07. februāris, Otrdiena
Vārda dienas: Nelda, Ričards, Rihards
Sākuma lapa » Ziņas pasaulē » Politiskā krīze Turcijā draud ievilkties
Politiskā krīze Turcijā draud ievilkties
Autors: Māris Krūmiņš / NRA.lv / 27. augusts 2015, 15:42
Tā kā pēc jūnijā notikušajām parlamenta vēlēšanām Turcijā nav izdevies izveidot valdošo koalīciju, prezidents Redžeps Tajips Erdogans bijis spiests izsludināt ārkārtas vēlēšanas, kas notiks 1. novembrī.


Taču valsts līdera cerības, ka šajā balsojumā viņa izveidotā Taisnīguma un attīstības partija (AKP) gūs pārliecinošu uzvaru, varētu nepiepildīties – socioloģiskās aptaujas liecina, ka 10% barjeru, kas nepieciešama iekļūšanai parlamentā, atkal pārvarēs tās pašas četras partijas, kas pārstāvētas pašreizējā sasaukumā. Tas nozīmē ilgstošu politisko krīzi, jo vairāk tādēļ, ka divas no partijām jau atteikušās strādāt pārejas perioda valdībā.

AFP uzsver, ka mūsdienu Turcijas vēsturē šī ir pirmā reize, kad pēc kārtējām vēlēšanām nav izdevies izveidot valdību un prezidentam nākas izsludināt jaunas vēlēšanas. Saskaņā ar valsts konstitūciju, līdz brīdim, kad jaunais parlaments izveidos pastāvīgu valdību, valsti vadīs pārejas laika jeb «vēlēšanu valdība». Tās veidošanu R. T. Erdogans uzticējis līdzšinējam premjerministram Ahmetam Davutoglu, jo tieši viņa vadītā AKP ieguva lielāko pārstāvniecību parlamentā, saņemot 41% balsu. Konstitūcija nosaka, ka pārejas laika perioda valdībā jābūt pārstāvētām visām parlamentā iekļuvušajām partijām, proporcionāli to iegūto deputātu mandātu skaitam. Taču, neraugoties uz A. Davutoglu aicinājumu, no līdzdalības pārejas laika valdības veidošanā atteikušies divi lielākie opozīcijas spēki – Republikāņu Tautas partija (CHP) un Nacionālistu kustības partija (MHP).

Šo partiju līderi uzskata, ka R. T. Erdogans ir pārkāpis likumu, faktiski veicot «civilu valsts apvērsumu». Proti, pēc jūnija vēlēšanām un jaunā parlamenta sanākšanas valdības veidošanas mandāts tika piešķirts A. Davutoglu. Kaut gan jau diezgan ātri kļuva skaidrs, ka koalīciju AKP vadītājs izveidot nespēs, viņam tika dots aizvien vairāk un vairāk laika sarunām, bet, kad pagājušonedēļ A. Davutoglu oficiāli atzina, ka viņa pūliņi bijuši veltīgi, prezidents, aizbildinoties ar laika trūkumu, paziņoja, ka izšķīries par jaunu vēlēšanu sarīkošanu. CHP runasvīrs Haluks Kodžs ir pārliecināts, ka šādā veidā rupji pārkāpta konstitūcija, jo viņa pārstāvētajai partijai pat netika dota iespēja veidot valdību. «7. jūnija vēlēšanu rezultāti tika absolūti ignorēti,» viņš sacījis sarunā ar AFP, piebilstot, ka A. Davutoglu ir tikai marionete, kuru «aiz aukliņām rausta prezidents».

NRA.lv raksta, ka līdzīgs viedoklis ir arī starptautisko ziņu aģentūru aptaujātajiem politologiem. Viņi uzskata, ka R. T. Erdogans jau uzreiz pēc vēlēšanām, kad kļuva skaidrs, ka AKP nav ieguvusi vairākumu, izšķīries par jaunu vēlēšanu sarīkošanu. Prezidents joprojām lolo sapni, ka šī partija, kas kopš 2002. gada pietiekami pārliecinoši uzvarējusi visās vēlēšanās, atkal spēs nodrošināt vismaz absolūto vairākumu, lai varētu veidot valdību bez citu politisko spēku piesaistīšanas. Tomēr socioloģisko aptauju kompānijas Metropoll pagājušonedēļ veiktā pētījuma rezultāti šādas ilūzijas kliedē. Aptauja liecina, ka AKP var saņemt 41,7% vēlētāju atbalstu un jaunajā parlamentā būs pārstāvēta gan CHP (24,5%), gan MHP (15,7%), gan kurdu un kreiso liberāļu atbalstītā HDP (14,7%). «Izskatās, ka situācija pēc ārkārtas vēlēšanām ne ar ko neatšķirsies no tās, kas izveidojās pēc 7. jūnija balsojuma,» intervijā Reuters skaidrojis Metropoll vadītājs Ezers Senkars. Līdz ar to prezidentam nav ne mazākā pamata cerēt, ka AKP varētu iegūt pietiekamu vairākumu, lai veiktu R. T. Erdoganu interesējošos grozījumus Turcijas konstitūcijā, kas dotu lielāku varu prezidentam un samazinātu parlamenta un valdības vadītāja pilnvaras. Reuters atgādina, ka divu trešdaļu vairākums dod iespēju konstitūciju grozīt parlamentā, bet ar 60% balsu pietiek, lai grozījumus deputāti varētu virzīt tautas nobalsošanai.

Pašlaik gan lielākā problēma ir ar pagaidu valdības veidošanu. A. Davutoglu bijis spiests tajā aicināt arī HDP pārstāvjus, kas rada diezgan paradoksālu situāciju – prezidents šīs partijas vadītājus apsūdzējis Turcijā aizliegtās Kurdistānas strādnieku partijas (PKK) atbalstīšanā un devis mājienus, ka tiem deputātiem, kuri sadarbojas ar PKK, varētu tikt atņemta parlamentāriešu imunitāte. Taču, lai radītu iespaidu, ka likumi Turcijā tiek ievēroti, premjeram nācies izteikt piedāvājumu HDP, un šī partija atšķirībā no citiem opozicionāriem paudusi gatavību strādāt pagaidu valdībā. Partijas līderis Selahatins Demitras gan paudis bažas, vai tās pārstāvji tur ir īpaši gaidīti.



Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: Turcija

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats