Saskaņā ar likumu Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus atļauts paziņot
tikai naktī uz pirmdienu, pēc tam, kad pēdējie iecirkņi tika slēgti
Itālijā (pavisam vakar balsošana notika 21 Eiropas Savienības valstī).
Tomēr vēlētāju aptauju rezultāti (exitpolls) daudzviet tika publicēti, un, pamatojoties uz tiem, par pirmo pārsteigumu jau ceturtdien parūpējušies Nīderlandes vēlētāji, kuri Gērta Vildersa vadītajai eiroskeptiskajai Brīvības partijai atvēlēja vien 12,2% balsu un ceturto vietu aiz trim ES atbalstošām partijām.
Jāatgādina, ka pirms šāgada Eiroparlamenta vēlēšanām daudzi politologi prognozēja gan labējo, gan kreiso radikāļu panākumus, Nīderlandē solot lieliskus rezultātus tieši Brīvības partijai (PVV). Taču prognozes, vismaz ja var ticēt Ipsos veiktajai aptaujai (līdz šim tās bijušas diezgan precīzas), izrādījušās ačgārnas – G. Vildersa partija ne tikai nav palielinājusi mandātu skaitu Eiropas Parlamentā (līdz šim bija pieci), bet pat zaudējusi divus mandātus, salīdzinot ar 2009. gada vēlēšanām. Aptauju dati liecina, ka no 26 mandātiem, kas Nīderlandei pienākas jaunajā Eiroparlamentā, pārliecinošu vairākumu saņems partijas, kuras atbalsta ES līdzšinējo kursu. Ziņu aģentūra AP citē vēlēšanās uzvarējušās partijas D66 līdera Aleksandera Pehtolda sacīto: «Ikvienam šodien bija iespēja izdarīt izvēli, un Nīderlande pārliecinoši nobalsojusi par labu Eiropai.» Zīmīgi, ka Brīvības partiju apsteigusi pat ne īpaši populārā premjerministra Marka Ruttes Liberālā partija, kurai prognozē tikpat lielu mandātu skaitu.
«Pretēji visām prognozēm PVV ir Eiropas vēlēšanu lielais zaudētājs,» rakstīja Financieele Dagblad, bet Trouw norādīja, ka «Gērta Vildersa plāns pārvērst šīs vēlēšanas par Eiropas nākotnes referendumu ir izgāzies». Manāmi samulsušais G. Vilderss neilgi pēc aptauju datu paziņošanas pat nav izteicis cerību, ka vēlēšanu rezultāti varētu atšķirties no aptauju rezultātiem. Tā vietā viņš paziņojis, ka partija «cīnījās kā lauvas», pakritizējis PVV elektorātu, kas neesot bijis pietiekami aktīvs, un norādījis, ka zemā vēlētāju aktivitāte skaidri liecina par Nīderlandes iedzīvotāju nepatiku pret Eiropu un intereses trūkumu par tajā notiekošo. «Sešdesmit pieci procenti no elektorāta palika mājās, tādēļ mēs nevaram uzskatīt, ka Nīderlande pēkšņi kļuvusi proeiropeiskāka,» viņš teicis. AP gan norāda, ka vēlētāju aktivitāte bijusi tāda pati kā 2009. gada vēlēšanās (37%), kurās PVV saņēma 17% vēlētāju atbalstu.
Amsterdamas universitātes politologs Andrē Krouvels un viņa kolēģis no Leidenes universitātes Bērts van den Brāks sarunā ar AFP skaidrojuši, ka G. Vilderss vienkārši nav spējis mobilizēt savu elektorātu un tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, lielākā daļa Brīvības partijas atbalstītāju uzskata, ka Eiropas Parlaments ir absolūti nevajadzīga institūcija, un ir grūti pārliecināt ļaudis balsot par to, kas viņiem šķiet lieks. Otrkārt, patīk tas G. Vildersam vai ne, bet viņa vēlētāji lielākoties ir salīdzinoši mazizglītoti ļaudis ar zemāku atbildības izjūtu. Daudzi no viņiem, vērojot G. Vildersa agresīvo kampaņu un iepriekšējo aptauju rezultātus, droši vien nosprieduši, ka uzvara atnāks pati no sevis. Treškārt, savu lomu nospēlējis arī martā notikušais skandāls, kad G. Vilderss nicīgi izteicās par marokāņu ieceļotājiem. «Precīzāk sakot, iespaidu atstāja nevis pats skandāls, bet tas, ka pēc tā PVV rindas pameta vairāki sabiedrībā pazīstami un populāri politiķi, piemēram, partijas līdere Eiroparlamentā Lorēna Stasena,» skaidrojis B. van den Brāks. Interesanti, ka šī politiķe šogad uz Eiropas Parlamentu balotējās Anglijā un sīkpartijas An Independence From Europe sarakstā bija pirmajā vietā.
Uzrunājot savus piekritējus, G. Vilderss solījis turpināt cīņu par nacionālās suverenitātes palielināšanu, imigrācijas samazināšanu un Briseles birokrātu pilnvaru apcirpšanu. «Mēs turpināsim sadarboties ar tiem partneriem Eiropā, kuriem ir līdzīgi uzskati,» sacījis Brīvības partijas līderis. A. Krouvels gan norāda, ka nīderlandiešu eiroskeptiķiem pēc piedzīvotā zaudējuma būs grūtāk uz vienlīdzības pamatiem veidot iecerēto aliansi ar Francijas Nacionālo fronti. Lai gan vakar vēl nebija zināms, kā vēlēšanās veicies Marinas Lepenas vadītājai partijai.
Rādīt reklāmu
