Eiropas Savienība vakar paziņojusi par 11 miljardu eiro lielas
finansiālās palīdzības piešķiršanu Ukrainai. Notikumus šajā valstī un
Krievijas lomu agresijā Krimā plānots apspriest ES valstu un vadītāju
ārkārtas samitā, turklāt iepriekš amatpersonas izteikušās, ka gadījumā,
ja spriedze nemazināsies, būs jāapspriež arī iespējamas sankcijas pret
Krieviju.
To, ka Maskava savu nostāju nav mainījusi, apliecina gan situācija Krimā, gan tas, ka Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs Parīzē atteicies sēsties pie viena sarunu galda ar savu Ukrainas kolēģi Andreju Deščicu, raksta
NRA.lv.
Par finansiālās palīdzības piešķiršanu Ukrainai vakar pavēstīja Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu. Politologi atzīmējuši, ka šī summa ir tieši tikpat liela, cik Ukrainas toreizējam prezidentam Viktoram Janukovičam pērn solīja Maskava, – īsi pēc tam, kad Ukraina atteicās no asociācijas līguma parakstīšanas ar ES. Brīfingā, ko tiešraidē translēja Euronews, Ž. M. Barrozu paziņoja, ka finansiālā palīdzība Ukrainai piešķirta, lai valsts izvairītos no bankrota un varētu realizēt tik nepieciešamās strukturālās reformas. Tomēr, atbildot uz kāda ukraiņu korespondenta jautājumu, Ž. M. Barrozu tā arī nepateica, vai ES izvirzījusi kādus nosacījumus šīs palīdzības saņemšanai. Jāatgādina, ka pērn, kad tika risinātas sarunas par aizdevuma saņemšanu no Starptautiskā valūtas fonda, tas izvirzīja Ukrainai nepieņemamus nosacījumus – valūtas devalvāciju, algu un pensiju iesaldēšanu, energoresursu cenu paaugstināšanu.
Šodien paredzētajā ES valstu un valdību vadītāju samitā, ļoti iespējams, tiks runāts arī par sankciju noteikšanu pret Krieviju, kuras bruņoto spēku karavīri, kas maskējas par pašaizsardzības vienībām, joprojām saimnieko Ukrainai piederošajā Krimā un vakar savā kontrolē mēģinājuši pārņemt divas raķešu bāzes. Samita priekšvakarā visatklātāk runājis Francijas ārlietu ministrs Lorāns Fabiuss, kurš intervijā vietējai televīzijas kompānijai BFM TV paziņojis, ka ES līderi varētu lemt par vīzu izdošanas pārtraukšanu Krievijas amatpersonām, atsevišķu amatpersonu banku kontu iesaldēšanu, ekonomisko sakaru pavājināšanu ar Krieviju. L. Fabiuss piebildis, ka tas viss iespējams gadījumā, ja nebūs vērojama «deeskalācija un virzība uz dialogu», un Reuters uzsver, ka pašlaik piepildās sliktākais scenārijs. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, kurš vakar Parīzē tikās ar ASV valsts sekretāru Džonu Keriju un vairākiem eiropiešu kolēģiem, turpinājis tiražēt Kremļa viedokli, ka Krievijas varasiestādes nespējot ietekmēt «Krimas likumīgo valdību», un brīdinājis rietumu valstis nesadarboties ar Ukrainas amatpersonām, kas «pie varas nākušas bruņota apvērsuma rezultātā». Līdz pat pievakarei pierunāt S. Lavrovu tikties ar Ukrainas ārlietu ministru, kurš speciāli ieradies Parīzē, nebija izdevies.
Lai gan Krievija jau piesolījusi atbildēt uz iespējamām sankcijām (parlamentārieši gatavo likumprojektu, kas ļaus konfiscēt ārvalstu kompāniju īpašumus), ziņu aģentūras neprognozē, ka šodienas samitā tiks pieņemts kāds būtisks lēmums. Pirmkārt, 28 valstīm, kas ietilpst ES, nepieciešams ilgāks laiks, lai saskaņotu savas pozīcijas, otrkārt, vairāku ES valstu amatpersonas jau norādījušas, ka ekonomisko attiecību saraušana ar Krieviju nodarīs milzu kaitējumu to ekonomikām. Piemēram, Vācijas kanclere Angela Merkele atturējusies no sankciju jautājumu apspriešanas, bet Francijas mediji norāda, ka, neraugoties uz L. Fabiusa kareivīgajiem paziņojumiem, Francija tieši šajās dienās sāk izmēģināt helikopteru bāzes kuģi Vladivostok, kas paredzēts pārdošanai Krievijai.
Rādīt reklāmu
