Turcijas valdība uzskata, ka kurdi pārāk lēni izved savus kaujiniekus no Turcijas, savukārt PKK sūdzas, ka Turcija nesteidz apstiprināt izmaiņas likumdošanā, kas ir tik ļoti svarīgas kurdiem.

Jāatgādina, ka gandrīz 40 gadus ilgusī kurdu bruņotā cīņa par lielāku patstāvību prasījusi vairāk nekā 40 000 cilvēku dzīvību, tādēļ cietumā ieslodzītā PKK līdera Abdullas Odžalana martā izskanējušais paziņojums par pamiera uzsākšanu, uztverts ar lielu optimismu. 

Pazīstamais turku žurnālists Avni Ozgurels gan sarunā ar Al Jazeera uzsver, ka šis optimisms ir bijis pārspīlēts un nepamatots. «Dažiem šķita, ka miers un saskaņa iestāsies pāris nedēļu vai mēnešu laikā. Taču tā tas nemēdz notikt, ja risināms konflikts, kas ildzis gandrīz 30 gadus. Abām pusēm ir jāsaprot, ka samierināšanās ir ilgs un sarežģīts ceļš,» viņš skaidrojis. A. Ozgurels darbojas valdības izveidotajā komisijā, kuras uzdevums ir izskaidrot sabiedrībai vienošanās nianses un nepieciešamību, jo bažas par pārlieku lielu piekāpšanos kurdu separātistiem valda ne tikai nacionālistiski noskaņotajās sekulārās opozīcijas aprindās, bet arī starp valdošās mēreno islāmistu partijas AKP piekritējiem.

Lai gan pamiers tiek ievērots un kopš maija, kad kurdu kaujinieki sāka atstāt Turcijas teritoriju un devās uz Ziemeļirāku, ziņu par asiņainām kaujām nav bijis, turpinās cīņas diplomātiskajā frontē, un abas puses nākušas klajā ar paziņojumiem, kas apdraud miera procesu. Tā, Piemēram, Turcijas premjerministrs Redžeps Tajips Erdogans šomēnes paziņoja, ka PKK nepamatoti vilcinās ar kaujinieku izvešanu. «Pēc mūsu rīcībā esošajām ziņām, pašlaik Turciju atstājuši ne vairāk kā 20% PKK aktīvo biedru. Turklāt viņu vidū bijis daudz sieviešu un bērnu,» sacījis premjers, norādot, ka daudzi aktīvie kaujinieki joprojām atrodas Turcijas teritorijā un rada draudus.

PKK šos pārmetumus kategoriski noraidījusi, uzsverot, ka kaujinieku izvešana no Turcijas turpinās saskaņā ar grafiku. Tiesa, sīkāku informāciju par šo grafiku un to, cik kaujinieku patiešām pametuši Turciju, grupējuma pārstāvji ziņu aģentūrai Reuters atteikušies sniegt. Jāpiebilst, ka maijā Turcijas laikraksti vēstīja, ka šīs valsts teritorijā atrodas vismaz 2000 labi bruņotu kurdu separātistu.

PKK gan ir savas pretenzijas, kas tiek izvirzītas Turcijas valdībai. Tā norādījusi, ka pagaidām nav manāms nekāds progress politiskā jomā. Proti, parlaments joprojām nav pieņēmis likumus, kas paplašinātu tiesības izglītības iestādēs lietot kurdu valodu, dotu lielākas pilnvaras reģionālajām varasiestādēm, samazinātu slieksni, kuru iekļūšanai parlamentā jāpārvar politiskajām partijām (pašlaik 10%). Tāpat kurdi cer, ka tiks izdarīti grozījumi pretterorisma likumā, kas ļautu no cietumiem atbrīvot vairākus tūkstošus cilvēku, kurus PKK uzskata par politieslodzītajiem. Turcijas amatpersonas uzsvērušas, ka pie šiem likumiem notiek darbs, taču to pieņemšana nav ātra, tādēļ asi kritizēti PKK draudi – ja līdz septembra sākumam nebūs reālu rezultātu, kurdi uzskatīs, ka Turcija nav ieinteresēta miera panākšanā.