23. jūnijs,
Vārda dienas: Līga
Sākuma lapa » Ziņas pasaulē » Ukraiņu amatpersonām draud starptautiskās sankcijas
Ukraiņu amatpersonām draud starptautiskās sankcijas
Autors: Māris Krūmiņš / NRA.lv / 20. februāris 2014, 18:03
Ukrainas galvaspilsētā Kijevā notikusī asinsizliešana beidzot likusi no vispārējām frāzēm par demokrātijas un cilvēktiesību ievērošanas nepieciešamību līdz daudzmaz konkrētai rīcībai pāriet Eiropas Savienības amatpersonām – šodien ES ārlietu ministru sanāksmē tiks spriests par sankcijām pret tām Ukrainas amatpersonām, kuras vainojamas vardarbībā.


Līdzīgi reaģējusi arī ASV, savukārt Krievija turpina radīt iespaidu, ka nav iesaistīta Ukrainas konfliktā, un kritizē Rietumus par jaukšanos šīs valsts iekšējās lietās.

«Eiropas Savienība reaģēs uz situācijas pasliktināšanos Ukrainā, cita starpā piemērojot precīzi tēmētas sankcijas,» pavēstījis ES prezidents Hermans van Rompejs. Viņš piebildis, ka asinsizliešanas vaininieki ir jāsauc pie atbildības, uzsverot, ka par pilsoņu drošības garantēšanu ir atbildīgas tieši Ukrainas varasiestādes. Ziņu aģentūrai Reuters kļuvis zināms, ka šodien ES valstu ārlietu ministru sanāksmē tiks apspriests, kādas sankcijas piemērot pret tām Ukrainas amatpersonām, kuras uzskatāmas par vainīgām notikušajā. Neoficiāla informācija liecina, ka tiks iesaldēti to rēķini ES dalībvalstu bankās, amatpersonām jārēķinās arī ar to, ka tās nevarēs saņemt vīzas ieceļošanai Eiropas Savienības valstīs. Polijas ārlietu ministra vietnieks Petrs Serafins sarunā ar Reuters atklājis, ka augstāko amatpersonu līmenī jau panākta vienošanās par šādām sankcijām. «Visu to cilvēku domas, ar kuriem runājis premjerministrs Donalds Tusks, saskan,» viņš uzsvēris.

Vakar vakarā gan vēl nebija īsti skaidrs, pret kurām Ukrainas amatpersonām varētu tikt vērstas sankcijas. Neoficiāla informācija liecināja, ka prezidents Viktors Janukovičs Eiropā varētu nokļūt tādā pašā persona non grata statusā kā viņa Baltkrievijas kolēģis Aleksandrs Lukašenko. Ziņu aģentūras AP aptaujātie politologi gan uzsvēruši, ka daudz lielāku diskomforta sajūtu Ukrainas līderim radītu finansiālo sankciju noteikšana pret viņam pietuvinātiem uzņēmējiem. To loks gan ir samērā plašs, turklāt, spriežot pēc P. Serafina izteikumiem, pašlaik lielākā uzmanība tiek pievērsta tieši Ukrainas politiskajai elitei, nevis biznesmeņiem. Par to, ka Briseles amatpersonas beidzot ir noskaņotas ļoti izlēmīgi, liecina Eiropas Parlamenta ārlietu komisijas vadītāja Elmāra Broka vakardienas uzruna Eiropas Tautas partijas sēdē. «Sankcijas ir jāievieš jau tagad. Pienācis tas brīdis, par kuru mēs tik ilgi runājām, ir beidzies laiks, kad varējām aprobežoties ar paziņojumiem presei,» sacījis E. Broks. Viņa partijas biedri uzsvēruši, ka sankcijas tiks ieviestas nevis pret ukraiņu tautu vai valsti, bet pret konkrētām amatpersonām, kuras tiek vainotas uzbrukumos opozīcijas demonstrantiem. «Ukraiņi jau sen ir noguruši no mūsu vārdiem. Sankcijas bija jānosaka agrāk, tad tām būtu lielāks efekts,» atzinis eiroparlamentārietis no Polijas Jaceks Zariušs. Arī ASV vēstnieks Ukrainā Džefrijs Paijets sarunā ar RIA Novosti sacījis, ka tiek izskatīta sankciju nepieciešamība un šajā jautājumā Vašingtona un Brisele nepārtraukti konsultējoties. Tomēr viņš paudis cerību, ka, neraugoties uz to, ka sadursmēs jau gājuši bojā 26 cilvēki, Ukraina tomēr spēs izvairīties no pilsoņu kara. «Mēs ļoti ceram uz prezidenta Viktora Janukoviča saprātīgu pieeju, uz to, ka viņš spēs visu noorganizēt tā, ka atsāksies dialogs. Politisko krīzi iespējams atrisināt tikai ar dialoga un kompromisu palīdzību,» sacījis vēstnieks. Līdzīga nostāja ir arī Vācijas kanclerei Angelai Merkelei, kas vakar paudusi gatavību runāt ne tikai ar Ukrainas opozīcijas pārstāvjiem, bet arī ar prezidentu. Viņa uzskata, ka V. Janukoviču vēl iespējams pārliecināt par to, ka pašlaik pareizākais risinājums būtu nedaudz piekāpties – pārtraukt represijas pret opozīcijas pārstāvjiem, izveidot pārejas laika nacionālās saskaņas valdību un sarīkot jaunas vēlēšanas. Vācu mediji gan uzsver, ka otrdienas vakarā, kad Kijevas centrs bija liesmās un pilsētā skanēja šāvieni, Ukrainas līderis nav atbildējis uz A. Merkeles telefona zvanu. Krievijas interneta ziņu vietnes tikmēr vēsta, ka līdzīgā veidā V. Janukoviču ignorējis Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Vakar pēcpusdienā V. Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs gan negribīgi atzina, ka telefona saruna starp abiem prezidentiem tomēr notikusi, taču uzsvēra, ka Krievija nevēlas jaukties Ukrainas iekšpolitikā. Līdzīgu paziņojumu vēlāk izplatījusi arī Krievijas Ārlietu ministrija.

Tikmēr Kijevā vakar vakarā opozīcijas demonstranti ar bažām gaidīja, ka milicijas vienības dosies vēl vienā uzbrukumā, lai padzītu ļaudis no Neatkarības laukuma jeb Maidana. Aizvien skaļākas kļuva runas, ka valdība protestu apspiešanā tomēr iesaistīs armiju. Savukārt Rietumukrainā iniciatīvu savās rokās pārņēmusi opozīcija, kas spējusi pārņemt kontroli pār vairākām valsts iestāžu ēkām.


Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: Donalds Tusks, Ukraina

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats