Eiropas amatpersonu reakcija uz dramatiskajiem notikumiem Ukrainā
pagaidām ir samērā rezervēta. Daudzajos izskanējušajos paziņojumos
galvenais akcents tiek likts uz to, ka abām pusēm nepieciešams
demonstrēt savaldību un konfliktu mēģināt atrisināt mierīgā ceļā.
Amatpersonu izteikumi skaidri apliecina – Briselē vēl nav zudušas cerības, ka Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs varētu vēlreiz mainīt kursu un piekrist ciešākai sadarbībai ar Eiropas Savienību, raksta
NRA.lv.
Lai gan sestdien ES izplatīja paziņojumu, kurā tika nosodīta pārmērīga spēka lietošana Ukrainā, pēc kārtējām sadursmēm starp policiju un tā dēvētā Eiromaidana demonstrantiem amatpersonu tonis ir neparasti mierīgs. Spēka lietošana joprojām tiek nosodīta, taču, piemēram, ES augstās pārstāves ārlietu un drošības jautājumos Ketrīnas Eštones preses sekretārei Majai Kočijančičai vakar notikušā brīfinga laikā patiesu izbrīnu izraisījis jautājums, vai ES varētu noteikt kādas sankcijas pret tām Ukrainas amatpersonām, kas devušas rīkojumu vērst spēku pret demonstrantiem. «Nē, neesam par to domājuši,» sacījusi samulsusī M. Kočijančiča, pirms atkārtota daudzreiz dzirdētā nostāja par savaldības nepieciešamību, mierīgu protesta akciju pieļaušanu, runas un pulcēšanās brīvības ievērošanu un dialoga nepieciešamību. Līdzīgos toņos ieturēti arī Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Martina Šulca, Eiropas Padomes ģenerālsekretāra Turbjerna Jaglanda, Francijas ārlietu ministrijas un Vācijas valdības paziņojumi, vēsta AFP.
Šāda nostāja liecina, ka amatpersonas nevēlas asi nostāties pret prezidentu V. Janukoviču. To apliecina arī Eiropas Komisijas vadītāja Žozē Manuela Barrozu preses sekretāres Pijas Ārenkildes Hansenas vakar sacītais. «Pagaidām asociācijas līgumu ar Ukrainu vēl nav izdevies parakstīt, taču tas varētu notikt kaut kad nākotnē, tādēļ mēs turpinām strādāt ar saviem ukraiņu partneriem, lai censtos panākt progresu,» viņa izteikusies. Amatpersonu nav mulsinājis tas, ka tās pieminētie «partneri» ir tie paši Ukrainas valdības pārstāvji, ar kuru svētību tika izdzenāti demonstranti Kijevā un kuru demisiju pieprasa tie eirointegrācijas piekritēji, kuri izgājuši ne tikai Ukrainas galvaspilsētas, bet arī daudzu citu pilsētu ielās. Interesanti, ka Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO) vēl līdz vakardienas pievakarei nebija uzskatījusi par nepieciešamu atcelt savu ārlietu ministru padomes apspriedi, kurai 5. decembrī jānotiek tieši Kijevā.
Uz šā fona vienīgais asais paziņojums izskanējis no EDSO pārstāves preses brīvības jautājumos Dunjas Nijatovičas – viņa pieprasījusi, lai Ukrainas varasiestādes nekavējoties pārtrauktu policijas uzbrukumus žurnālistiem. The Kyiv Post vēsta, ka svētdien sadursmēs cietuši 40 žurnālisti, bet Euronews ziņo par 29 žurnālistiem, kuriem bijusi nepieciešama medicīniskā palīdzība. 12 no viņiem apgalvo, ka viņus piekāvuši policijas darbinieki: «Viņi lika nogulties, tad pamanīja, ka es arī guļus filmēju, un trīs specvienības kaujinieki sāka mani spārdīt un sist ar stekiem. Kāds puisis mēģināja iejaukties, sakot, ka es esmu preses pārstāvis, bet viņu piekāva vēl nežēlīgāk,» stāstījis Euronews operators Romāns Kuprijanovs.
Rādīt reklāmu
