27. janvāris, Piektdiena
Vārda dienas: Ildze, Ilze, Izolde
Sākuma lapa » Ziņas pasaulē » Šveicē lems par imigrantu kvotām
Šveicē lems par imigrantu kvotām
Autors: Māris Krūmiņš / NRA.lv / 4. februāris 2014, 13:03
Šīs nedēļas nogalē Šveicē notiks pirmais no trim iecerētajiem referendumiem, kuru iniciatori vēlas ierobežot imigrantu pieplūdumu.


Socioloģiskās aptaujas liecina, ka samērā ātri palielinās to šveiciešu skaits, kuri 9. februārī paredzētajā referendumā gatavojas atbalstīt priekšlikumu atjaunot kvotu sistēmu ieceļotājiem no ES valstīm un pārskatīt ar Briseli noslēgto vienošanos par iedzīvotāju brīvu pārvietošanos. Pozitīvs balsojums var nopietni sabojāt Šveices attiecības ar Eiropas Savienību, raksta NRA.lv.

Šveiciešiem kļūst par šauru

Kopš 2008. gada, kad Šveice un ES noslēdza vienošanos par brīvu iedzīvotāju pārvietošanos, ik gadus nelielajā Alpu valstī ieradušies aptuveni 80 000 ieceļotāju no ārzemēm, 75% no viņiem ir ES pilsoņi. Lai gan Šveicei izdevās panākt zināmus ierobežojumus attiecībā uz imigrantu pieplūdumu no tām valstīm, kas savienībai pievienojās 2004. gadā (arī Latvijas) un vēlāk (Rumānijas un Bulgārijas), to kompensē iebraucēji no Vācijas, Itālijas un Portugāles, norāda interneta ziņu vietne Swissinfo.

Viens no kvēlākajiem imigrācijas kvotu atjaunošanas piekritējiem, konservatīvās Šveices Tautas partijas (SVP) politiķis Martins Suters atgādinājis, ka beidzamo 30 gadu laikā nelielās Šveices iedzīvotāju skaits pieaudzis no 6,34 līdz 8,04 miljoniem cilvēku, turklāt pašlaik jau vairāk nekā 23% no iedzīvotājiem ir ieceļotāji. «Ja mēs nerīkosimies, pēc divdesmit gadiem Šveicē dzīvos jau desmit miljoni cilvēku,» sarunā ar interneta ziņu vietni The Local referenduma nepieciešamību skaidrojis M. Suters. Viņš uzsvēris, ka Šveices infrastruktūra vienkārši nav piemērota tik milzīgam iedzīvotāju pieplūdumam. Savā kampaņā kvotu atjaunošanas principa piekritēji izmanto vienkāršus, bet iedzīvotājiem saprotamus un iedarbīgus piemērus. Piemēram, tiek norādīts, ka tieši ieceļotāju dēļ Šveices savulaik tik ērtajā sabiedriskajā transportā tagad allaž ir drūzma, ieceļotāju dēļ šveicieši vairs nevar nopirkt mājokļus tur, kur vēlas, ieceļotāju dēļ gados vecākiem cilvēkiem kļuvis ļoti sarežģīti atrast darbu. SVP politiķi aplēsuši – ja šāds ieceļotāju skaita pieaugums saglabāsies, ik gadu Šveicē būs jāierīko 300 jaunas klases skolās, jāuzbūvē 34 500 jaunu mājokļu, ik gadu valsts ceļos izbrauks papildus 42 000 automašīnu.

Pagājušā gada rudenī iniciatīvas grupai ar nosaukumu Apstādināsim masveida imigrāciju bez lielām pūlēm izdevās savākt vairāk nekā 100 000 iedzīvotāju parakstu, kas nepieciešami referenduma sarīkošanai. Janvāra nogalē Bernes socioloģisko pētījumu kompānijas GfS aptaujā konstatēts, ka divu nedēļu laikā no 37% līdz 44% pieaudzis to šveiciešu skaits, kuri plāno uz svētdien paredzētā referenduma jautājumu sniegt pozitīvu atbildi un pieprasīt, lai trīs gadu laikā līdzšinējā brīvā pārvietošanās tiktu ierobežota. Vienlaikus no 55% līdz 50% samazinājies to skaits, kuri plāno noraidīt priekšlikumu, līdz ar to ir skaidrs, ka beidzamajā nedēļā pirms referenduma saspringts darbs gaida abu kampaņu dalībniekus. Reuters atgādina, ka Šveicē savākti paraksti vēl divu referendumu rīkošanai – vides aizsardzības organizācija Ecopop mudinājusi noteikt, ka imigrantu skaits gadā nedrīkst pārsniegt 0,2% no valsts iedzīvotāju skaita, bet konservatīvās organizācijas aicinājušas balsot par to, ka brīvās pārvietošanās līgums netiks attiecināts uz Horvātijas pilsoņiem.

Uzņēmumiem vajadzīgi darbinieki

Pret atgriešanos pie kvotu sistēmas ir ne tikai Šveices valdība un vairākums parlamentāriešu, bet arī biznesa līderi, kas aicinājuši referendumā balsot pret ierosinājumu. «Eiropiešu brīvās pārvietošanās ierobežojumi atstās graujošu iespaidu uz mūsu darba tirgu, jo Šveicē strādājošajām inovatīvajām kompānijām ir nepieciešami kvalitatīvi speciālisti,» sarunā ar Reuters skaidrojis uzņēmēju lobistu grupas Economiesuisse prezidents Heincs Karers. Janvārī uzņēmēji, kas pārstāv 12 dažādas nozares, sākot ar mašīnbūvi un pulksteņu ražošanu un beidzot ar tūrismu un lauksaimniecību, brīdināja, ka pozitīvs balsojums var novest pie Šveices kompāniju konkurētspējas samazināšanās, bet dažās nozarēs pat pie nepieciešamā darbaspēka trūkuma. Šveicē ir labi attīstīta farmaceitiskā un ķīmiskā rūpniecība, kā arī biotehnoloģijas, un aptuveni 45% šajā nozarē strādājošo ir ES valstu pilsoņi – ieceļotāji. Līdzīga situācija ir arī tūrisma sektorā, kur aptuveni 40% no nodarbinātajiem ir ārzemnieki. «Varu droši sacīt, ka bez ārzemju strādniekiem dārzeņu audzēšana Šveicē nebūs iespējama. Valstī nav iespējams atrast cilvēkus, kuri būtu gatavi darīt šo darbu, un imigrācijas ierobežošana būtu spēcīgs trieciens gan dārzeņu un augļu audzētājiem, gan vīndariem,» intervijā The Local skaidrojis viens no Kristīgi demokrātiskās tautas partijas (CVP) līderiem Markuss Ritters, kurš pilda arī Šveices lauksaimnieku savienības prezidenta pienākumus.

Bāzeles universitātes ekonomikas profesors Džordžs Šeldons uzsvēris, ka nebūtu prāta darbs liegt uzņēmumiem meklēt tiem piemērotākos speciālistus Eiropas Savienības valstīs. Atsaucoties uz universitātē veikto pētījumu, viņš arī norādījis, ka Šveices ekonomikas stabilais pieaugums (2013. gadā – aptuveni 1,9%) liecina – valsts ir uz pareizā ceļa, un striktas izmaiņas nav nepieciešamas. «Cilvēki parasti ir pārsteigti, kad uzzina, ka imigrācija, kas aizvien palielinās, neatstāj negatīvu iespaidu uz algu apjoms un bezdarba līmeni,» uz sava pētījuma rezultātiem atsaucas Dž. Šeldons, piebilstot, ka vidēji ikviens Šveicē strādājošais ārzemnieks ir gadu arī samaksā nodokļos aptuveni 15 000 franku jeb vairāk par 12 000 eiro.

M. Ritters piebilst, ka absolūtas muļķības esot arī imigrācijas pretinieku piesauktais arguments par to, ka ieceļotāji nodara postu demogrāfiskajai situācijai. Gluži otrādi, viņš uzsver – Šveicē pārsvarā ierodas gados jauni cilvēki, kuru maksājumi palīdz funkcionēt pensiju sistēmai. Savukārt problēmas, kas saistītas ar palielinājušos slodzi uz infrastruktūru, M. Ritters mudina risināt, par piemēru ņemot Londonu un citas lielpilsētas, kur iedzīvotāju skaits pieaug daudz straujāk nekā Šveicē.

Eiropa ir pret

Ja Šveices vēlētāji atbalstīs imigrācijas kvotu atjaunošanu, tas draud ar tālejošām un nepatīkamām sekām divpusējām attiecībām ar Eiropas Savienību, kas uzskata brīvu iedzīvotāju pārvietošanos par savienības pilsoņu fundamentālām tiesībām, norāda Swissinfo, piebilstot, ka ES amatpersonas par to jau bez aplinkiem brīdinājušas Šveici. Piemēram, EK prezidents Žozē Manuels Barrozu nesenā intervijā laikrakstam Neue Zürcher Zeitung sacījis, ka ES dalībvalstis nekad nepiekritīs situācijai, kad pārvietošanās brīvība vairs netiks saistīta ar citām pamata brīvībām. «Ceru, ka Šveice to saprot,» sacījis Ž. M. Barrozu. Laikraksts allaž diplomātiskā EK prezidenta izteikumu tulkojis šādi – ja Šveice atteiksies ievērot līgumu par brīvo pārvietošanos, ES par saistošiem neuzskatīs arī citus ar Šveici noslēgtos līgumus, kas Alpu valstij ir ļoti svarīgi.

ES tieslietu komisāre Viviāna Redinga sarunā ar avīzi Schweiz am Sonntag atgādinājusi, ka starp ES un Šveici ir noslēgti vairāk nekā 120 divpusējo līgumu, kas darbojas tikai komplektā – vai nu visi, vai neviens.

«Iedzīvotāju brīvas pārvietošanās tiesības ir daļa no iekšējā tirgus, daļa no lielas vienošanās. Šveice nevar izvēlēties, ko no tā pildīt, ko ne,» sacījusi V. Redinga, atgādinot, ka 60% no Šveices eksporta ir eksports uz ES valstīm un no Šveices puses būtu ļoti neapdomīgi zaudēt šo tirgu. The Local norāda, ka to lieliski apzinās arī Šveices politiķi. Līdztekus mudināšanai noraidīt kvotu atjaunošanu viņi jau konsultējas ar juristiem, kā rīkoties gadījumā, ja referenduma rezultāts tomēr būs pozitīvs.


Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: imigranti, kvotas, Šveice

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats