Rīt savu vizīti Eiropā uzsāks ASV prezidents Baraks Obama, un nav šaubu,
ka viens no svarīgākajiem apspriežamajiem jautājumiem būs Krievijas
sodīšana par Ukrainai piederošās Krimas sagrābšanu, kā arī pasākumi, kas
veicami, lai atbalstītu jauno Ukrainas valdību.
Jau pagājušonedēļ gan ASV, gan Eiropas Savienība noteica sankcijas atsevišķām Krievijas amatpersonām, tiesa, pagaidām tas uz Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu vēlamo iespaidu nav atstājis, raksta
NRA.lv.
ES rīcība simboliska
«ASV sankcijas pret Krievijas banku un Kremļa iekšējo loku ir iekniebušas Maskavai, tomēr, ja mērķis ir panākt, lai prezidents Vladimirs Putins izved savus spēkus no Krimas, vai atturēt viņu no jaunu zemju sagrābšanas, to efektivitāte ir apšaubāma,» savā viedokļrakstā pašreizējo situāciju raksturo ziņu aģentūra AP, piebilstot, ka uz amerikāņu sankciju fona ES noteiktie pasākumi vērtējami kā «simboliski».
«Obamam pašlaik ir nepieciešams saprast, cik tālu ekonomiski nestabilā Eiropa ir gatava iet, lai sodītu Krieviju, kas ir viena no tās lielākajām tirdzniecības partnerēm,» norāda ziņu aģentūra. Atsaucoties uz ekspertiem, tā atzīst, ka tieši ES ieviestās sankcijas Krievija varētu uztvert nopietnāk, taču tajā pašā laikā Brisele apzinās, ka šādi pasākumi ir abpusēji griezīgs zobens, kas atstās negatīvu iespaidu arī uz daudzu ES valstu ekonomikām.
Jāatgādina, ka pašlaik ES aprobežojusies ar to, ka 33 Krievijas un Ukrainas pilsoņiem, kuri saistīti ar notikušo Krimā, liegts iebraukt ES valstīs, iesaldēti arī viņu banku konti Eiropā. Šo cilvēku vidū ir abu Krievijas parlamenta palātu spīkeri, viens no premjerministra vietniekiem un divi V. Putina padomnieki. Tomēr, kā sarunā ar AFP norādījis kāds ES diplomāts, ir maz cerību, ka šīs sankcijas varētu būt efektīvas, jo dažām no amatpersonām «noteikti ir slepeni konti kādā Kipras vai Luksemburgas bankā». Lai gan Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons centies aizstāvēt ES pieeju, norādot, ka savienība centusies sodīt «tikai tos, kuri tieši saistīti ar notikumiem Krimā», šādai pieejai nepiekrīt daudzi politologi, kuri netieši vai atklātāk, bet būtībā apsūdz ES gļēvulībā. «ES sankcijas ir ļoti, ļoti ierobežotas, un to iespaids ir vairāk simbolisks,» uzskata Leuvenes Katoļu universitātes politologs un speciālists starptautisko attiecību jautājumos Ksavjē Follebukts. Savukārt viņa kolēģis no Parīzes Politisko pētījumu institūta Bertrāns Badī sarunā ar AFP bez aplinkiem sacījis, ka, «ieviešot šāda veida sankcijas, Eiropa sevi nostāda muļķa lomā».
Mērķis – Putinam tuvie uzņēmēji
ASV pieeja bijusi atšķirīga, jo sankcijas papildus amatpersonām noteiktas gan Sanktpēterburgas bankai Rossija (tā apkalpo virkni enerģētiskā sektora uzņēmumu), gan vairākiem uzņēmējiem, kuri tiek uzskatīti par cieši pietuvinātiem V. Putinam. Reuters norāda, ka šādas rīcības mērķis ir piespiest šos turīgos cilvēkus mēģināt pārliecināt Krievijas līderi, ka viņš pieļāvis lielu kļūdu, anektējot Krimu. Lai gan V. Putins piektdien izsmējis sankcijas, demonstratīvi izliekoties, ka nemaz nezina, kam pieder banka Rossija un ko tā apkalpo (turklāt solot jau rīt atvērt šajā bankā kontu, uz kuru pārskaitīt savu algu), Vašingtonas noteikto sankciju spēku jau izjutuši ne tikai šīs un vēl vairāku banku (to īpašnieki vai lielie akcionāri arī iekļauti melnajā sarakstā) saimnieki, bet arī tūkstošiem citu Krievijas iedzīvotāju.
ASV likumdošana nosaka, ka amerikāņu kompānijām liegts sadarboties ar citu valstu uzņēmumiem, pret kuriem noteiktas sankcijas, un jau piektdienas rītā MasterCard un VISA maksājumu sistēmas pārtrauca apkalpot maksājumu kartes, kuras izdevušas septiņas Krievijas bankas (jau pieminētā Rossija un tās meitas uzņēmumi, kā arī brāļu Rotenbergu kontrolēta Bank SPM). Laikraksts Kommersant vēsta, ka cietēji bijuši vairāki simti tūkstošu šo karšu turētāju, bet jau piektdien Valsts domē atsākušās runas par Krievijas iekšējo maksājumu sistēmas izveidošanu. Tiesa, vakar Bank SPM ziņoja, ka abas maksājumu sistēmas atsākušas ar to sadarbību, jo noskaidrojies, ka brāļiem Rotenbergiem (vai citām sankcijām pakļautām personām) nemaz nepieder vairāk nekā puse bankas akciju.
Gaida Krievijas rīcību
AFP norāda – ar šādu rīcību ASV likušas saprast, ka tās brīdinājumi par to, ka nav pieļaujama Krimas scenārija atkārtošanās kādā citā Ukrainas reģionā (vai, piemēram, Piedņestrā vai Baltijā), uztverami pietiekami nopietni, un Vašingtona neuzskata, ka finanses vai ekonomika būtu neaizskaramas jomas. Vēl vairāk – uz B. Obamu jau tiek izdarīts liels iekšpolitiskais spiediens, lai Krievija tiktu sodīta vēl bargāk. Piemēram, domnīcas Brookings Institution eksperte Fiona Hila sarunā ar Reuters norādījusi, ka pienācīgu iespaidu uz V. Putinu var atstāt tikai aptuveni tikpat bargas starptautiskās sankcijas, kādas savulaik tika noteiktas pret Irānu.
Tāda pati pārliecība ir republikāņu senatoram Džonam Makkeinam. «Jo labāk Putins sapratīs, cik lielu cenu viņam nāksies maksāt par tālāku agresiju, jo lielāka iespēja, ka viņš nerīkosies,» skaidrojis senators. Pēc Ukrainas apmeklējuma viņš izteicies, ka ASV bez jebkādiem nosacījumiem būtu jāpiešķir finansiālā palīdzība Ukrainai, nekavējoties jāpiegādā šai valstij aizsardzības tipa ieroči, jāatsāk darbs pie pretgaisa aizsardzības vairoga būves Polijā un Čehijā, jāizstrādā ilgtermiņa plāns, kas palīdzētu mazināt Eiropas un Ukrainas atkarību no Krievijas energoresursiem.
Tomēr Vašingtonas Jaunā Amerikāņu drošības centra (CNAS) prezidents Ričards Fontēns prognozējis, ka jaunas sankcija nesekos, ja vien Krievija neturpinās savu agresiju, piemēram, pret citiem Ukrainas reģioniem. Viņš uzsvēris, ka ar šādu pakāpenisku attieksmi, kas balstīta uz principu soli pa solim, Vašingtona sniedz Maskavai iespēju atgriezties pie diplomātiskiem instrumentiem domstarpību risināšanā. «Taču problēma ir tā, ka Putins nav demonstrējis absolūti nekādu ieinteresētību mazināt saspīlējumu un atgriezties pie diplomātijas. Tādēļ nedomāju, ka sankciju rezultātā viņš varētu atkāpties no tā, kas pastrādāts Krimā,» skaidrojis R. Fontēns.
Rādīt reklāmu
