Jau kopš 2013. gada novembra ASV, Teksasā, risinājās konflikts saistībā
ar gadījumu, kad grūtniecei iestājās smadzeņu nāve, bet slimnīca viņu
pretēji ģimenes vēlmēm mākslīgi turēja pie dzīvības.
Marlīze Munosa, kurai iestājās veģetatīvs stāvoklis 14. grūtniecības nedēļā, visticamāk cieta no trombu veidojuma smadzenēs. Ārsti viņai nespēja palīdzēt, bet sievietes ķermenis tika pieslēgts pie dzīvību uzturošām iekārtām pretēji Munosas vīra un citu ģimenes locekļu vēlmēm.
Pēc ilgstošām sarunām un asām diskusijām tiesa atzina Munosas vīra prasību ļaut sievieti atslēgt no dzīvību uzturošajām iekārtām. Munosas vīrs pamatoja prasību ar to, ka gan pati Marlīze bija izteikusi vēlmi netikt mākslīgi uzturēta pie dzīvības šādā situācijā, kā arī ar ārstu atzinumu, ka bērns ciestu no nopietnām slimībām skābekļa trūkuma dēļ. Slimnīcas pārstāvji savukārt uzsvēra, ka viņiem ir jāievēro likums, kas liek sargāt nedzimuša bērna dzīvību, pat ja tas nozīmē grūtnieci mākslīgi uzturēt pie dzīvības.
Šis bija pirmais šāda apjoma konflikts starp ģimeni, kas pārstāv veģetatīvā stāvoklī esošu grūtnieci, un likumdošanu. Domājams, ka Marlīzes Munosas gadījums būs precedents līdzīgiem gadījumiem nākotnē.
Rādīt reklāmu
