Eiroparlamentārietim Artim Pabrikam, kurš ir ziņotājs par TTIP radniecīgo līgumu ar Kanādu (CETA), savas intereses tā arī nav darījis zināmas neviens uzņēmējs, neviena sabiedriskā organizācija no Latvijas, pat ne olu ražotāji, kas mums ir lielākie Austrumeiropā, raksta NRA.lv

Tikmēr citzemju algotie lobētāji zvanot un rakstot nepārtraukti, turklāt neatkarīgi no diennakts stundas. Gan par līgumu ar Kanādu, gan par līgumu ar ASV, kam pirmais ir gluži vai kā tāds ģenerālmēģinājums. (Atbilstoši apstiprināšanas grafikam tas varētu stāties spēkā pāris gadus agrāk – 2016. gadā.) Raksta gan par to, ka eiropiešiem nav pieņemams amerikāņu dzīvesveids, gan to, ka viņiem jāatbrīvo bez tiesas Gvantanamo cietumā turētie cilvēki, vēl citiem principā nepatīk globalizācija. Bulgāru un rumāņu iebildumi tiktu atsaukti, ja amerikāņi iedotu bezvīzu režīmu, un tādā garā.

Cunami parlamentā

Eiropas Parlaments šonedēļ rīko plašu semināru Eiropas žurnālistiem, kurā iepazīstina ar TTIP līguma tapšanas aktualitātēm. Runātāji ir gan ierēdņi, kas reālo situāciju raksturo tikai ar off record noteikumiem, gan politiķi, kas var runāt, nebīstoties no brāziena par pateikto. Eiroparlamentāriete no Čehijas Dita Čaranzova šobrīd notiekošo raksturo kā TTIP cunami parlamentā. Savukārt Pandoras lāde šajā cunami viņas skatījumā ir abreviatūra ISDS, ko latviešu mēlē atšifrē kā Investorvalstu strīdu risināšanas mehānisms. Vienkāršāk – tas ir veids, kā uzņēmums, gan liela korporācija, gan maza SIA, var ātri izvazāt nacionālo valsti pa tiesām, ja tā liek šķēršļus iecerētajam biznesam. Piemēram, neļauj ierakties zemē vides aizsardzības vārdā. Par ISDS ko teikt ir visām Eiroparlamenta komitejām, jo tas patiešām skartu ikvienu tautsaimniecības nozari, un vairākas parlamenta frakcijas uzskata, ka šim regulējumam TTIP nemaz nav vietas. Tāpat kā pretenzijai uz atšķirīgu ražošanas standartu nonivelēšanu. «Tirdzniecības līgumā ir jārunā par tirdzniecības barjerām un tarifiem, bet tajā nav jāsamazina esošie standarti un procedūras!» Tā atzina zaļo pārstāvis Jans Filips Albrehts, kas ir ziņotājs par līgumu Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejā.

Kategorisks nē šim un tam

Šobrīd jau noteiktas vairākas jomas, kurās Eiropas un ASV izpratne par brīvo tirgu atšķiras tik ļoti, ka nav pat vērts par to runāt un attiecīgi arī iekļaut līgumā. Vispirms jau ģenētiski modificētā pārtika. Arī Latvija pieder pie tām valstīm, kas pateica nē kopīgam ĢMO (ģenētiski modificēto organismu) regulējumam, bažījoties, ka ES kopumā varētu atbalstīt modificētas pārtikas lietošanu brīvajā tirgū. Galu galā izlemts, ka šis jautājums paliek nacionālo valstu pārziņā, turklāt TTIP tas vispār netiek apskatīts. Vai tam piekrīt arī amerikāņi, parādīs tālākās sarunas. Neoficiāli tiek runāts, ka nekā tamlīdzīga, taču Artis Pabriks apgalvo, ka ĢMO un transatlantiskais līgums tagad ir nesaistītas lietas.

Bet ir vēl vairākas sarkanās līnijas, kur Eiroparlaments komiteju līmenī apņēmies nepiekāpties: nē – dzīvnieku izmantošanai kosmētikas testos, hormonu izmantošanai gaļaslopu nobarošanā, klonētu dzīvnieku izmantošanai pārtikā. Apgrūtināta būs arī amerikāņu korporāciju iecere iefiltrēties Eiropas sabiedrisko pakalpojumu jomā, un smagas diskusijas sagaidāmas vai arī pat nebūs iespējamas attiecībā uz personas datu aizsardzību, jo Eiropas izpratnē cilvēktiesības uz privātumu nevar tikt uzskatītas par tirdzniecības barjeru.

Bet kāds labums?

Jauns aspekts TTIP sarunās parādījies attiecībā uz nodarbinātību, proti, Īrija, kas ir trešā lielākā liellopu gaļas eksportētāja pasaulē, uzskata, ka tās gadījumā līgums nevis radīs jaunas darba vietas, bet gan likvidēs vecās, jo pāri okeānam tiks šķūrēti lētāk izaudzēti lopi. Čehus savukārt satrauc domstarpības auto biznesa standartizēšanā, jo nav taču atšķirības, vai vadiņš ir sarkans vai zils. Taču, ja līguma dēļ šāds un vēl miljons citu krikumu jāmaina, Škodas ražotājiem izmaksas būs milzīgas.

Zināmu apmulsumu semināra referētājos izraisīja elementārs jautājums – kāds labums no šā līguma būs Eiropas iedzīvotājiem. Izrādās, uzreiz atbildēt uz jautājumu nemaz nav iespējams, jo tādā aspektā iecere nemaz nav analizēta. Līguma projektā neesot runāts par cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanu, tikai par tirdzniecības aktivizēšanu un apgrozījuma kāpumu, samazinoties uzņēmēju izdevumiem. Teorētiski var pieņemt, ka tā pastarpināti dos labumu lielākam cilvēku skaitam, un te jāatgādina, ka tieši tirdzniecība un brīvais tirgus ir tas pamats, uz kura savulaik tika uzbūvēta Eiropas Savienība. Un pastāv joprojām.