23. jūnijs,
Vārda dienas: Līga
Sākuma lapa » Ziņas pasaulē » Progress Ukrainā: izlaisti ieslodzītie, atbrīvota Kijevas mērija
Progress Ukrainā: izlaisti ieslodzītie, atbrīvota Kijevas mērija
Autors: Imants Liepiņš / NRA.lv / 18. februāris 2014, 16:16
Vēl piektdien Kijevas Radā (pilsētas dome un mēra birojs) saimniekoja demonstranti – ēku greznoja dzeloņstiepļu aizsprosti, riepu krāvumi, milzīgs Tarasa Ševčenko portrets ārpusē un vēl lielāks Stepana Banderas portrets iekšpusē. Šodien ierēdņi atgriežas darbā.


Noticis vēl pirms divām nedēļām neiedomājamais: abas puses – gan demonstranti, gan prezidenta administrācijas spēki – izrādījušas nelielu piekāpšanos. Vēl piektdien Ukrainā no ieslodzījuma atbrīvoti visi protesta akciju laikā aizturētie, paziņoja ģenerālprokurors Viktors Pšonka. «Tika [iepriekšējo divu mēnešu laikā] aizturēti 234 cilvēki, bet šodien neviens no viņiem vairs neatrodas ieslodzījumā,» preses konferencē sacīja ģenerālprokurors. Nacionālās pretošanās štābs apstiprināja, ka Kijevā brīvībā iznācis pēdējais no 234 cilvēkiem. Vēl piektdien no rīta apcietinājumā atradās 11 protestētāji – četri Čerkasos, divi Dņepropetrovskas apgabalā, kā arī pieci Kijevas reģionā. Amnestija stājusies spēkā kopš vakardienas.

Obligātie priekšnoteikumi

Visu politieslodzīto demonstrantu nekavējoša atbrīvošana bija viens no obligātajiem priekšnoteikumiem, kurus Maidana kopsapulce, kāda notiek katru svētdienu, bija izvirzījusi kā nosacījumu tālākām sarunām ar prezidenta administrāciju. Šīs sarunas saskaņā ar Maidana tautas sapulces balsojuma 26. janvārī apstiprinātu mandātu uzņēmās Nacionālās apvienības Svoboda līderis Oļehs Tjahņiboks kopā ar pāris citiem Augstākās Radas deputātiem. Visus aizturētos par politiskajiem arestantiem bija pārvērtuši 16. janvārī pieņemtie likumi, kuri ierobežoja demokrātiskās brīvības, tajā skaitā tiesības uz protesta demonstrācijām, un padarīja to dalībniekus automātiski par aizdomās turamajiem teroristisku mēģinājumu centienos.

Prezidents Viktors Janukovičs piedāvāja «amnestiju» visiem aizturētajiem, taču tautas sapulce nepielaidās – likumi tika atcelti pilnībā, līdz ar to pazuda legālais pamats aizturēto protestētāju arestiem. Tieši pēc šo likumu un grozījumu (kopskaitā – 11) pieņemšanas janvāra vidū izraisījās vardarbīgās sadursmes uz M. Hruševska ielas, kurās valdības spēki nošāva divus protestētājus, vienu nogrūda no stadiona ieejas kolonādes jumta, bet vēl divus pēc ilgstošas spīdzināšanas pameta mežā nosalt.

Atbrīvota tikai viena ēka

Kā atbildi prezidents sagaidīja visu barikāžu nojaukšanu divu nedēļu laikā, kā arī protestētāju ieņemto sabiedrisko ēku atdošanu to iepriekšējiem pārvaldniekiem, jo tikai tad stāšoties spēkā amnestija. Tomēr līdz ar galīgā termiņa beigām šajā nedēļas nogalē ir atbrīvota tikai viena ēka – Kijevas Rada. Vēl piektdien domes sēžu zālē bija S. Banderas portrets, pie prezidija galda zem dzeltenzilajiem un sarkanmelnajiem karogiem sēdēja nacionālistu aktīvisti, bet no domes tribīnes tika teiktas nacionālistiskas runas, kuras klausījās pārsimt aktīvistu. Zem kolonādes kreisajā pusē, satinušies kažokos, šņāca gulošie revolucionāri, kuri bija beiguši savu dežūru pašaizsardzības sotņās, bet labajā pusē atradās medpunkts. Lielās kāpnes bija izdekorētas ar dzeloņdrātīm, bet pie ārdurvīm vienā pusē ar krāsu bija uzpūsts «Revolūcijas štābs», otrā – «Revolucionārais tribunāls», uz doriskās kolonnas pamatnes ielas pusē ēkas labajā spārnā – «Popovs=Mudaks». Saskaņā ar vienošanos mērijas ēka tiek iztīrīta no revolūcijas atribūtiem. NRA.lv pārliecinājās, ka visu ieņemšanas laiku nekas domes ēkā nav ticis salauzts, sabojāts vai iznīcināts, tikai mēbeles pārbīdītas saskaņā ar revolucionāru vajadzībām.

Turpina protestus ārpusē

Demonstranti vienlaikus turpina protestus ēkas ārpusē (iela un uz tās sakrautās barikādes ir un paliek viņu rokās), solot mēriju ieņemt no jauna, ja varas iestādes nekavējoties neatcels kriminālapsūdzības, kas izvirzītas arestētajiem aktīvistiem. Pēc tam kad protestētāji atstāja ēku, tajā iegāja Šveices vēstnieks. Šveice pašreiz ir Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) prezidējošā valsts. Šveices vēstnieku kā pārņemšanas starpnieku bija uzaicinājušas abas puses. «Mēs uzstādām ultimātu varas iestādēm – ja tās nekavējoties nepaziņos par protestētāju pilnīgu un beznosacījumu attaisnošanu apmēram 2000 lietās, mēs atgūsim pilsētas domi,» paziņoja Svoboda deputāts Andrijs Iļenko. Pēc mērijas nodošanas Šveices vēstniekam uzreiz sākās nākamā iksvētdienas tautas sapulce, kurā piedalījās vismaz 60 tūkstoši demonstrantu. Tautas sapulces tradicionāli ievada ar lūgšanām, kurās tautu uzrunā visu konfesiju garīdznieki.

Revolucionāru rokās joprojām atrodas visas pārējās ieņemtās ēkas – jo visos citos namos protestētājiem un viņu sotņām ir likumīgs pamats atrasties. Arodbiedrību namā iekārtojušies paši arodbiedrību biedri kopā ar viņu uzaicinātām personām, bet Rakstnieku savienība jau pašā revolūcijas sākumā nostājās tautas pusē, tās sekretāram Serhijam Pantiukam atverot organizācijas mītnes durvis tautas priekšā. Par atbildi milicijas specvienība izsita Rakstnieku savienībai visus logus, ielīda iekšā un piekāva S. Pantiuku kopā ar apmēram 50 sievietēm, kas tur bija noslēpušās. Kopš tā laika rakstnieki un dzejnieki katru dienu uzstājas uz Maidana lielās skatuves. Bet Kultūras pilī, kā Neatkarīgajai paskaidroja to okupējušie revolucionāri, maksā īri un komunālos maksājumus, tāpēc ir likumīgs pamats tur atrasties. Ieņemtās ēkas izmanto naktsguļai, ēšanai un sapulcēm. Domes ēka šādā skatījumā bija vienīgā, kura bija ieņemta bez likumīga pamata.


Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: Kijeva, Ukraina

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats