ASV politiķiem nespējot vienoties par nākamā gada budžetu, valsts ekonomika ik dienu cieš apmēram 300 miljonu dolāru zaudējumus.
Ir slēgta virkne valsts finansētu programmu, sākot ar muzejiem un beidzot ar dažām sociālajām programmām. Tomēr pasaules finanšu tirgi un Latvijas ekonomisti pagaidām ir mierīgi un uzskata, ka ASV problēmām nopietnas globālas ietekmes nebūs, raksta
NRA.lv.
Pirmie uz ASV problēmām reaģēja pasaules finanšu tirgi, pārvērtējot ietekmīgāko valūtu kursu pret ASV dolāru. Piemēram, eiro vērtība pret dolāru sasniedza augstāko atzīmi kopš šā gada februāra, taču akciju tirgi lielas izmaiņas nepiedzīvoja, jo lielākā daļa investoru uzskata, ka problēmas ar ASV budžetu un nepieciešamību palielināt valsts parādu nebūs ilgstošas, tādējādi lokalizējot tautsaimniecības problēmas tikai pašās ASV.
Kursu svārstības
Kaut arī eksperti ir optimistiski un prognozē ātru budžeta pieņemšanu un valsts parāda kredītlīnijas palielināšanu, pastāv scenārijs, kas paredz, ka vienošanās netiek panākta ilgāk nekā dažas dienas, un tādā gadījumā eiro un citu valūtu vērtība pret ASV dolāru turpinās pieaugt, radot problēmas daudzu valstu eksportētājiem, kuriem savu produktu nogādāšana līdz patērētājiem kļūs aizvien dārgāka. Turklāt ilgstoša nevienošanās neizbēgami sāks strauji ietekmēt ASV patērētāju tēriņus, kas būtiski ietekmēs amerikāņu pieprasījumu pēc importa precēm.
Īslaicīga problēma
Tomēr šā scenārija realizēšanās dzīvē ir maz ticama, uzskata Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks. Viņaprāt, ASV kongresmeņu nespēšana vienoties par budžetu ir īslaicīga problēma, arī nepieciešamība palielināt valsts parāda griestus ASV Kongresa priekšā nav nonākusi pirmo reizi. Turklāt parāds neesot tik liels, lai finanšu tirgi nobītos un pārtrauktu to finansēt.
«Problēma ir tajā, ka republikāņi un demokrāti nevar vienoties politiski. ASV šāda situācija bijusi vairākas reizes, un finanšu tirgi to ir redzējuši. Šobrīd nav tā, ka visi ir nobijušies un pasaule atkal ies recesijā. Turklāt, ja situācija patiešām būtu kritiska, politiķi rīkotos pārdomātāk, tādēļ uzskatu, ka tā stīvēšanās ilgs kādu laiku, bet tas nesagraus ne budžetu, ne ASV ekonomiku,» saka eksperts.
M. Kazāks atzīst, ka finanšu tirgos ir vērojams zināms stress un mazliet krituši akciju tirgi, bet panikai neesot pamata. Līdz Latvijai ASV problēmas varētu nonākt, ja Kongress par budžetu un valsts parādu nespēs vienoties vismaz mēnesi. Tas finanšu tirgus apdraudētu, un rezultātā Latvijai varētu neizdoties refinansēt savu parādu par iecerēti zemajām likmēm.
«Mūsu parāds ir jāpārfinansē. Kaut arī valsts kasē līdzekļu pietiek, valdība, visticamāk, aizņemsies, bet šādā gadījumā mūsu aizņemšanās likmes varētu būt mazliet augstākas. Ciestu arī eksports, taču šie riski ir ļoti vāji,» saka eksperts.
Arī ES mierīga
Ekonomists Gatis Kokins neuzskata, ka ASV problēmas varētu izvērsties pasaulē un sasniegt arī Latviju, un, pat ja vienošanās netiek panākta ilgāk par divām nedēļām, sekas nebūšot globālas.
«Tā ir tāda politiska spēle, nevis reālas grūtības. Ja pāris nedēļās netiks rasts risinājums, tirgus reaģēs, bet, ja arī kaut kas notiks, tad ietekme būs pietiekami neliela. Eiropa problēmas ASV sajustu, ja budžeta krīze pāraugtu arī ekonomiskajā krīzē, bet šī varbūtība ir visai neliela,» saka eksperts.
Arī starptautiskie eksperti, kas lēš, ka mēnesi ilgstoša dīkstāve ASV varētu izmaksāt 1,4% no 16 triljonu dolāru lielā iekšzemes kopprodukta, uzskata, ka ietekmīgākā valsts pasaulē ar šādiem zaudējumiem tiks galā pati.
Satraukumu par ASV problēmu ietekmi uz Eiropas Savienību pagaidām neizrāda arī tās ekonomikas, monetārās politikas un eiro jautājumu komisārs Olli Rēns. «Rēns saka, ka ASV problēmu ietekme uz ES nebūs liela, ja vien tas pārtraukums nebūs pārāk ilgs,» saka Eiropas Parlamenta deputāte, ekonomiste Inese Vaidere. Viņa atzīst, ka lielākas problēmas varētu rasties, ja ASV nespēs vienoties par valsts parāda griestu pacelšanu, taču cer, ka Eiropas lielākās partneres politiķi spēs vienoties.
Rādīt reklāmu
