīz visus uz naftas produktu bāzes veidotos polimērus var aizstāt ar dabiskas izcelsmes materiāliem. Vienīgais jautājums - cik tas maksās, īpaši valstīs, kur nav pieejams koks. «Bet gan jau ir cilvēki, kas tam sagatavojušies,» spriež zinātnieks - tie paši, kas spējuši izlobēt parlamentā šāda mēroga grozījumus. Iegūs i vide, i viņu zaļais bizness, bet maksās, protams, patērētājs. Kā veiksmīgu pielāgošanos jaunajām tendencēm var minēt Latvijas uzņēmumu Niedriņi, kas ražo niedru kokteiļsalmiņus. 10 eiro par 20 gabaliem.

Ir gan arī tādi vienreizlietojamās plastmasas saturoši izstrādājumi, pret kuriem likumdevējs savās iecerēs attiecas ar lielāku iejūtību. Tie ir sieviešu higiēnas priekšmeti. Bet arī to sastāvu ražotājiem nāksies mainīt. Direktīvas priekšlikumā noteikts, ka «dalībvalstis novērš kaitīgu ķīmisku vielu izmantošanu pielikuma D daļā uzskaitīto higiēnisko pakešu, tamponu un tamponu aplikatoru sastāvā».

Vienīgais izstrādājums, bez kura sabiedrība pilnīgi mierīgi varētu iztikt, bet ko likumdevējs tomēr pasaudzējis, ir piepūšamie rotaļu baloniņi. Krišjānis Kariņš stāsta, ka sākotnēji arī tie bija iekļauti iznīdējamo priekšmetu sarakstā, taču no galīgā priekšlikuma tika svītroti. Deputātiem arī pašiem ir bērni, bet piepūšamie koka baloniņi pasaulē vēl nav izgudroti.

1) dzeramās pudeles, vāciņi un korķīši

2) cigarešu filtri

3) ausu kociņi

4) saldumu iepakojumi

5) higiēnas preces (tamponi, paketes)

6) plastmasas maisiņi

7) galda piederumi, kokteiļsalmiņi un kociņi

8) dzērienu krūzes un vāciņi

9) piepūšamie baloniņi un to kātiņi

10) pārtikas kastītes un termokastītes