Bez nekādiem rezultātiem virzās sarunas starp Ukrainas prezidenta
administrāciju un parlamentāro opozīciju, kuru revolucionārie spēki
Maidanā pilnvarojuši vest sarunas. Tas nozīmē, ka jau šīs nedēļas nogalē
varētu atsākties vardarbīgi konflikti starp Iekšlietu ministrijas
spēkiem un revolucionāriem.
Ukrainas parlamenta deputāti mēģina, bet nespēj vienoties par prezidenta pilnvaru ierobežošanu. Augstākajā Radā vairumu vietu kontrolē prezidenta vadītā Reģionu partija un tās sabiedrotie — komunisti, bet trīs opozīcijas partijas (neoliberālā monetāristu partija «Batkivščina», populistiskā UDAR un Nacionālā Apvienība «SVOBODA») izveidojušas Apvienoto opozīcijas bloku. Viņi vēlas panākt atgriešanos pie 2004. gada konstitūcijas, kas nozīmētu, ka prezidents Viktors Janukovičs zaudētu daļu pilnvaru, kuras viņš ieguva pēc ievēlēšanas amatā 2010.gadā. Rosinātās izmaiņas paredz, ka premjerministru, valdības ministrus un reģionu gubernatorus amatā apstiprinātu parlaments, nevis prezidents.
«Es aicinu visus iet pa konstitucionālo ceļu un pielikt punktu diktatūrai,» norādīja opozīcijas UDAR līderis Vitālijs Kļičko. «Atjaunosim konstitūciju, kas ļauj parlamenta deputātiem pieņemt lēmumus tā vietā, lai tikai spiestu pogas!» Turpretī valdošās Reģionu partijas parlamentārās frakcijas vadītājs Oleksandrs Jefremovs opozīcijai pārmeta bezatbildību: «Viņi (opozīcijas līderi) cīnās nevis par to, ko vēlas tauta, bet gan par varu. Ukraina šobrīd piedzīvo dramatiskāko laiku nesenajā vēsturē, un jebkāda turpmāka konflikta eskalācija varētu novest pie pilsoniskās konfrontācijas un beigties ar katastrofālām sekām,» tā Reģionu partijas runasvīrs.
ASV viceprezidents Džo Baidens aicinājis V. Janukoviču sekmēt dialogu un kompromisu, lai izbeigtu krīzi, kas pārņēmusi valsti, un aicināja nekavējoties atsaukt no ielām milicijas īpašo uzdevumu vienības. Telefonsarunā ar Janukoviču ASV viceprezidents uzsvēra, ka «vienīgais dzīvotspējīgais ceļš uz mieru un stabilitāti Ukrainā ir caur ilgstošu dialogu un patiesu kompromisu, lai izveidotu jaunu valdību, kas var izpelnīties Ukrainas tautas uzticību.» Baidens aicināja Janukoviču «izmantot katru iespēju, tostarp starptautiskā atbalsta piedāvājumus, lai mazinātu spriedzi un sekmētu uzticību Ukrainas tautā, lai atrastu politisku risinājumu krīzei». Baidenaprāt, tas nozīmē, piemēram, milicijas īpašo uzdevumu vienību «Berkut» atsaukšanu, aizturēto protestētāju atbrīvošanu un to personu saukšanu pie atbildības, kas vainojamas uzbrukumos žurnālistiem un protestētājiem.
Ko par to domā paši protestētāji Maidanā?
NRA.lv aptaujātie revolucionāri pauda apmēram vienādu viedokli, atšķiroties tikai radikāluma pakāpēm: no prezidenta puses netiek gaidītas runas un sarunas, bet nekavējoša rīcība — politieslodzīto atbrīvošana, prokrieviskā ārpolitikas kursa maiņa, konstitūcijas izmaiņu sākšana, reāla cīņa ar korupciju valstī, nevis tikai runas līmenī, kā arī milicijas paveikto noziegumu izmeklēšana. Šādas prasības ir pastāvējušas kopš Maidana pirmajām dienām un diez vai arī tiks mainītas, tāpat kā prasība izsludināt jaunas prezidenta vēlēšanas — līdz kārtējām palicis gads, un Maidanam tas ir pārāk ilgi, lai sagaidītu, kamēr Janukoviča pilnvaras beidzas dabiskā ceļā. Reformas ir nepieciešamas šobrīd un tūlīt.
Maidana cilvēkus vieno fakts, ka uz barikādēm stāvošie visi ir nacionālie patrioti — atšķiras tikai gradācijas. Kamēr lielākā maidaniešu daļa ir par sarunām ar prezidenta administrāciju, jo vēlas panākt risinājumu demokrātiskā ceļā, radikālie nacionālisti ir gatavi jebkurā brīdī atsākt fiziskas sadursmes ar «berkutiešiem». Nedēļu ilgušo atelpu viņi izmantojuši, trenējot un aprīkojot savas sotņas ar dažādiem aizsarglīdzekļiem (ķiverēm, gāzmazkām, izturīgiem kombinezoniem, dzelzs zābakiem utt.), un šobrīd no brīvprātīgajiem tiek formēta jau septītā sotņa. Tas nozīmē, ka aktīvistu cīnītāju personālsastāvs drīz jau būs vienāds ar «Berkuta» vīru skaitu — milicijas specvienība Kijivā nobāzējusi aptuveni 700 — 800 savējos.
Kas attiecas uz starptautiskās sabiedrības «atklāsmi», ka Augstākās Radas opozīcijas deputāti nekontrolējot to, kas notiek ielās — barikādes jau kopš paša sākuma radās kā spontāns tautas protests, nevis Radas deputātu iniciatīva. Neatkarīgā jau rakstīja, ka partijas pievienojās tautai uz Neatkarības laukuma tikai nedēļu pēc protestu sākuma, un sākotnēji tauta pat gribēja politiķus un partiju biedrus padzīt. Bet parlamenta nacionālistu līderis Oļegs Tjagņiboks saņēma mandātu vest Maidana vārdā sarunas ar prezidentu tikai tāpēc, ka aizpagājušās svētdienas tautas sapulcē («večē») viņš pārliecināja Maidanu nobalsot par nepieciešamību vismaz pamēģināt vest sarunas (gan bez nekādas garantijas, ka kaut kas varētu sanākt — un, ja sarunas turpinās nedot rezultātu, tad par vainīgo uzskatīs prezidentu, nevis O. Tjagņiboku).
Ja divu nedēļu laikā sarunas turpinās nedot rezultātu, cīņas, visticamāk, atsāksies laikā, kad pasaules uzmanība būs pievērsta Soču Olimpiskajām spēlēm — bet Maidans labāk izvēlētos šādu iespēju, nevis slēgt kompromisus ar prezidentu, kuru uzskata par korumpētu, nekompetentu un autoritāru. Prezidenta palama ir «Dubultzeks», kas atspoguļo faktu, ka prezidents vēl padomju laikā divreiz sēdējis cietumā par vardarbīgiem uzbrukumiem un laupīšanu.
Rādīt reklāmu
