Militārā trieciena draudi Sīrijai būtiski mazinājušies pēc tam, kad šī
valsts parakstījusi ķīmisko ieroču aizlieguma konvenciju un piekritusi
savu ķīmisko ieroču arsenāla iznīcināšanai starptautisku ekspertu
uzraudzībā.
Atbalstu šim risinājumam pēc trīs dienu ilgām sarunām Ženēvā pauduši ASV un Krievijas ārlietu ministri, bet Sīrijas nemiernieki neslēpj savu vilšanos par to, ka tā arī nav sagaidījuši ārvalstu militāro iejaukšanos, kas varētu paātrināt Bašara Asada valdības krišanu.
Ženēvas sarunas starp ASV valsts sekretāru Džonu Keriju un Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu beigušās ar rezultātu, kas apmierina abas puses. «Krievijai izdevies panākt, ka Sīrijas krīzi atkal skatīs ANO Drošības padome. Savukārt ASV prezidents Baraks Obama izkļuvis no neveiklās situācijas, kas radusies pēc tam, kad viņa solīto militārā spēka lietošanu nevēlējās atbalstīt liela daļa kongresmeņu,» norāda Reuters. B. Obama vakar gan kārtējo reizi uzsvēris, ka nevairīsies lietot spēku, ja B. Asads nepildīs savas apņemšanās, taču ir skaidrs, ka tuvākajā laikā militārā trieciena iespējamība vairs netiks apspriesta – tā vietā ANO Drošības padomei jāsāk veidot ekspertu grupa, kuras uzdevums būs Sīrijā esošo ķīmisko ieroču apzināšana un iznīcināšana.
ASV lēš, ka Sīrijas valdības rīcībā ir aptuveni 1000 tonnu ķīmisko ieroču, galvenokārt zarīns un sinepju gāze – šīm aplēsēm piekritusi arī Krievija. Dž. Kerijs norādījis, ka nākamās nedēļas laikā no B. Asada valdības tiek gaidīta precīza informācija par to, cik daudz un kāda tipa ieroči atrodas Sīrijā. The Wall Street Journal vēstījusi, ka beidzamo mēnešu laikā Sīrijas bruņoto spēku īpašo uzdevumu vienība Unit 450 veikusi nopietnu ķīmisko ieroču krājumu pārdislocēšanu. «Pašlaik mums par to atrašanās vietām ir mazāk informācijas, nekā bija pirms pusgada,» atzinis kāds amerikāņu izlūkdienesta darbinieks, kurš vēlējies palikt anonīms. Viņš gan piebildis, ka ir ziņas par aptuveni 50 objektiem, kuros varētu atrasties Sīrijas ķīmiskie ieroči. Jāpiebilst, ka opozīcija pagājušās nedēļas nogalē izplatīja informāciju, ka Sīrijas valdība pārdislocējot ķīmiskos ieročus uz kaimiņvalstīm – Libānu un Irāku. Plānots, ka ANO speciālistu grupa aptuveni 15 līdz 20 cilvēku sastāvā novembrī apmeklēs objektus, kuros atrodas ķīmiskie ieroči, bet to iznīcināšanai jābeidzas līdz nākamā gada vasarai. Pagaidām nav skaidras tehniskās detaļas – iespējams, ka ieroči tiks izvesti no Sīrijas un iznīcināti ārzemēs, bet, iespējams, ka to likvidēšanai tiks būvēta speciāla rūpnīca Sīrijas teritorijā.
Par to, ka Sīrijas valdību šāds notikumu scenārijs pilnībā apmierina, daiļrunīgi liecināja fakts, ka Ženēvas sarunu noslēguma preses konference tiešraidē demonstrēta Sīrijas valsts televīzijā. Savukārt opozīcija nav slēpusi savu vilšanos. «Mēs neatzīstam krievu iniciatīvu un domājam, ka Krievija un Sīrija tikai spēlē savas spēlītes, lai Bašara Asada režīms iegūtu vairāk laika savai pastāvēšanai,» uzsvēris Sīrijas brīvās armijas komandieris ģenerālis Selims Idriss. Vēl asāk izteicies kāda opozīcijas kaujinieku grupējuma komandieris Kasims Sadedins. «Kerija – Lavrova plāns var iet ellē! Mēs to noraidām, un mēs negrasāmies aizsargāt inspektorus,» viņš paziņojis sarunā ar Reuters. Vēl sestdien ļoti kritisku attieksmi pret vienošanos pauda Stambulā bāzētās Sīrijas revolucionāro un opozīcijas spēku nacionālās koalīcijas amatpersonas. Tomēr vēlāk 48 gadus vecais Ahmads Tome, kurš sestdien tika ievēlēts par koalīcijas premjerministru, kļuva pielaidīgāks, pavēstot, ka plāna ietvaros būtu nepieciešams aizliegt Sīrijas valdībai ne tikai ķīmisko ieroču, bet arī kara aviācijas, raķešu un artilērijas izmantošanu.
Rādīt reklāmu
