23. jūnijs,
Vārda dienas: Līga
Sākuma lapa » Ziņas pasaulē » Pamiers Austrumukrainā izirst
Pamiers Austrumukrainā izirst
Autors: Māris Krūmiņš / NRA.lv / 18. februāris 2015, 12:32
Risks, ka pagājušonedēļ ar tādām pūlēm panāktās Minskas vienošanās par konflikta noregulējumu Austrumukrainā tā arī paliks tikai uz papīra, strauji pieauga vakar, kad kļuva skaidrs, ka pamiers netiek ievērots un neviena no pusēm nav gatava pildīt vienošanos par smago ieroču atvilkšanu.


Separātistu spēki turpināja uzbrukumu ielenktajiem Ukrainas valdības spēkiem Debaļceves pilsētā, un šīs niknās kaujas pat vislielākajiem optimistiem grūti nosaukt par «atsevišķiem uguns pārtraukšanas pārkāpumiem».

Gan Ukrainas prezidenta administrācija, gan NATO spēku pavēlniecība Eiropā jau norādījušas, ka separātisti ir pārkāpuši pamieru. Arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) vakar izplatītais skaidrojums par situāciju Debaļcevē liecina, ka pamiers jāievēro arī šajā Austrumukrainas pilsētā – pretēji prokrievisko separātistu apgalvojumiem, ka tā ir viņu teritorija, kur var rīkoties, kā vēlas. Tiesa, EDSO nav apsūdzējusi separātistus pamiera pārkāpšanā, arī Eiropas politiķi līdz vakardienas pievakarei atturējās no situācijas vērtējuma, nevēloties atzīt, ka Minskā pieliktie pūliņi bijuši velti, un cerot, ka citviet Austrumukrainā tomēr būs novērojams kāds progress.

Debaļceves faktors

Naktī uz svētdienu, īsi pēc uzstāšanās televīzijas tiešraidē, kurā Ukrainas valdības spēkiem tika dota pavēle pārtraukt uguni, prezidents un bruņoto spēku virspavēlnieks Petro Porošenko atzina, ka tieši Doņeckas apgabala pilsēta Debaļceve ir pamiera «vājais posms». Minskas sarunu laikā pašpasludinātās Doņeckas Tautas republikas līderu sakūdītais Krievijas prezidents Vladimirs Putins atkal un atkal atkārtojis, ka aptuveni 8000 Ukrainas militārpersonām, kas nonākušas ielenkumā šīs pilsētas apkaimē, būtu jāpadodas vēl pirms pamiera stāšanās spēkā. Savukārt Ukrainas varasiestādes tikpat neatlaidīgi apgalvoja, ka to spēki neesot pilnīgi ielenkti, tie saņemot vajadzīgo apgādi un pēc pamiera stāšanās spēkā ir gatavi pārtraukt uguni.

Šāds scenārijs gan neietilpa separātistu plānos. AP, atsaucoties uz amerikāņu amatpersonu izteikumiem, vēstīja, ka separātisti ar Krievijas militārpersonu atbalstu darījuši visu iespējamo, lai Debaļcevi pārņemtu savā kontrolē vēl līdz svētdienas pusnaktij – brīdim, kad stājās spēkā pamiers. Arī pēc tam, kad uguns pārtraukšana jau bija spēkā, kaujinieki uzbrukumus turpināja, bet pašpasludinātās republikas līderis Aleksandrs Zaharčenko (vakar viņš kaujās pie pilsētas ievainots potītē) skaidri un gaiši paziņoja – separātisti uzskata, ka Debaļceve ir viņu kontrolē esoša teritorija, uz kuru vienošanās par uguns pārtraukšanu neattiecas. «Minskā pieņemtajos dokumentos par Debaļcevi nekas nav sacīts,» paziņojis A. Zaharčenko, norādot, ka pamiers un uguns pārtraukšana attiecas tikai uz tā saukto frontes līniju.

Ja atskaita Ukrainu, kas šādu traktējumu noraidīja uzreiz, pārējās Minskas sarunās iesaistītās puses par Debaļceves problēmu izvairījās runāt. Krievijas prezidenta preses sekretāra Dmitrija Peskova svētdien izskanējušais skaidrojums bija pretrunu pilns. Bet Angelas Merkeles un Fransuā Olanda pārstāvji vispār nevēlējās skart karsto tēmu – neraugoties uz to, ka EDSO darbinieki, kuru uzdevums ir uzraudzīt pamiera novērošanu, kopš svētdienas netiek ielaisti Debaļcevē. Tikai pirmdienas vakarā EDSO Speciālās novērotāju misijas vadītāja vietnieks Aleksandrs Hugs Kramatorskā notikušajā preses konferencē nepārprotami paziņojis – jebkuri mēģinājumi mainīt status quo attiecībā uz situāciju ap Debeļcevi ir pretrunā ar Minskā panākto vienošanos, ziņo InterfaxUkraina.

Tiešām aplenkumā

Taču, kā ciniski mēdz sacīt šādos gadījumos – vilciens jau ir aizgājis. To, ko separātistiem neizdevās panākt pirms pamiera stāšanās spēkā, viņi panākuši pēc tās – vakar viens no pašpasludinātās Doņeckas Tautas republikas propagandas nodaļas darbiniekiem Vladislavs Brigs paziņoja, ka divas trešdaļas pilsētas ir kaujinieku kontrolē un viņiem būs nepieciešamas ne vairāk kā divas diennaktis, lai pilnībā kontrolētu pilsētu. Tajā esošās Ukrainas militārpersonas acīmredzot tiks vai nu nogalinātas, vai saņemtas gūstā.

Ukrainas Pretterorisma operācijas vadītāji un Aizsardzības ministrijas amatpersonas centušās noliegt sakāvi, taču bijušas spiestas atzīt, ka pilsētā jau sākušās ielu kaujas – tas nozīmē, ka separātisti patiešām ielauzušies Debaļcevē. Vēl ļaunāk ir tas, ka, pēc vairāku Ukrainas mediju vēlā pēcpusdienā ziņotā, tagad Ukrainas spēki patiešām ir pilnībā aplenkti. Reuters vēstījis, ka jau no agra rīta Debaļceves apkaimē dārdējusi iespaidīga artilērijas un raķešu iekārtu kanonāde – šāvienu dārdi bijuši dzirdami ik pēc piecām sekundēm, un situācija nebūt nav vedinājusi uz domām par pamieru. Separātisti paziņojuši, ka «simtiem ukraiņu karavīru padevušies gūstā», taču Ukrainas Aizsardzības ministrija šīs ziņas noliegusi. Tāpat nav apstiprināta separātistu sniegtā informācija, ka viņiem izdevies ieņemt pilsētas dzelzceļa staciju (Debaļceve ir nozīmīgs dzelzceļa mezgls) un milicijas nodaļu.

Tomēr vēstis par separātistu panākumiem izplata ne tikai Krievijas mediji, bet arī Ukrainas interneta resursi – gan ziņu aģentūra UNIAN, gan interneta ziņu vietne Newsru.ua. Ļoti ticams, ka būs piepildījušās skeptiķu bažas un pamiera aizsegā separātistu kaujiniekiem būs izdevies paplašināt savu kontrolēto teritoriju. Līdzšinējā pieredze liecina, ka no iekarotajiem rajoniem viņi nemēdz atkāpties – neņemot vērā to, kādas vienošanās ir parakstītas.

Apdraudēts viss plāns

Lai kā arī to nevēlētos separātisti, Debaļcevē notikušo nevar likt ārpus iekavām un uzskatīt, ka vienošanās par pamieru tiek ievērota. Uz to vakar nepārprotami norādījis NATO spēku pavēlnieks Eiropā ģenerālis Filips Brīdlovs, uguns pārtraukšanas pārkāpšanā vainojot tieši separātistus. Līdzīgu viedokli paudis P. Porošenko administrācijas vadītāja vietnieks Aleksejs Čalijs, piebilstot, ka zināma daļa vainas jāuzņemas arī Krievijai, kas acīmredzot nevēlas izdarīt pietiekamu spiedienu uz pašas atbalstītajiem kaujiniekiem. «Diemžēl gan Krievija, gan tā sauktā Luhanskas Tautas republika un Doņeckas Tautas republika nepilda panāktās vienošanās. Cerība uz mieru tiek sagrauta, un šāda situācijas attīstība novedīs pie tālākas eskalācijas un acīmredzot pie cita scenārija,» viņa sacīto citē RIA Novosti.

Saskaņā ar Minskā panākto vienošanos vēlākais divas dienas pēc pamiera stāšanās spēkā bija jāuzsāk smagā bruņojuma atvilkšana no frontes līnijas, taču tas, protams, nav noticis. Ukraina norādījusi, ka šis solis iespējams vien tad, ja pamiers patiešām tiktu ievērots, taču kaujas Debaļcevē ir spilgts apliecinājums tam, ka tā nenotiek. Savukārt Doņeckas apgabala separātisti norādījuši, ka vienpusēji negrasās uzsākt bruņojuma atvilkšanu, lai gan dažos frontes sektoros tas būtu iespējams. Gan EDSO pārstāvji, gan Vācijas kancleres Angeles Merkeles runasvīrs Štefans Zeiberts vakar pauduši cerību, ka smagā bruņojuma atvilkšana tomēr sāksies. Interneta ukraiņu valodas segmentā tikmēr skumji ironizē, ka daži Minskas sarunu dalībnieki, šķiet, nolēmuši sagaidīt brīdi, kad Debaļcevē tiks noslepkavoti visi Ukrainas karavīri, lai tad triumfējoši varētu paziņot, ka pamiers tomēr ir stājies spēkā.

Reuters tikmēr atgādina, ka P. Porošenko solījies gadījumā, ja pamiers netiek ievērots, izsludināt karastāvokli visā valstī. Savukārt ASV, kas itin skeptiski izturējusies pret Minskā panākto vienošanos, varētu atsākt apspriest iespēju sniegt Ukrainai militāro palīdzību.


Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: Ukraina

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats