23. jūnijs,
Vārda dienas: Līga
Sākuma lapa » Ziņas pasaulē » Politologi: ASV un ES maz instrumentu, lai savaldītu Krieviju
Politologi: ASV un ES maz instrumentu, lai savaldītu Krieviju
Autors: Māris Krūmiņš / NRA.lv / 3. marts 2014, 12:11
Lai gan starptautiskā sabiedrība ir asi nosodījusi Krievijas agresiju pret Ukrainu, pašlaik nav nekādu pazīmju, ka Maskava būtu gatava mainīt savu nostāju un dot pavēli karavīriem, kuri faktiski savā kontrolē pārņēmuši Krimu, atgriezties kazarmās.


Politologi norāda, ka ar vārdos izteikto nosodījumu ir par maz, lai pārliecinātu Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu atteikties no saviem plāniem, turklāt ir acīm redzami, ka ASV un Eiropas amatpersonu sacītajam neseko konkrēta rīcība – ja vien par tādu neuzskata briestošo apņēmību boikotēt jūnijā Sočos paredzēto G8 valstu samitu, raksta NRA.lv.

ASV prezidentam Barakam Obamam jau bijušas vairākas telefonsarunas ar Krievijas līderi Vladimiru Putinu, bet naktī uz svētdienu notikušajā ANO Drošības padomes sēdē Krievijas rīcību bargi kritizējusi ASV vēstniece ANO Samanta Pauere. Vakar pievakarē notikusi arī NATO padomes sēde, bet šodien Briselē uz tikšanos pulcēsies Eiropas Savienības valstu ārlietu ministri. Tomēr starptautiskās ziņu aģentūras uzsver, ka līdz šim no atbildīgu amatpersonu puses izskanējis pārāk maz konkrētu un praksē realizējamu ierosinājumu, kas darāms, lai Krievija pārtrauktu savu agresiju Krimā. Vienīgais taustāmais rezultāts ir tas, ka ASV, Kanādas un Francijas līderi ir vienojušies, ka nepieciešams pārtraukt gatavošanos

G8 samitam Sočos, bet Kanāda pavēstījusi, ka atsauc no Krievijas savu vēstnieku.

Krima jau zaudēta?

Tajā pašā laikā Brisele, kā ierasts, aprobežojusies ar vispārīgām frāzēm, uzsverot nepieciešamību saskaņot visu 28 ES dalībvalstu pozīciju, kas saprotamu iemeslu dēļ nav vienas dienas uzdevums. Lai gan atsevišķas amatpersonas Krievijas rīcību kritizējušas pietiekami skaļi, nekautrējoties to saukt par militāru iebrukumu, rodas iespaids, ka ar Krimas pāriešanu faktiskā Krievijas pakļautībā pie varas esošie jau samierinājušies. «No ASV, citu lielvalstu un NATO puses atskanējuši skaļi vārdi. Taču tie vērtējami kā tukši draudi, jo patiesībā neko daudz, lai ietekmētu situāciju, nav iespējams darīt,» sarunā ar AP uzsvēris Londonas domnīcas Chatham House militārais analītiķis un eksperts Krievijas jautājumos Keirs Džilss.

«Neraugoties uz skarbajiem brīdinājumiem par to, kādu cenu varētu prasīt Krievijas militārā intervence Ukrainā un kādas varētu būt tās sekas, prezidentam Barakam Obamam un Eiropas līderiem ir diezgan ierobežotas iespējas reaģēt,» savā analītiskajā rakstā norāda ziņu aģentūra AP. Tā uzsver, ka ASV joprojām ir ļoti svarīga un būtiska sadarbība ar Krieviju tādās jomās kā Sīrijas pilsoņu kara apturēšana, Irānas kodolprogrammas realizēšanas apstādināšana, ASV karaspēka un tehnikas izvešana no Afganistānas, izmantojot apgādes maršrutus, kas ved caur Krieviju. «Sodot Krieviju, mēs varam sodīt arī paši sevi,» skaidrojis Vašingtonas Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra eksperts Endrū Kačinss. Viņš arī piebildis, ka Krimas pārņemšana Krievijas pakļautībā jau ir fait accompli jeb noticis fakts, norādot, ka nav īpaši optimistiski noskaņots un necer, ka kaut ko iespējams mainīt. E. Kačinss piebildis, ka vienīgais, kas Rietumiem atliek, ir samierināties ar Krievijas militāro klātbūtni Krimā. «Taču mums nepieciešams ļoti, ļoti ātri domāt par to, kā rīkoties, lai novērstu līdzīga scenārija atkārtošanos citos Ukrainas reģionos,» uzsvēris eksperts. Līdzīgu viedokli sarunā ar vācu radiostaciju Deutsche Welle paudis pazīstamais vēsturnieks Andreass Umlands, paziņojot, ka Krima jau faktiski ir atšķelta no Ukrainas un pēc 30. martā iecerētā referenduma būs skaidrs, kādā veidā tas tiks noformulēts.

Nākas improvizēt

«Eiropas amatpersonas ir izteikušas bažas par Krievijas veikto militāro eskalāciju, taču izskanējuši tikai daži konkrēti ierosinājumi par to, kā apturēt vai sodīt Putinu. Eiropas Savienība, kurai ir gana daudz iekšējo problēmu, tā īsti nevēlas uzņemt savos apskāvienos Ukrainu vai riskēt ar ekonomiskajām sekām, ko var izraisīt tās konfrontācija ar Krieviju, kas ir viens no ES lielākajiem tirdzniecības partneriem,» raksta AP. Piemēram, Polijas premjerministrs Donalds Tusks gan runājis par nepieciešamību raidīt Krievijai «ļoti skaidru signālu», ka ES nesamierināsies ar agresiju, taču nekā konkrētāka tā arī nav pateicis. Savukārt Čehijas ārlietu ministrs Ļubomirs Zaoraleks, kurš notikušo Krimā salīdzinājis ar 1968. gadā PSRS vadībā veikto iebrukumu Čehoslovākijā, aprobežojies vien ar to, ka paziņojis: «Eiropā mēs domstarpības nerisinām un nevaram risināt ar spēka palīdzību.» Bijušais Lielbritānijas sūtnis Krievijā Roderiks Lains, pašlaik domnīcas Chatham House vadītāja vietnieks, brīdinājis, ka Rietumiem nevajadzētu piekopt «megafonu diplomātiju» un atbildēt uz Krievijas veikto ieroču žvadzināšanu ar līdzīgu ieroču žvadzināšanu. «Krievi vēl nav šķērsojuši sarkano līniju, lai gan atrodas bīstami tuvu tai,» sacījis R. Lains, kurš rosinājis aktivizēt privātas sarunas ar Krievijas līderi. Pēc speciālista domām, piemērotākā persona tiešām un konfidenciālām sarunām ar V. Putinu ir Vācijas kanclere Angela Merkele.

Ziņu aģentūras AFP aptaujātie politologi izteikušies, ka radies iespaids – Eiropā un ASV joprojām valda pārsteigums par to, ka Krievijas prezidents rīkojies tik strauji, izlēmīgi un riskanti. «Tas visiem bija tik negaidīti, ka tagad nākas improvizēt,» skaidrojis Francijas Stratēģisko pētījumu fonda vadītājs Fransuā Heisbūrs. Vācijas Māršala fonda analītiķis Jērgs Forbrigs izteicies, ka šī krīze ir nopietnākā Eiropā kopš aukstā kara beigām. «Ir izskanējusi virkne brīdinājumu un nosodījumu, taču līdz šim tie nav devuši nekādus rezultātus. Ir nepieciešams Maskavas virzienā raidīt daudz spēcīgākus politiskos signālus, izdarīt spiedienu,» intervijā AFP sacījis J. Forbrigs.

Reāli priekšlikumi

Christian Science Monitor norāda, ka uz B. Obamu tiek izdarīts aizvien lielāks iekšpolitiskais spiediens, lai nodrošinātu Ukrainas teritoriālo nedalāmību – saskaņā ar 1994. gada Budapeštas memorandu, kad Ukraina atteicās no kodolieročiem, ASV un Lielbritānija līdz ar Krieviju uzņēmās tās garantēšanu. Senāta Bruņoto spēku komisijas vadītājs Karls Levins paziņojis, ka mazākais, kas būtu jādara ASV un tās sabiedrotajiem, ir ievērojama skaita starptautisko novērotāju nosūtīšana uz Ukrainu. «Viņu klātbūtne samazinātu risku, ka Krievija sniegtu viltus ziņas par provokācijām no Ukrainas puses, lai šādā veidā attaisnotu Ukrainas suverenitātes pārkāpšanu,» sacījis K. Levins.

Krietni asāk izteicies pazīstamais republikāņu senators Marko Rubio, kurš nereti tiek minēts kā partijas iespējamais kandidāts 2016. gada prezidenta vēlēšanās. Intervijā NBC viņš uzsvēris, ka B. Obamam jārīkojas ātri un izlēmīgi. «Pirmām kārtām prezidentam jānosauc notiekošais īstajā vārdā – par militāru iebrukumu,» skaidrojis M. Rubio. Nākamais solis būtu valsts sekretāra Džona Kerija un aizsardzības ministra Čaka Heigela deleģēšana uz Kijevu, lai demonstrētu nepārprotamu atbalstu jaunajām Ukrainas varasiestādēm. ASV un tās sabiedrotajiem arī jāpaziņo par Soču G8 samita boikotēšanu un gadījumā, ja Krievijas karaspēks nekavējoties nepamet Ukrainas teritoriju, jāizslēdz Krievija no G8 valstu grupas. «Un pēdējais – visas diskusijas un sarunas ar Maskavu par jebkuru jautājumu, ka neattiecas uz šo krīzi, ieskaitot tirdzniecības un citus jautājumus, ir nekavējoties jāpārtrauc,» sacījis senators.

Līdzīga nostāja ir bijušajam Gruzijas vēstniekam ASV Temuri Jakobašvili, kurš sarunā ar AFP uzsvēris – Rietumiem jāapzinās, ka uzbrukumam pakļauta ne tikai daļa Ukrainas, bet arī visa Eiropas drošības arhitektūra, kas izveidojusies pēc aukstā kara beigām. Pēc T. Jakobašvili domām, līdzšinējā reakcija uz Krievijas rīcību bijusi pārāk nepārliecinoša. Kā iespējamus līdzekļus spiediena izdarīšanai uz Maskavu viņš minējis Krievijas izslēgšanu no G8 valstu grupas, finansiālu sankciju noteikšanu Krievijas augstākajām amatpersonām un NATO karaspēka dislocēšanu Melnās jūras akvatorijā. «Es uzskatu, ka tas viss būtu jādara vienlaikus, jo vienkārši brīdinājumi un tālruņa zvani nedod nekādu rezultātu,» viņš norādījis.

***

Pasaules reakcija uz notikumiem Ukrainā

- «Nav nekāda attaisnojuma militārai intervencei Ukrainā. Ikvienam ir rūpīgi jāpārdomā sava rīcība, jārīkojas tā, lai mazinātu, nevis pastiprinātu domstarpības. Pasaule to vēro,» Deivids Kamerons, Lielbritānijas premjerministrs

- «Ir steigšus nepieciešams mazināt eskalāciju Krimā. NATO sabiedrotie turpina cieši koordinēt savu rīcību. Krievijai ir jāciena Ukrainas suverenitāte, teritoriālā vienotība, robežas, tostarp tas attiecas uz Krievijas spēku virzību Ukrainā,» NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens

- «Vakar mūs satrieca ziņas par Ukrainas suverenitātes pārkāpumu. Tie ir notikumi, kurus mēs uzskatījām par neiedomājamiem XXI gadsimtā Eiropā. Krimas problēma ir jārisina ar cieņu pret Ukrainas vienotību un suverenitāti. Es ceru, ka starptautiskā sabiedrība piekritīs mums, aizstāvot šos principus un reģionāla un starptautiska miera garantijas,» Eiropas Komisijas vadītājs Žozē Manuels Barrozu

- «Krievijas militārā intervence Ukrainā ir acīm redzama. Iespējams, ka īstermiņa mērķis ir Krimā radīt marionešu pusvalsti. Es baidos, ka Krimā pašlaik tiek izspēlēts scenārijs, ko mēs esam redzējuši jau agrāk. Krievija rada jaunas pelēkās zonas un iesaldētus konfliktus,» Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bildts

- «Ir jādara viss, lai novērstu intervenci Ukrainā un ļoti bīstamas eskalācijas risku,» Francijas prezidents Fransuā Olands

- «Kaut arī es saprotu Krimas krievvalodīgās populācijas intereses, mums ir pašiem sava pieredze ar militāro iejaukšanos no 1968. gada. Es uzskatu, ka militāra iejaukšanās rada dziļu plaisu, ko pēc tam nav iespējams pārvarēt paaudzes laikā,» Čehijas prezidents Milošs Zēmans

- «Situācija Krimā ir ievērojami saasinājusies. Ikviens, kurš vai nu ar vārdiem, vai rīcību pielies ugunij vairāk eļļas, riskē ar tās tālāku eskalāciju,» Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeijers

- «Dārgie brāļi un māsas, es lūdzu jūs arī turpmāk lūgties par Ukrainu, kur ir sarežģīta situācija. Aicinot visas valsts daļas rīkoties, lai pārvarētu domstarpības, un kopā celt jaunu valsti, es vēršos pie starptautiskās sabiedrības ar kvēlu lūgumu atbalstīt jebkuru iniciatīvu, kas ir miera un dialoga interesēs,» Romas pāvests Francisks

- «Krieviju gaida politiska un ekonomiska izolācija. Barbari ar savu režīmu nespēj mūs šķirt. Putins ir drosmīgs tikai tad, kad visi pārējie atkāpjas, kad visi baidās, bet tādu starp mums nav. Nepadodieties! Pret Ukrainu tiek vērsts trieciens, bet jūs esat pati drosmīgākā tauta Eiropā,» Gruzijas bijušais prezidents Mihails Saakašvili

- «Mēs nosodām Krievijas militāro intervenci un iestājamies par to, ka strīdi jānoregulē ar starpnieku palīdzību. Savukārt varasiestādēm vienmēr jāatceras par savu iedzīvotāju daudzveidību,» Francijas ārlietu ministrs Lorēns Fabiu

- «Mēs iebilstam pret lēmumu izvietot Krievijas karavīrus Ukrainas teritorijā pretēji Ukrainas valdības gribai un nosodām jebkuru agresijas aktu,» Lielbritānijas ārlietu ministrs Viljams Heigs

- «Krievijas kompānijas un bankas, kas nodarbojas ar biznesu Rietumos, cietīs no šā neapdomīgā lēmuma. Vai tām ir kāda teikšana?!» ASV bijušais vēstnieks Krievijā Maikls Makfols


Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: Ukraina, Vladimirs Putins

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats