18. janvāris, Pirmdiena
Vārda dienas: Antis, Antons
Sākuma lapa » Ziņas pasaulē » Klaipēdas terminālis vairos Lietuvas enerģētisko neatkarību
Klaipēdas terminālis vairos Lietuvas enerģētisko neatkarību
Autors: Māris Krūmiņš / NRA.lv / 28. oktobris 2014, 10:54
Vakardiena ieņems īpašu vietu Lietuvas enerģētikas vēsturē – Klaipēdā ierodoties kuģim Independence, kurā tiks uzglabāta importēta sašķidrināta gāze (LNG), ko pārstrādās dabasgāzē, ievērojami mazinājusies Lietuvas enerģētiskā atkarība no Krievijas un tās gāzes eksporta giganta Gazprom. Starptautiskās ziņu aģentūras norāda, ka, strādājot ar pilnu jaudu, Klaipēdas terminālis varētu nodrošināt 80% visu triju Baltijas valstu vajadzību pēc dabasgāzes.


Jau no paša rīta Klaipēdas iedzīvotāji un pilsētas viesi pulcējās uz Ziemeļu mola un kruīzu kuģu ostā, lai raudzītos, kā Klaipēdā ierodas milzīgais Dienvidkorejā izgatavotais kuģis, kura četrās tilpnēs var atrasties līdz pat 170 000 kubikmetru sašķidrinātās gāzes. Kuģi kompānija Klaipedos nafta uz desmit gadiem izīrējusi no Norvēģijas uzņēmuma Hoegh LNG. Līgums paredz iespēju pēc šī termiņa to izpirkt, un pašreizējie plāni liecina, ka tas, visticamāk, arī tiks darīts, tādēļ ar laiku 40 norvēģu speciālisti, kuri apkalpo Independence, sāks šajā arodā apmācīt lietuviešus, raksta avīze Lietuvos Rytas. Independence ir 294 metrus garš, 46 metrus plats, ar 12,6 metru iegrimi. Tuvākajā laikā ostas austrumu daļā noenkurotais kuģis tiks pieslēgts pie jau izbūvētās termināļa infrastruktūras, bet oficiālā termināļa atklāšana iecerēta 3. decembrī, pēc kā tas sāks darboties testa režīmā, raksta NRA.lv.

Ziņu aģentūra Bloomberg, rakstot, ka Lietuvai termināļa būvniecība izmaksājusi aptuveni 350 miljonus litu jeb 101 miljonu eiro, īpaši uzsver, ka lēmums par šādu risinājumu pieņemts pirms vairāk nekā trim gadiem, kad Krievija vēl nebija uzsākusi agresiju pret Ukrainu, bet lielākajā daļā Eiropas vēl nebija bažu par to, ka ziemā tā varētu nesaņemt dabasgāzi no Krievijas. «Lietuva pieņēma gudru un ļoti savlaicīgu lēmumu par ātru neatkarīga sašķidrinātās gāzes termināļa celtniecību. Tagad mums ir izvēle,» Bloomberg citē Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites sacīto.

Pagājušonedēļ sniegtā intervijā ziņu aģentūrai Reuters Lietuvas prezidente uzsvērusi, ka, pateicoties jaunajam terminālim, Lietuvai būs izvēles brīvība svarīgu jautājumu pieņemšanā. «Neviens nevarēs mūs šantažēt vai likt mums samaksāt politisku cenu. Un tas ir labākais rezultāts,» sacījusi D. Grībauskaite, piebilstot, ka Lietuva faktiski vairs nebūs atkarīga no Gazprom piegādēm. «Pārtraukumu gadījumā mūsu terminālis spēs kalpot un apmierināt ap 90% no trim Baltijas valstīm nepieciešamā daudzuma,» sacījusi prezidente. Reuters gan norāda, ka patiesībā runa varētu būt par aptuveni 80% no reģionam nepieciešamās gāzes, – visas trīs Baltijas valstis gadā kopā patērē mazliet mazāk par pieciem miljardiem kubikmetru dabasgāzes, bet termināļa maksimālā jauda ir četri miljardi kubikmetru gadā. Jāpiebilst gan, ka vēl nepieciešams ieguldīt lielus līdzekļus, lai uzbūvētu gāzesvadu sistēmu, pa kuru gāze no Klaipēdas varētu nonākt Latvijā vai Igaunijā, – pašlaik šī problēma līdz galam nav atrisināta arī pašā Lietuvā.

Vakar pēcpusdienā notika svinīgs pasākums par godu peldošās sašķidrinātās gāzes glabātavas ienākšanai Klaipēdas ostā. Tajā piedalījās ne tikai Lietuvas augstākās amatpersonas ar D. Grībauskaiti, premjeru Aļģirdu Butkēviču un enerģētikas ministru Roku Masjuli priekšgalā, bet arī Igaunijas un Latvijas valdību vadītāji Tāvi Reivass un Laimdota Straujuma. «Savā 25. neatkarības gadā Lietuva atkal var lepoties ar izlēmību, vīrišķību un politisko gribu, tā pirmā no Baltijas valstīm ir uzbūvējusi sašķidrinātās gāzes termināli. Tas ir stratēģisks enerģētikas projekts, kas noteiks mūsu nākotni un vienlaikus arī liels mūsu valsts sasniegums,» D. Grībauskaites sacīto citē Delfi.lt. Laikraksts Verslo Žinios vēsta, ka Lietuva saņēmusi apsveikumus no Eiropas Komisijas viceprezidenta un enerģētikas komisāra Gintera Etingera, kurš norādījis, ka šā projekta realizēšanu un termināļa darbības sākumu iespējams uzskatīt par īstenu Lietuvas veiksmes stāstu. «Tas ir nozīmīgs solis, lai dažādotu gāzes piegādes avotus, nodrošinātu konkurētspējīgas gāzes cenas un garantētu piegāžu drošību Lietuvai un citām Baltijas valstīm,» sacījis G. Etingers, uzslavējot arī Eiropas Investīciju banku, kas kreditējusi Lietuvu.

Plānots, ka jau šodien Klaipēdas ostā ienāks arī pirmais kuģis ar sašķidrinātās gāzes kravu, un terminālis izmēģinājuma režīmā varēs sākt darbu, – komerciālas piegādes no tā plānots uzsākt nākamā gada sākumā.

Pašlaik galvenais sašķidrinātās gāzes piegādātājs būs norvēģu koncerns Statoil – ar to noslēgts līgums uz pieciem gadiem. Tas paredz ik gadu piegādāt 540 miljonus kubikmetru gāzes, kas ir minimālais nepieciešamais daudzums, lai neapstātos termināļa tehnoloģiskais process. R. Masjulis īpaši uzsvēris, ka Statoil piegādās gāzi aptuveni par tādu pašu cenu, kā tagad to dara Gazprom. Lietuvas mediji atgādina, ka Krievijas naftas koncerns, nevēloties zaudēt tirgus daļu, tikai pavisam nesen, kad kļuva pilnīgi skaidrs, ka termināļa darbības uzsākšana nav novēršama, piekritis piešķirt Lietuvai atlaides. Līdz tam šī valsts bija spiesta maksāt vienu no augstākajām gāzes cenām visā Eiropas Savienībā, raksta Bloomberg. Gan D. Grībauskaite, gan R. Masjulis akcentējuši, ka principa pēc Lietuva no Gazprom piedāvājuma negrasās atteikties, taču tagad visu izšķirs tas, cik šis piedāvājums šķitīs interesants Lietuvai un cik konkurētspējīgs tas būs, salīdzinot ar citiem piedāvājumiem. «Mums ir terminālis, un mēs varam piedalīties starptautiskajā sašķidrinātās dabasgāzes tirgū. Ar lielākajiem pasaules piegādātājiem esam parakstījuši nesaistošus līgumus, ko vajadzības gadījumā varam izmantot,» skaidrojis R. Masjulis.




Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: Lietuva

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats