23. jūnijs,
Vārda dienas: Līga
Sākuma lapa » Ziņas pasaulē » Ukrainas austrumos draud Krimas scenārija atkārtošana
Ukrainas austrumos draud Krimas scenārija atkārtošana
Autors: Māris Krūmiņš / NRA.lv / 8. aprīlis 2014, 10:44
Ukrainas varasiestādes uzskata, ka valsts iestāžu ēku sagrābšana Doņeckā, Luganskā un Harkovā ir kārtējais solis Maskavas izstrādātajā plānā, kura mērķis ir atrast iemeslu ievest karaspēku Ukrainas dienvidaustrumu reģionos un sagraut Ukrainas valstiskumu.


Līdzīgi kā iepriekš Krimā, pašpasludinātā Doņeckas Tautas sapulce, kuras aktīvisti valkā Krievijas simboliku, jau paspējusi pasludināt neatkarību un pavēstīt, ka nepieciešamības gadījumā vērsīsies pie Krievijas pēc militārās palīdzības, raksta NRA.lv.

Ukrainas amatpersonas uzskata, ka Kremlis, kas pie robežas ar Ukrainu koncentrējis desmitiem tūkstošu labi bruņotu karavīru, tikai gaida šādu iespēju. Lai gan prezidenta pienākumu pildītājs Oleksandrs Turčinovs un premjers Arsenijs Jaceņuks ir paziņojuši, ka valsts drošības struktūrām ir plāns, kā nepieļaut notikumu attīstību pēc Krimas scenārija, vakar joprojām nebija skaidrs, kādā veidā varasiestādes plāno apspiest separātisma tendences.

Doņeckas neatkarība

Vissaspīlētākā situācija ir Doņeckā, kur prokrieviski noskaņoti separātisti svētdienas vakarā ieņemtajā apgabala administrācijas ēkā vakar pasludinājuši Doņeckas Tautas republikas izveidošanu. Līdzās šīs pašpasludinātās valsts melni zili sarkanajam karogam zālē plīvojuši arī Krievijas un PSRS karogi. Separātisti nosprieduši līdz 11. maijam sarīkot referendumu par jaunās «suverēnās republikas» statusu un izstrādāt tās konstitūciju. Ziņu aģentūra UNIAN vēsta, ka nelikumīgās Tautas sapulces darbībā nav iesaistījies neviens no Doņeckas apgabala domes deputātiem, pat ne tie Reģionu partijas deputāti, kuri uzskata par nelikumīgu bijušā prezidenta Viktora Janukoviča gāšanu.

Lēmumi ir pieņemti haotiska stilā, brīžam tie ir pretrunā cits ar citu. Tā, piemēram, daži Tautas sapulces dalībnieki norādījuši, ka referendumā tiks vaicāts par to, vai Ukrainai jākļūst par valsti ar federālu uzbūvi, savukārt citi ir pārliecināti, ka tajā tiks apstiprināta Doņeckas Tautas republikas pievienošanās Krievijai. Taču viens lēmuma punkts vieš ļoti nopietnas bažas: «Kijevas varasiestāžu agresīvas rīcības gadījumā vērsīsimies pie Krievijas Federācijas ar lūgumu ievest Krievijas armijas miera uzturēšanas spēku kontingentu, lai nodrošinātu Doņeckas iedzīvotāju drošību.» Newsru.ua norāda, ka pēc šī punkta apstiprināšanas vairāki zālē esošie un domubiedru ieskautie cilvēki pēkšņi sajutušies apdraudēti, jo sākuši kliegt: «Krievija, Krievija un Putin, palīdzi!»

Kijeva gatava atbildei

Ukrainas varasiestādes lieliski apzinās, ka draudi ir ļoti nopietni – Krimā marta sākumā Krievijas armija tika ievesta pēc tam, kad vietējie separātisti palūdza palīdzību Maskavai. «Visiem ir absolūti skaidrs, ka pašlaik tiek realizēts plāns, kas vērsts pret Ukrainu, pret Doņecku, pret Lugansku, pret Harkovu. Šī plāna mērķis ir destabilizēt situāciju, izdarīt tā, lai ārzemju karaspēks šķērsotu robežu un sagrābtu mūsu valsts teritoriju. Taču mēs to nepieļausim,» vakar, atklājot valdības sēdi, sacījis A. Jaceņuks, piebilstot, ka Krievijas apgalvojumi par spēku atvilkšanu no Ukrainas robežas ir meli. «Faktiski neviens nekādus karavīrus nav atvilcis, krievu spēki atrodas 30 kilometru zonā pie Ukrainas robežas.» Savukārt O. Turčinovs piebildis, ka pašreizējās nekārtības Ukrainas austrumu pilsētās ir «Krievijas Federācijas pret Ukrainu vērstās specoperācijas otrais vilnis».

O. Turčinovs vakar paziņojis, ka naktī uz pirmdienu izveidots īpašs krīzes pārvarēšanas štābs. «Pret tiem, kuri ķērušies pie ieročiem, tiks veikti antiteroristiski pasākumi,» viņš sacījis. Tas vistiešākajā veidā attiecas uz prokrieviskajiem aktīvistiem Luganskā, kuri iebrukuši Ukrainas drošības dienesta ēkā un sagrābuši tās ieroču arsenālu. Vakar šie aktīvisti, kuri joprojām atradās ieņemtajā ēkā, lielījās ar to, ka izveidojuši «Dienvidaustrumu armiju apvienoto štābu» un ir gatavi sūtīt savu rezerves vienību palīdzēt Doņeckas Tautas republikas pasludinātājiem. Štāba izplatītajā paziņojumā Ukrainas austrumu un dienvidu reģionu iedzīvotāji, kuri ir noskaņoti prokrieviski, mudināti uz sacelšanos pret Kijevas varasiestādēm, bet aktīvistu vidū izplatītas baumas, ka Doņeckā no Krievijas jau ieradies V. Janukovičs, kurš pagājušonedēļ musināja Ukrainas reģionus rīkot separātiskus referendumus.

Atšķirībā no bijušās Ukrainas premjerministres un kandidātes uz prezidenta amatu Jūlijas Timošenko, kura vakar asā tonī pieprasījusi «teroristu likvidēšanu» un separātistu apkarošanu, premjers un prezidenta pienākumu pildītājs, šķiet, nolēmuši rīkoties piesardzīgāk, lai nepieļautu asinsizliešanu un nedotu iemeslu Krievijai ievest savus karavīrus Ukrainā. A. Jaceņuks īpaši uzsvēris, ka pašreizējās nekārtības sarīkojuši «ne vairāk kā

1500 radikāļu katrā no pilsētām», bet lielākā daļa cilvēku, kuri beidzamo nedēļu laikā protestēja pret Kijevas varasiestādēm, nebūt nevēlas, lai Ukrainas austrumu reģioni nonāk Krievijas sastāvā. Pašlaik uzsvars tiek likts uz sarunām ar separātistiem, jo vairāk tādēļ, ka viņi paši vēl nav īsti noformulējuši savas prasības. Piemēram, Harkovā vakar izdevies panākt, ka demonstrantu ieņemtajā apgabala administrācijas ēkā tiek ielaisti tās darbinieki, notikuši sarunas, pēc kurām pilsētas mērs Genādijs Kerness paziņojis, ka aktīvistiem dots laiks, lai iesniegtu priekšlikumus, kādi jautājumi skatāmi apgabala domes ārkārtas sesijā. «Taču runa nekādā gadījumā nav par kādiem separātiskiem referendumiem,» uzsvēris mērs. Kijevā cer, ka šādā veidā separātisti Harkovā būs nomierināti. Taču Kijevā labi apzinās – jo ilgāk prokrieviski noskaņotie demonstranti turpinās kontrolēt valsts iestāžu ēkas Doņeckā un Luganskā, jo lielāku troksni viņi sacels un jo vairāk palielinās iespēja, ka Krievija atbildēs uz aicinājumiem pēc palīdzības. Uz to norādījis arī bijušais Gruzijas prezidents Mihails Sakaašvili, kurš paziņojis – ja separātistiem ieņemtajās ēkā izdosies noturēties 48 stundas, ir risks, ka Krievijas armija sāks iebrukumu Ukrainā.

Pātagas un burkāna politika

Plānots, ka šodien Ukrainas parlaments jeb Augstākā rada savā sēdē apspriedīs bargākus sodus par aicinājumiem uz Ukrainas teritoriālās nedalāmības graušanu un citām separātisma izpausmēm. O. Turčinovs vakar paziņojis, ka iecerēts aizliegt partijas un sabiedriskās organizācijas, kas uzstājas ar šādiem aicinājumiem. Dņepropetrovskas un Hersonas apgabalos, kur iepriekš arī notikušas plašas demonstrācijas pret jaunajām Ukrainas varasiestādēm, vietējās administrācijas paziņojušas, ka pastiprināti drošības pasākumi un netiks pieļauta tāda situācija kā Doņeckā vai Luganskā.

A. Jaceņuks, uzstājoties televīzijas kanālā Inter, stāstījis, ka pašlaik tiekot gatavoti grozījumi konstitūcijā, saskaņā ar kuriem valsts reģioniem tikšot piešķirtas daudz plašākas pilnvaras. Atsaucoties uz socioloģiskās aptaujas rezultātiem, kas liecina, ka tikai 14% iedzīvotāju uzskata, ka Ukrainai jākļūst par federālu valsti, viņš uzsvēris, ka plašāku pilnvaru piešķiršana reģioniem vēl vairāk samazinās šīs idejas piekritēju skaitu. A. Jaceņuks arī solījis valsts austrumu apgabaliem, kuros koncentrēta rūpniecība, ievērojamu valsts pasūtījumu. «Mēs esam piešķīruši 12 miljardus grivnu (750 miljonus eiro), lai subsidētu ogļu ieguvi, esam gatavi maksāt algas rūpniecībā strādājošajiem,» viņš sacījis.


Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: Doņecka, Krima, Ukraina

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats