Politologi runā par būtisku pavērsienu ASV un Kubas attiecībās, norādot, ka tas uzskatāms par vienu no prezidenta Baraka Obamas galvenajiem ārpolitiskajiem sasniegumiem. Tajā pašā laikā līdz ciešākai sadarbībai starp abām valstīm ir vēl tāls ceļš ejams, un nav nekāda pamata cerēt, ka republikāņu kontrolētais ASV Kongress varētu atcelt pret Kubu noteikto tirdzniecības embargo.

«Tas ir vēsturisks brīdis. Vēstniecību atvēršanas nozīmīgums slēpjas tajā faktā, ka tā demonstrē savstarpēju uzticību un cieņu. Tas nenozīmē, ka starp abām pusēm vairs nebūs domstarpību – protams, tādas būs – taču liecina, ka šīs domstarpības tiks risinātas citādā veidā nekā līdz šim,» sarunā ar AP skaidrojis kubiešu diplomāts un politologs Karloss Alsugarajs.

AP atgādina, ka diplomātiskās attiecības tika pārtrauktas 1961. gadā, kad saasinājās domstarpības starp Vašingtonu un Havanā pie varas nākušo Fidela Kastro vadīto sociālistisko valdību. Līdz pat 1977. gadam amerikāņu diplomātu Kubā (gluži tāpat kā kubiešu – ASV) nebija vispār, un nepieciešamības gadījumā valstu intereses pārstāvēja neitrālā Šveice. 1977. gadā šīs valsts vēstniecību paspārnē tika ierīkotas pārstāvniecības jeb Interešu sekcijas, kurās strādāja profesionāli diplomāti. Slikto attiecību dēļ allaž radīts iespaids, ka šīs pārstāvniecības ir samērā kompaktas, taču B. Obamas bijušais padomnieks Kubas jautājumos Dens Restrepo intervijā CNN uzsvēris, ka šāds uzskats ir maldīgs. Piemēram, beidzamajos gados ASV pārstāvniecībā Kubā pastāvīgi strādājuši ap 50 amerikāņu pilsoņu un 300 algotu kubiešu.

Jaunais statuss ļaus diplomātiem pilnvērtīgāk pildīt savus pienākumus. Piemēram, amerikāņu diplomātiem vairs nevajadzēs saņemt īpašu Kubas valdības atļauju, lai pārvietotos pa valsti. Reuters norāda, ka diplomātisko attiecību atjaunošana noritējusi ļoti raiti – pirmo reizi B. Obama par šo nodomu paziņoja pēc pagājušā gada decembrī notikušās tikšanās ar Kubas līderi Raulu Kastro, bet 20. jūlija pusnaktī vienošanās jau stājusies spēkā. Vakarrīt pie Kubas vēstniecības Vašingtonā jau pacelts Kubas karogs, šo pasākumu apmeklējis arī Kubas ārlietu ministrs Bruno Rodrigess – tā ir pirmā Kubas ārlietu resora vadītāja oficiālā valsts vizīte ASV kopš 1959. gada revolūcijas. Pie ASV vēstniecības ēkas Havanā pagaidām atklāta vien plāksne, kas apliecina jauno statusu – karogu iecerēts pacelt augusta sākumā, kad vizītē Kubā ieradīsies ASV valsts sekretārs Džons Kerijs.

«Pirmdienas notikumi ir kulminācija vairāk nekā divus gadus ilgušajām sarunām starp valdībām, kas ilgstoši naidojās. Dažādas domstarpības joprojām saglabājas. ASV un komunistu pārvaldītās salas pilnīga attiecību normalizēšana nebūs ātrs process,» norāda Reuters. Lai gan šā gada aprīlī paziņots par intensīvāku lidmašīnu un kuģu satiksmi starp abām valstīm, kuru piekrastes šķir nepilni 150 kilometri Atlantijas okeāna ūdeņu, joprojām ir spēkā ASV pilsoņiem noteiktais aizliegums apmeklēt Kubu. Nav atcelts arī 1961. gadā pieņemtais likums, kas tikai ļoti ierobežotam uzņēmēju lokam ļauj uzturēt biznesa attiecības ar Kubu – prezidenta B. Obamas pilnvaras ļāva atjaunot diplomātiskās attiecības, taču likumu par tirdzniecības embargo (Kubā to dēvē par ekonomisko blokādi) var atcelt vien Kongress. Tā pašreizējais sastāvs, kurā pārsvars ir republikāņiem, gan nav gatavs ASV un Kubas attiecību uzlabošanai. Pastāv liela varbūtība, ka Kongress mēģinās sabotēt B. Obamas lēmumu, vilcinoties ar vēstnieka Kubā apstiprināšanu. Deutsche Welle norāda – var izveidoties situācija, kad ASV Kubā ir vēstniecība, taču nav vēstnieka, prognozējot, ka šajā gadījumā savus pienākumus turpinās pildīt pašreizējais misijas vadītājs Džefrijs Delorentiss. Bet pazīstamais senators Marko Rubio, kurš 2016. gadā varētu kļūt par republikāņu kandidātu uz ASV prezidenta amatu, intervijā CNN paziņojis – ja viņam izdosies uzvarēt vēlēšanās, tad visas attiecības ar «antiamerikānisko komunistu tirāniju» tiks pārtrauktas. Kubiešu imigrantu ģimenē uzaugušais M. Rubio uzskata, ka B. Obamas iniciatīva ir absolūti nepieņemama, kamēr Kubas režīms turpina disidentu vajāšanu, ierobežo vārda un preses brīvību un uzspiež tautiešiem sociālismu, kas visur citur pasaulē ir jau bankrotējis.

AFP norāda – to, ka problēmas ar cilvēktiesību ievērošanu Kubā vēl joprojām nav atrisinātas, atzīst ne tikai republikāņi, bet arī demokrāti. Taču viņu lielākā daļa uzskata, ka situāciju par labu iespējams vērst vien cieši sadarbojoties ar Kubu, nevis atsakoties no kontaktiem ar šo valsti. Veins Smits, kurš ASV pārstāvniecību Kubā vadīja no 1979. līdz 1982. gadam, bet vēlāk pameta diplomātisko dienestu, kritizējot ASV tuvredzīgo politiku, sarunā ar Deutsche Welle norādījis, ka Kubas izolēšanas plāns beidzies ar absolūtu krahu. Viņš atgādinājis, ka pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados Meksika bija vienīgā Latīņamerikas valsts, kas uzturēja tirdzniecības attiecības ar Kubu, bet 2014. gadā tādas bijušas jau visām Dienvidamerikas, Centrālamerikas un Ziemeļamerikas valstīm – atskaitot ASV. Kamēr citas valstis izmantojušas savas iespējas, ASV, deklarējot Kubas izolāciju, faktiski pašizolējušās norāda V. Smits.

Havanas galvenā vēlme, protams, ir tirdzniecības embargo atcelšana, kas nozīmētu jaunu asiņu pieplūdumu panīkušajai ekonomikai. Tomēr vismaz pagaidām Kuba negatavojas atteikties no sociālistiskā saimniekošanas veida un veikt kādas reformas. Amerikāņu uzņēmēju iespējas investēt Kubā joprojām būs ierobežotas. AP atgādina, ka nav arī nekāda progresa jautājumā par kompensācijām tiem ASV pilsoņiem, kuri pēc Kubas revolūcijas bija spiesti bēgt no salas un kuru īpašumi tika nacionalizēti. Gadu gaitā ASV tiesas saņēmušas gandrīz 6000 prasību par kompensāciju piešķiršanu, to kopējā summa sasniedz 8 miljardus dolāru, taču Kubas varas iestādes nekādas kompensācijas izmaksāt nevēlas. Tāpat tās vismaz pagaidām nevēlas izdot ASV šajā valstī notiesātos pilsoņus.