Organizācijas «Technical Diving Estonia» ūdenslīdēji Baltijas jūrā
dzelmē atraduši kādas zemūdenes karkasu. Ļoti iespējams, tā ir Krievijas
imperatora flotes zemūdene «Akula» («Haizivs»), kura oficiāli pazuda
1915.gada novembrī, raksta avīze «Eesti Paevaleht».
Zemūdenes priekšgals ir cietis sprādzienā. Iespējams, ka zemūdens kuģis sadūries ar mīnu. Šī zemūdene tika uzbūvēta tikai vienā eksemplārā. Visas tā laika zemūdenes bija aprīkotas ar divām torpēdām, kamēr «Akulas» bruņojumā bija astoņas torpēdas.
Kā atzīmē Igaunijas preses izdevums, visi uzbrukumi ar torpēdām bijuši neveiksmīgi. Kaujas darbībās zemūdene piedalījās trīs reizes. Šis kuģis kopā esot veicis 3500 kilometrus (km) virs ūdens un 70 km zem ūdens, un tā karā bijusi visaktīvāk izmantotā zemūdene, raksta
Apollo.lv.
Viena no versijām liecina, ka «Akula» pazudusi pēc tam, kad tā devusies uzstādīt mīnu norobežojumus uz Latvijas un Lietuvas robežas Liepājas tuvumā. Pieļauts, ka zemūdene atradās nelielā dziļumā un tā sadūrās ar mīnu, kā rezultātā uzsprāga kuģa purngals un kuģis nogrima 30 metru dziļumā. Savukārt cita versija liecina, ka zemūdene vētras laikā esot apgāzusies un nogrimusi.
Ūdenslīdēji nemēģinās iekļūt neskartajā zemūdenes daļā, jo, ja šis kuģis tik tiešām ir «Akula», tad tas būtībā ir 35 cilvēku kaps, atzīmē izdevums.
Tāpat tiek ņemts vērā, ka zemūdenes iekštelpas ir ļoti šauras, jo zemūdenes ekipāžai izvēlējās jūrniekus, kuru augums nepārsniedza 160 centimetrus. Savukārt tas nozīmē, ka ūdenslīdējam būtu jāatstāj visu savu aprīkojumu, lai iekļūtu kuģī.
Zemūdens karkass, visticamāk, netiks izcelts no ūdens, jo pacelšanas laikā tas var salūzt. Tajā pašā laikā galīgais lēmums par zemūdeni ir jāpieņem valstij, kurai pieder karakuģis.
Kā atzīmē izdevums, pirmā krievu ražojuma «Akula» tika uzbūvēta Kronštatē no 1906. līdz 1911.gadam Baltijas kuģubūves rūpnīcā, un šī zemūdene bija 56 metrus gara.
Rādīt reklāmu
