29. marts, Piektdiena
Vārda dienas: Agija, Aldonis
Sākuma lapa » Ziņas pasaulē » Krievu kara lidmašīnas turpina biedēt pasažieru reisus
Krievu kara lidmašīnas turpina biedēt pasažieru reisus
Autors: Māris Krūmiņš / NRA.lv / 16. decembris 2014, 10:29
Krievijas militāro lidmašīnu aktivitātes Baltijas gaisa telpā turpinās. Piektdienas pievakarē kāda Krievijas izlūklidmašīna ar izslēgtiem raidītājiem bīstami pietuvojusies pasažieru lainerim virs Baltijas jūras ūdeņiem uz dienvidiem no Zviedrijas. Krievija gan uzsvērusi, ka tās lidmašīna atradusies vismaz 70 kilometru attālumā no pasažieru lidmašīnas koridora, turklāt tam tuvāk bijusi kāda NATO izlūklidmašīna.


Laikrakstā Dagens Nyheter publiskoto informāciju par to, ka Krievijas militārais lidaparāts atkal apdraudējis pasažieru lidmašīnu, oficiāli apstiprinājis Zviedrijas aizsardzības ministrs Peters Hultkvists. Viņš stāstījis, ka Krievijas lidmašīna (tās tips netiek nosaukts, bet zviedri izmantojuši terminu izlūklidmašīna) nav ielidojusi Zviedrijas gaisa telpā, taču, atrodoties uz dienvidiem no Malmes, apdraudējusi kādu pasažieru lidmašīnu, kas pirms neilga laika bija pacēlusies no Kopenhāgenas lidostas. P. Hultkvists skaidrojis, ka krievu militārie lidotāji, gluži tāpat kā iepriekš, izslēguši raidītājus savējaissvešais. Tas nozīmē, ka viņu pilotētās lidmašīnas var pamanīt militārie radari, taču pasažieru lidmašīnu pilotiem un civilās aviācijas dispečeriem šādu lidaparātu parādīšanās var izrādīties nepatīkams pārsteigums. Tā noticis arī šajā gadījumā – kad zviedru gaisa kara spēku dispečeri konstatējuši, ka krievu lidaparāts un pasažieru lidmašīna var bīstami satuvoties, piesaistīti civilās aviācijas dispečeri, kuri devuši rīkojumu pasažieru lainerim mainīt kursu, raksta NRA.lv.

Zviedrijas interneta vietne The Local apgalvo, ka draudi radīti lidsabiedrības SAS lidmašīnai, lai gan ir pretrunīgi dati par to, kura reisa lidmašīna tā bijusi. Vieni avoti ziņo, ka kursu nācies mainīt Kopenhāgenas–Romas reisam, bet citi, ka tas bijis Kopenhāgenas–Poznaņas reiss. Dagens Nyheter raksta, ka šīs lidmašīnas pilotam īsi pēc pacelšanās no Kopenhāgenas Kastrupas lidostas dots rīkojums turēties 7600 metru augstumā, bet jau pēc trim minūtēm pienākusi pavēle nolaisties līdz 6700 metriem. Lidmašīnā tobrīd atradušies 50 pasažieri. Zviedrijas gaisa kara spēku komandieris ģenerālmajors Mikaels Baidens skaidrojis, ka militāro radaru operatori uzreiz par notikušo paziņojuši civilās aviācijas dispečeriem, drošības nolūkos gaisā pacēlušās arī Zviedrijas un Dānijas kara lidmašīnas. M. Baidens gan atzinis, ka incidents nav bijis tik nopietns kā šā gada martā, kad no Kopenhāgenas lidostas pacēlušos lidmašīnu un Krievijas iznīcinātāju šķīruši vien 100 metri. Tomēr gan viņš, gan P. Hultkvists uzsvēruši, ka Krievijas militārpersonas rīkojas bezatbildīgi, izslēdzot savu lidmašīnu raidītājus gaisa telpā ar blīvu pasažieru satiksmi.

Krievijas aizsardzības ministrijas pārstāvis Igors Konašenkovs šādus pārmetumus nosaucis par liekulīgiem, atgādinot, ka arī NATO lidmašīnas, tuvojoties Krievijas gaisa telpai, izslēdz raidītājus. «Taču tas nebūt nenozīmē, ka Krievijas gaisa telpas kontroles sistēmas nepamana šos lidaparātus,» viņš sacījis. Maskavas pārstāvis arī piebildis, ka piektdien Krievijas militārā lidmašīna nav radījusi absolūti nekādus draudus pasažieru lainerim, jo abus lidaparātus šķīris milzīgs attālums – 70 kilometru. «Turklāt starp mūsu lidmašīnu un pasažieru laineri atradās NATO izlūklidmašīna Boeing RC135,» viņa teikto citē ziņu aģentūra TASS.

Beidzamo nedēļu laikā teju vai ik dienas pienāk ziņas par Krievijas militāro lidmašīnu lidojumiem virs Baltijas jūras. Polijas aizsardzības ministrs Tomašs Sjemonjaks pagājušonedēļ sarunā ar AFP šīs aktivitātes nosaucis par «bezprecedenta», bet izdevums Yle vakar vēstīja, ka Somijas civilās aviācijas dispečeri apzināti maina pasažieru lidmašīnu maršrutus, lai izvairīties no situācijas, kad tos apdraud kāds raidītājus izslēdzis krievu lidaparāts. Līdzīgus pārmetumus Krievijai jau novembrī izteica NATO ģenerālsekretārs Jans Stoltenbergs, taču Maskava norādījusi, ka tās kara aviācijas aktivitāte virs Baltijas jūras nav intensīvāka kā iepriekš – vienkārši kopš Krimas aneksijas reģionā patrulē vairāk NATO iznīcinātāju un būtiski pieaug iespēja, ka tie pamanīs Krievijas kara lidmašīnas, kas gan citu valstu gaisa telpas robežas nepārkāpjot.


Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: Krievija

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats