Latvijas Valsts robežsardze informēja, ka vakar pulksten 18 rindā uz
Krievijas robežas šķērsošanu gaidījušas 100 kravas automašīnas Terehovā,
25 automašīnas Grebņevā.
Automašīnu daudzums pēdējo dienu laikā gājis mazumā, pārtikas un transporta uzņēmumiem gaidot ziņas, ko īsti tagad dara Krievijas muitnieki: vai viņi pārbauda aizliegto/atļauto preču kodus, vai preču sastāvu kravā; ja pārbauda kravu, tad kādā veidā. Uzņēmumi nevēlas eksperimentēt, sūtot uz robežpunktiem automašīnas ar kravām, kuras Krievijā varētu ielaist vai neielaist. Pārtikas kravas iepriekšējā kārtībā ielaistas Krievijā līdz pulksten 3 naktī no ceturtdienas uz piektdienu. Tad visu pārtikas kravu kustība apstādināta uz 12 stundām un atsākta piektdienas pēcpusdienā pēc jaunajiem nosacījumiem. Vismaz formāli Krievija ir pieļāvusi iespēju joprojām ielaist valstī aizliegtās pārtikas kravas, ja kravas saņēmējs Krievijā par preci jau samaksājis līdz 9. augustam. Tas varētu attiekties uz kravām, kas nosūtītas uz Krieviju no tālākām vietām Eiropā vēl pirms tam, kad pagājušās nedēļas vidū Krievija vispār paziņoja par sankcijām un zibenīgi tās ieviesa. Latvijas Starptautiskās autopārvadātāju asociācijas Latvijas Auto prezidents Valdis Trēziņš vakar apliecināja, ka daļu līdz Krievijas robežai aizvesto pārtikas kravu nācies vest atpakaļ, bet līdz viņam nebija nonākušas ziņas par konfliktiem uz robežas saistībā ar muitas noteikumu maiņu Krievijā. «Mums viss ir mierīgi,» vakar vakarā
NRA.lv apstiprināja Latvijas Zivrūpnieku asociācijas prezidents Didzis Šmits.
Būtu pašsaprotami, ka Krievijas sankciju reālās piemērošanas apkopojums šorīt nonāks pie Latvijas valsts augstākajām amatpersonām, kas apņēmušās turpināt apspriedes par sankciju ietekmi un to mazināšanas paņēmieniem. Ministru prezidente Laimdota Straujuma jau piektdien pārtrauca savu atvaļinājumu un sasauca tos ministrus un citas amatpersonas, kuru amata pienākumi attiecas uz Krievijas sankciju izraisīto situāciju, taču apspriede beidzās ar loģisku secinājumu, ka secinājumi un lēmumi būs jāpieņem vēlāk. Par agrāko lemšanas termiņu tiek nosaukta ārkārtas Ministru kabineta sēde rīt, kaut gan arī tad var izrādīties, ka nopietniem lēmumiem nepietiek informācijas. Latvijai taču ir jāskatās ne vien uz Krieviju, bet arī uz Eiropas Savienības līmeņa iestādēm Briselē, kur daudzas lietas notiek lēnāk nekā Rīgā.
Līdz vakar vakaram nebija atklājies nekas tāds, kas liktu apšaubīt Latvijas Bankas mierinošos aprēķinus, atbilstoši kuriem Krievijas paziņojums par ekonomiskajām sankcijām, kas izklausījās pēc pilnīga ES un ASV pārtikas importa aizlieguma, atbilstot Latvijas 2013. gada pārtikas produktu eksportam uz Krieviju nepilnu 53 miljonu eiro (eiro, pat ne latu!) apmērā. Vakar D. Šmitam nebija pamata atkāpties no iepriekš teiktā, ka Latvijas zivju pārstrādes produktus (šprotes!) uz Krieviju var vest tāpat kā iepriekš. Tātad Krievijas tagadējā rīcība nav sankcijas, bet tikai maigs mājiens par īstajām sankcijām. Tomēr jāatzīst, ka Krievijas sankcijas ir maiguma ziņā ļoti atbilstošas ES, ASV un vēl citu valstu sankcijām, kas noteiktas pret Krieviju.
Lielāko ietekmi uz ekonomiku sankcijas izraisa nevis ar savu tagadējo saturu, bet ar savu nenoteiktību, jo paliek vēl ārkārtīgi daudz iespēju šīs sankcijas pastiprināt. Tas vienādā mērā attiecas uz Krievijas sankcijām un sankcijām pret Krieviju.
Viens no ticamākajiem iemesliem Krievijas atturībai pārtikas importa aizliegšanā ir neziņa, kādi pārtikas resursi īstenībā ir tās rīcībā. Arī pārtikas iespējamie piegādātāji nezina, ar ko rēķināties nākotnē. Vai, piemēram, Krievija faktiski atļaus baltkrieviem piepelnīties ar Latvijas preču reeksportu uz Krieviju, kas atrodas ar Baltkrieviju muitas savienībā? Latvijas uzņēmējiem jānoskaidro, ko tādā gadījumā drukāt uz etiķetēm, lai preču izcelsmes norāde neatklātu Krievijas iedzīvotājiem, ka viņu valsts nevar iztikt bez pārtikas no Krievijai (it kā) nedraudzīgām valstīm.
Rādīt reklāmu
