Vācijas kancleres Angelas Merkeles un Francijas prezidenta Fransuā
Olanda iniciatīva, kuras mērķis ir panākt situācijas noregulējumu
Ukrainā, vainagojusies ar zināmiem panākumiem – pēc abu amatpersonu
viesošanās Kijevā un Maskavā, kā arī vakardienas telefonsarunām
paziņots, ka trešdien Minskā varētu notikt četru valstu (Ukrainas,
Krievijas, Vācijas un Francijas) līderu sarunas tā sauktajā Normandijas
formātā.
Zīmīgi, ka Eiropas amatpersonas savus pūliņus intensificējušas laikā, kad Minhenes drošības konferences kuluāros nopietni apspriesta iespēja, ka ASV varētu sniegt militāru palīdzību Ukrainai.
Reuters, atsaucoties uz ES, Krievijas un Ukrainas amatpersonu sacīto, vēsta, ka vēl nepieciešams saskaņot atsevišķas pozīcijas, taču vienošanās, kam beidzot būtu jānoved pie uguns pārtraukšanas Ukrainas austrumos, esot balstīta uz pagājušā gada septembrī Minskā panāktajiem kompromisiem. F. Olands sestdienas pievakarē televīzijas kanālam France 2 paziņojis, ka vienošanās paredz aptuveni 50 līdz 70 kilometru platas demilitarizētās zonas izveidi, kā arī plašas autonomijas piešķiršanu Doņeckas un Luhanskas apgabaliem. Ukrainas prezidents Petro Porošenko savā runā Minhenes drošības konferencē gan uzsvēris, ka tā dēvētā federalizācijaUkrainā ir iespējama vien tad, ja to referendumā atbalstīs vairākums valsts iedzīvotāju. Ziņu aģentūra UNIAN arī norāda – Ukraina uzstāj uz to, lai demilitarizētā zona tiktu izveidota, pamatojoties uz Minskas līgumos minētajām abu pušu pozīcijām. Jāatgādina, ka beidzamo mēnešu laikā separātistiem izdevies savā kontrolē pārņemt ievērojamas teritorijas, un P. Porošenko kārtējo reizi uzsvēris, ka tas noticis ne bez Krievijas militārās palīdzības.
Minskā plānotās sarunas, protams, uzskatāmas par progresu, tomēr gan A. Merkele, gan F. Olands uzsvēruši, ka nav nekādu garantiju, ka tās novedīs pie situācijas uzlabošanās. «Eiropas amatpersonas apzinās, ka Krievijas līderis pašlaik ir maz ieinteresēts sarunās, Maskavai ir izdevīgāk nogaidīt, skatoties, kā separātisti savā kontrolē pārņem aizvien vairāk teritoriju,» norāda Reuters. Taču tajā pašā laikā V. Putinam nav bijis izdevīgi arī pilnībā noraidīt priekšlikumu, jo vairāk tādēļ, ka šodien ES valstu ārlietu ministri kārtējo reizi pulcēsies apspriest sankciju jautājumu, un Maskavai šajā brīdī bijis svarīgi nodemonstrēt savu miermīlību. Neoficiāla informācija, kas nonākusi interneta ziņu vietnes ZN.UA rīcībā, liecina, ka Maskava uzstājusi, lai Doņeckas un Luhanskas apgabaliem (turklāt to administratīvajās robežās, nevis tikai pašlaik separātistu kontrolē esošajām teritorijām) tiktu piešķirta plaša autonomija, par likumīgām atzītu pagājušā gada 2. novembrī sarīkotās pseidovēlēšanas, no apgabaliem tiktu atvilkti Ukrainas Bruņotie spēki un brīvprātīgo bataljoni, bet separātistu līderus Kijeva atzītu par pilntiesīgiem sarunu partneriem. Pašpasludināto republiku līderi pēc ilgākas klusēšanas izteikuši vēlmi pēc miera uzturēšanas spēkiem, turklāt no viņu paziņojumiem ir skaidrs, ka šādi spēki jāveido uz Krievijas (tātad faktiski vienas no konfliktā iesaistītajām pusēm) armijas bāzes. P. Porošenko, uzstājoties Minhenē, iebildis pret miera spēku veidošanu, norādot, ka tiem nepieciešams ANO Drošības padomes mandāts un pats process varētu ilgt aptuveni pusgadu, kas ir krietni par daudz. Tajā pašā laikā viņš uzsvēris, ka starptautiskajiem novērotājiem būtu lietderīgi kontrolēt Krievijas un Ukrainas robežu, jo pašlaik aptuveni 400 kilometru garš robežas posms ir separātistu kontrolē, kas ļauj viņiem saņemt jebkādas piegādes no Krievijas.
«Es domāju, ka šī ir viena no pēdējām iespējām. Ja mēs negūsim panākumus stabila miera līguma meklējumos, tad lieliski zinām tālāko scenāriju – to sauc par karu,» F. Olanda sacīto citē AFP. Reuters norāda, ka Minhenes konferences kuluāros bijusi jūtama atšķirīga ASV un ES amatpersonu pieeja krīzes risinājumam. Vašingtonā aizvien nopietnāk tiek apsvērta iespēja piegādāt ieročus Ukrainai – par to runājis ne tikai odiozais senators Džons Makkeins, bet arī ASV viceprezidents Džozefs Baidens un NATO spēku pavēlnieks Eiropā Filips Brīdlovs. Dž. Baidens uzsvēris, ka ASV, protams, negatavojas iesaistīties karadarbībā Ukrainā, taču norādījis, ka šīs valsts armijai nepieciešams bruņojums, lai «apstādinātu mazos, zaļos cilvēciņus bez pazīšanās zīmēm, kuri turpina virzīties uz priekšu». Gan A. Merkele, gan citi Eiropas līderi kategoriski iebilst pret ieroču piegādēm Ukrainai, uzsverot, ka šāda rīcība situāciju padarīs vēl katastrofālāku – risinājums krīzei jāmeklē pie sarunu galda.
Rādīt reklāmu
