23. jūnijs,
Vārda dienas: Līga
Sākuma lapa » Ziņas pasaulē » Putins ne īpaši veiksmīgi mēģina mazināt spriedzi
Putins ne īpaši veiksmīgi mēģina mazināt spriedzi
Autors: Māris Krūmiņš / NRA.lv / 5. marts 2014, 11:23
Vakar pirmo reizi kopš Krimas krīzes sākuma to speciāli sasauktā preses konferencē komentējis Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kas, kā norādījuši politologi, prasmīgi savienojis šķietami miermīlīgus piedāvājumus ar neslēptiem draudiem, nereti nonākot pretrunās ar paša sacīto.


Krimā situācija turpināja attīstīties pēc iepriekšējo dienu scenārija, tur saimnieko Krievijas armijas daļas, kas maskēšanās nolūkā tiek dēvētas par Krimas valdības pašaizsardzības spēkiem. Pasaule tikmēr turpināja spriest, kā palīdzēt Ukrainai un kādas sankcijas noteikt pret Krieviju, raksta NRA.lv.

Starptautiskās ziņu aģentūras uzsvaru liek uz to, ka V. Putins centies mazināt spriedzi, pavēstot, ka viņam vairs neesot nodoma ievest Krievijas karaspēku Ukrainā, lai sniegtu palīdzību tautiešiem, kurus it kā apspiežot jaunās Ukrainas varasiestādes. «Pašlaik šādas nepieciešamības nav,» sacījis Krievijas līderis, tūdaļ pat piebilstot, ka iespējas tā rīkoties Krievijai joprojām ir. Prezidents arī paziņojis, ka pārtrauktas vērienīgās karaspēka mācības Krievijas dienvidos un rietumos un vairāk nekā 150 000 karavīru un tehnika atgriezusies pastāvīgajās dislokācijas vietās.

Šie paziņojumi ļautu cerēt uz to, ka ļaunākais Ukrainai patiešām ir garām, tomēr V. Putina sacītais liek domāt, ka gluži atklāts viņš nav bijis. Lai gan bruņotie ļaudis, kuri, sākot ar 1. martu, pārņēmuši savā kontrolē visus svarīgākos objektus Krimā, ieskaitot daudzas Ukrainas armijas daļas, īpaši neslēpj savu saistību ar Krievijas bruņotajiem spēkiem, V. Putins uzturējis spēkā Kremļa oficiālo versiju – tās esot Krimas valdības izveidotās pašaizsardzības spēku vienības. Viņš skaidrojis, ka Krievijai piederošās Melnās jūras kara flotes vienības nodarbojas ar saviem ierastajiem uzdevumiem, bet citi Krievijas karavīri uz Krimu nav nosūtīti. Tas ir pretrunā ar aculiecinieku novēroto – beidzamo dienu laikā Sevastopoles militārajās lidostās, ko kontrolē flotes karavīri, nosēdušās lidmašīnas ar papildspēkiem, Krievija ievedusi militārpersonas, arī šķērsojot Kerčas šaurumu. Reuters atgādina, ka Ukrainas vēstnieks ANO Jurijs Sergejevs, uzstājoties Drošības padomes sēdē, pavēstījis, ka kopš pagājušās nedēļas Krimā ieradušies aptuveni 16 000 Krievijas karavīru.

Diezgan juceklīgi bijuši V. Putina skaidrojumi par Krievijas attieksmi pret jaunajām Ukrainas varasiestādēm – jāatgādina, ka gan prezidenta pienākumu pildītājs un parlamenta spīkers Aleksandrs Turčinovs, gan premjerministrs Arsenijs Jaceņuks stāstījuši, ka labprāt konfliktu risinātu dialoga ceļā, bet Maskavas varasiestādes viņus vienkārši ignorējot. «Pirms trim dienām es devu rīkojumu atjaunot kontaktus ar [Ukrainas] valdību, lai atbalstītu tās centienus atjaunot ekonomiku. Premjers [Dmitrijs Medvedevs] kontaktējas ar Jaceņuku, bet [Valsts domes spīkers Sergejs] Nariškins – ar Turčinovu,» sacījis Krievijas prezidents. Taču jau pēc pāris minūtēm viņš sācis skaidrot, ka Krievija nemaz neatzīst jaunās Ukrainas varasiestādes, uzskatot, ka tās nelikumīgi, bruņotā ceļā sagrābušas varu un gāzušas prezidentu Viktoru Janukoviču. Tieši viņu Krievija joprojām uzskata par likumīgo Ukrainas prezidentu, sacījis V. Putins, kurš vēlāk savos prātojumos aizgājis tik tālu, ka secinājis – pēc V. Janukoviča gāšanas Ukraina kļuvusi par citu valsti un nekādas ar to noslēgtās vienošanās (ieskaitot 1994. gada Budapeštas memorandu par Ukrainas teritoriālo nedalāmību) vairs neesot spēkā. Līdz ar to nav īsti skaidrs, vai Krievija ir gatava uzskatīt pašreizējo Ukrainas valdību par līdzvērtīgu sarunu partneri. V. Putins arī norādījis, ka sankcijas pret Krieviju, ko gatavojas piemērot rietumvalstis, nebūs produktīvas un to negatīvo efektu nāksies izbaudīt arī pašiem sankciju ieviesējiem. Viņa padomnieks ekonomikas jautājumos Sergejs Glazjevs jau piedraudējis – ja ASV noteiks kādas ekonomiskās sankcijas, Krievija varētu atteikties no dolāra izmantošanas starpvalstu norēķinos un pārtraukt apmaksāt kredītus amerikāņu bankām. Interesanti, ka jau vakar Krievijas patērētāju tiesību aizsardzības dienests (to vairs nevada skandalozais Genādijs Oņiščenko, bet viņa gars acīmredzot ir dzīvs) nospriedis, ka ASV ražotā cūkgaļa neatbilst sanitārajām prasībām un kārtējo reizi aizliedzis tās importu.

ASV valsts sekretārs Džons Kerijs, kas ar savu atklāto nostāju un Krievijas agresijas nosaukšanu īstajā vārdā, izraisījis lielu Maskavas neapmierinātību, vakar ieradies vizītē Ukrainā, kur paziņojis, ka ASV piešķirs viena miljarda dolāru lielu ekonomisko palīdzību šai valstij. Tiesa, Ukrainas vajadzības ir krietni lielākas (vismaz 34 miljardi dolāru šā un nākamā gada laikā), turklāt domājams, ka tās vēl pieaugs, jo vakar Kremļa kontrolē esošais uzņēmums Gazprom paziņojis, ka, sākot ar aprīli, Ukrainai par gāzi atkal nāksies maksāt vairāk. Atlaides, kuras Gazprom piešķīra pagājušā gada novembrī, kad V. Janukovičs pēkšņi atteicās parakstīt asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību, nu vairs neesot spēkā, jo «Ukraina pārkāpusi vienošanās nosacījumus», pavēstījis Gazprom vadītājs Aleksejs Millers.


Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: Ukraina, Vladimirs Putins

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats