Lai gan vairākas valsts iestāžu ēkas Doņeckā un Luganskā joprojām
atrodas prokrieviski noskaņotu separātistu kontrolē, Ukrainas
varasiestādes ir pārliecinātas, ka spēs nomierināt kaislības valsts
austrumu un dienvidu reģionos.
Šādas cerības palielinājušās pēc veiksmīgās pretterorisma operācijas Harkovā un sarunām ar separātistiem Doņeckā, kurās lielu lomu spēlējis reģiona bagātākais uzņēmējs Rinats Ahmetovs, kurš līdz pat pēdējam brīdim atbalstīja Viktora Janukoviča režīmu, bet tagad deklarē, ka iestājas par vienotu Ukrainu un atbalsta pašreizējo valdības vadītāju Arseniju Jaceņuku, raksta
NRA.lv.
«Cīņā pret teroristiem – bet tieši par tādiem uzskatāmi tie, kuri mēģina gāzt reģionu varasiestādes – mēs izmantosim visu iespējamo un likumīgo ieroču arsenālu. Ja teroristi neapstāsies, ja tas būs nepieciešams, militārpersonas saņems pavēli šaut, lai nosargātu Ukrainas teritoriālo nedalāmību,» Newru.ua citē prezidenta pienākumu pildītāja Oleksandra Turčinova administrācijas vadītāja vietnieka Andreja Senčenko sacīto. Lai gan ir skaidrs, ka speciāli provocēt asinsizliešanu Ukrainas varasiestādes nevēlas, jo tas draud ar Krievijas militāro iejaukšanos, notikumi Harkovā apliecina, ka iekšlietu ministram Arsenam Avakovam bijusi taisnība, apgalvojot, ka drošības struktūras ir gatavas cīņai pret separātistiem. Kad naktī no demonstrantu aizdedzinātās barikādes uguns pārmetusies uz Harkovas apgabala administrācijas ēku, īpašo uzdevumu vienības Jaguar kaujinieki prasmīgi izmantojuši situāciju, izklīdinot separātiski noskaņotos demonstrantus un vairāk nekā 70 aktīvākos nemieru cēlājus aizturot. Vakar ministrs paziņoja, ka šī pretterorisma operācija veikta spīdoši, taču to nevarot teikt par Harkovas milicijas darbu. «Diemžēl liela daļa vietējo miliču nevis pildīja savus pienākumus, bet sabotēja darbu,» sacījis A. Avakovs, kas lēš, ka aptuveni 30% Harkovas milicijas personālsastāva pēc pārbaužu pabeigšanas tiks atvaļināti no dienesta.
Pēc cita scenārija notikumi attīstījušies Doņeckā, kur no Kijevas atbraukušajiem īpašo uzdevumu vienības kaujiniekiem pagaidām nav nācies iesaistīties separātistu neitralizēšanā. Iniciatīvu viņu sarunās ar apgabala administrācijas pārstāvjiem, kuri kategoriski neatbalsta tā dēvētās Doņeckas tautas republikas pasludināšanu un plānoto referendumu, kas var beigties ar militārās palīdzības lūgšanu Krievijai un pievienošanos šai valstij, uzņēmies reģiona ietekmīgākais oligarhs R. Ahmetovs. Naktī uz otrdienu viņam izdevās panākt, ka nemiernieki nodod ieročus, ko bija sagrābuši ieņemtajā Ukrainas drošības dienesta ēkā, bet vakar ap pusdienlaiku tā dēvētā Donbasa patriotisko spēku komiteja (tā gan ir tikai viena no separātisku frakcijām) atsauca Doņeckas republikas proklamēšanu. Vakar turpinājās sarunas ar separātistiem par Doņeckas apgabala domes ēkas atbrīvošanu. Laikraksta Ukrainskaja pravda žurnālists Sergejs Ļeščenko, kurš uzskatāms par ekspertu Ukrainas oligarhu jautājumos, sarunā ar Gazeta.ru skaidrojis, ka R. Ahmetovs prasmīgi izmantojis situāciju un teju vai atguvis to ietekmi, ko baudīja V. Janukoviča valdīšanas pirmajos gados. Pēc S. Ļeščenko domām, oligarhs ciniski notēlojis tā saukto labo policistu – uz separātistu, kuri pildījuši sliktā policista lomu, fona. «Viņš separātistiem apsolīja, ka uzbrukuma viņu ieņemtajai apgabala administrācijas ēkai nebūs, sev lojālos deputātus nolika pie ēkas kā dzīvo vairogu. Šādā veidā faktiski tika bloķēts drošības struktūru mēģinājums veikt pretterorisma operāciju. Tajā pašā laikā Kijevai viņš izvirzījis veselu gūzmu prasību un to neizpildīšanas gadījumā šantažē ar Krimas scenāriju,» skaidrojis S. Ļeščenko. Viņš uzsvēris, ka R. Ahmetovam ir svarīgas tikai un vienīgi viņa biznesa intereses. Vadoties pēc tām, oligarham, protams, nav pieņemama nedz austrumu reģionu neatkarība, nedz iekļaušanās Krievijas sastāvā. Taču tajā pašā laikā R. Ahmetovam un citiem vietējās elites pārstāvjiem būtu ļoti izdevīgi, ja Ukraina kļūtu par federālu valsti, – tas viņiem ļautu netraucēti nodarboties ar savu biznesu tādā pašā veidā kā līdz šim. Kā trāpīgi sacījis Liga.net politiskais apskatnieks Sergejs Visockis: «Viņi varēs izspiest naudu no šīm teritorijām un pārskaitīt to ārzemju bankās.»
Notikumi Ukrainā tiek intensīvi apspriesti arī starptautiskajā arēnā. ASV Valsts departamenta pārstāve Dženna Psaki informējusi par kārtējām telefona sarunām starp ASV valsts sekretāru Džonu Keriju un Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu. «Kerijs skaidri lika saprast, ka jebkuri tālāki Krievijas mēģinājumi destabilizēt Ukrainu nozīmēs papildu zaudējumus Krievijai,» Dž. Psaki sacīto citē radiostacija Brīvība. Viņa arī definējusi Valsts departamenta oficiālo nostāju – ASV labi saprot, ka pašreizējie notikumi Ukrainas austrumu un dienvidu reģionos ir saistīti ar Krievijas iejaukšanos. «Šajos reģionos ir aktivizējušies prokrieviski noskaņoti separātisti. Mēs skaidri saprotam, ka atsevišķiem cilvēkiem, kuri nav vietējie iedzīvotāji, tiek maksāts par dalību protesta akcijās, un tas izraisa nopietnas bažas,» konstatējusi Dž. Psaki. S. Lavrovs izmantojis vakar Maskavā notikušo preses konferenci, lai ironiski komentētu šo izteikumu. «Izklausās, it kā viņi laika mašīnā būtu atgriezušies piecus mēnešus senā pagātnē un aprakstījuši notiekošo Maidanā un Kijevas centrā,» sacījis Krievijas ārlietu ministrs, atgādinot, ka rietumvalstis nemaz nav centušās slēpt atbalstu tiem, kuri februārī gāza V. Janukoviča valdību.
S. Lavrovs arī komentējis Dž. Kerija iniciatīvu desmit dienu laikā uzsākt starptautiskas konsultācijas par krīzes noregulēšanu Ukrainā, kurās varētu piedalīties arī ASV un Eiropas Savienības amatpersonas. Ukraina jau izteikusi piekrišanu šādām sarunām. «Ukraina ir gatava konsultācijām gan divpusējā formātā ar Krievijas pusi, gan arī piesaistot ārzemju starpniekus no ES un ASV,» vakar paziņojis Ukrainas ārlietu ministrijas pārstāvis Jevgeņijs Perebijnis. Arī S. Lavrovs ideju atbalstījis, taču piebildis, ka vēl būtu nepieciešams vienoties par sarunu formātu un darba kārtību. Tieši šajā piebildē slēpjas galvenais zemūdens akmens, jo, pēc S. Lavrova domām, iespēja izteikt savu viedokli jādod arī Ukrainas dienvidu un austrumu reģionu pārstāvjiem. Tomēr ir skaidrs, ka šāda veida formātam nepiekritīs Ukrainas puse, jo to varētu uzskatīt par nepamatotu piekāpšanos separātistiem. Tikmēr ar kārtējo aso paziņojumu klajā nācis NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens. Uzstājoties Parīzē, viņš mudinājis Krieviju nekavējoties atvilkt savu armiju no Ukrainas pierobežas (neoficiāla informācija liecina, ka tur dislocēti ap 50 000 labi bruņotu Krievijas karavīru) un atgādinājis, ka, iebrūkot Ukrainā, Krievija izdarīs «vēsturisku kļūdu», kurai būs nopietnas sekas.
Rādīt reklāmu
