Vairākas tiesvedības 37 gadus vecajam A. Navaļnijam uzrādītas apsūdzības par īso laiku, kurā viņš bija nealgots reģiona gubernatora Ņikitas Beliha padomnieks. Spriedumā bija teikts, ka A. Navaļnijs 2009. gadā ir izkrāpis koksni no valsts kontrolēta uzņēmuma Kirovļes 16 miljonu rubļu (263 650 latu) vērtībā. «Tiesa, izvērtējot lietu, ir secinājusi, ka Navaļnijs organizēja noziegumu – zādzību īpaši lielos apmēros,» vakar sacīja tiesnesis Sergejs Bļinovs. Prokuratūra bija prasījusi sešu gadu cietumsodu, taču viņam piespriesti pieci gadi vispārēja režīma kolonijā, vēsta Gazeta.ru. Bijušajam Vjatskas meža kompānijas ģenerāldirektoram Pjotram Oficerovam, pret kuru arī tika vērstas apsūdzības, piespriesti četri gadi kolonijā. Abiem notiesātajiem būs jāmaksā arī naudassods 500 tūkstoši rubļu (apmēram 8240 latu).

Apsūdzētais savu vainu neatzīst. Lietas izskatīšanas laikā viņš šomēnes tiesā uzsvēra, ka lieta ir safabricēta, lai neļautu viņam darboties politikā. Vienlaikus viņš draudēja «iznīcināt šo feodālo sabiedrību, kura mūs visus aplaupa». «Ja kāds domāja, ka, uzzinot par draudošajiem sešiem gadiem cietumā, es mukšu uz ārzemēm vai kur slēpšos, tad tie ir maldi,» sacīja A. Navaļnijs. «Es nevaru aizbēgt prom no tā, kas esmu.» A. Navaļnijam vēl ir iespējas iesniegt apelācijas prasību.

Kā norāda New York Times, Kremlis pat īpaši nemēģināja slēpt krimināllietas politiskos motīvus. Federālās izmeklēšanas komitejas preses pārstāvis Vladimirs Markins ir publiski izteicies, ka A. Navaļnijs ir izprovocējis tiesvedību ar savām publiskajām darbībām un amatpersonu kritiku. «Ja persona ar visām pūlēm mēģina piesaistīt uzmanību vai kaitina varasiestādes un mēģina pateikt, cik viņš ir labs salīdzinājumā ar visiem pārējiem, tas palielina interesi par viņa pagātni un paātrina viņa atmaskošanas procesus,» sacīja V. Markins.

Bez šīs tiesvedības izmeklēšana notiek vēl divās citās lietās. Viņš tiek turēts aizdomās par 100 miljonu rubļu (1,65 miljonu latu) izkrāpšanu no nu jau savu darbību pārtraukušas liberālas partijas pirms sešiem gadiem un par 55 miljonu rubļu (906 300 latu) izsaimniekošanu pasta nozarē kopā ar savu brāli.

Taču ir zīmīgi, ka krimināllietas pret A. Navaļniju parādījās tikai pēc tam, kad Vladimirs Putins atgriezās prezidenta amatā. Neskatoties uz to, ka V. Putins arī iepriekš no varas prom nebija aizgājis, varasiestāžu interese par A. Navaļniju nebija liela. Dažās Krievijas avīzēs ir izskanējušas šaubas par A. Navaļnija aktivitāšu finansējumu, taču Kremlis pret viņu neizmantoja pat šo informāciju, un tā netika tiražēta tālāk lielajos medijos.

Uzpūstā vara

Vēl dienu pirms sprieduma pasludināšanas A. Navaļnijs savā blogā publicēja kritisku rakstu par Krievijas valdību. «Pašreizējā vara nav veselīga liela zivs, bet gan Latīņamerikas krupis, kas sevi piepūš, kad sajūt briesmas. Vara izmanto televīziju, lai izplatītu melus, izmantojot televīzijas raidījumu vadītājus, kuri ir atdevušies prostitūcijai,» viņš rakstīja. Aktīvists arī aicināja savus atbalstītājus turpināt darbu arī bez viņa: «Jūs saprotat, kas ir jādara, un jūs saprotat, kāpēc tas ir jādara. Galvenais ir būt drosmīgiem, nokratīt slinkumu un darīt. Jums patiesībā nav vajadzīga nekāda veida īpašā līderība.»

Kirovas apgabaltiesā A. Navaļnijs vakar ieradās no 900 kilometrus attālās Maskavas. Ar viņu kopā ieradās viņa sieva Jūlija. No Maskavas uz Kirovu bija devušies arī vairāki citi opozīcijas līderi, kuri vēlējās būt klāt lietas izskatīšanā. Viņu vidū bija Krievijas Valsts domes deputāti Iļja Ponomarevs un Dmitrijs Gudkovs. Ieradies bija arī Iļja Jašins, kurš līdz ar A. Navaļniju 2011. gada decembrī palīdzēja rīkot ielu protestus pēc parlamenta vēlēšanām, par kuru godīgumu opozīcija bija izteikusi šaubas. Tiesas sēdes laikā A. Navaļnijs no rokām neizlaida viedtālruni, regulāri publicējot ziņas savā Twitter kontā. Taču viņš nebija ne tuvu vienīgais, kurš līdzīgā veidā sūtīja ziņojumus no tiesas zāles.

Tiesnesis Sergejs Bļinovs pārtrauca lasīt spriedumu, lai aizrādītu, ka teju vai puse cilvēku tur rokā tālruni, un pavēlēja visiem šīs ierīces izslēgt. Taču nebija daudz tādu, kuri bija gatavi šai prasībai klausīt – un vismazāk jau A. Navaļnijs. Viņš nupat bija publicējis kārtējo ziņojumu, kurā jokoja, ka pašlaik visus, kas ar viņu sēž vienā solu rindā, mēģinot pārliecināt taisīt vilni ar rokām – līdzīgās atrakcijās stadionos nereti iesaistās sporta vai masu pasākumu skatītāji.

A. Navaļnijs nesen pieteica savu kandidatūru uz Maskavas mēra amatu. Piespriestais piecu gadu cietumsods nozīmē, ka šajās vēlēšanās septembrī balotēties viņam nebūs iespējams. Vienlaikus šīs lietas iznākums ir nostiprinājis A. Navaļnija kā politiski vajāta oponenta statusu, pret kuru vara ir safabricējusi lietu. Taču, pat ja A. Navaļnijs varētu kandidēt uz Maskavas pilsētas galvas amatu, tas diez vai mainītu šo vēlēšanu iznākumu. Vislielākās izredzes uzvarēt ir pašreizējam mēram Sergejam Sobjaņinam. A. Navaļnijs ir izteicis arī gatavību kandidēt prezidenta vēlēšanās, taču cietumsods padara neiespējamu balotēšanos nākamajās vēlēšanās 2018. gadā.

Pretkorupcijas cīnītājs

A. Navaļnijs ir advokāts, kurš gadiem ilgi mēģina piesaistīt sabiedrības uzmanību milzīgajiem negodīgas rīcības apmēriem Krievijā. Sevi plašāk viņš pieteica 2008. gadā, kad sāka blogot par sliktu pārvaldību un korupciju valsts uzņēmumos. Viena no viņa darbības taktikām bija kļūt par mazākuma akcionāru naftas kompānijās, bankās un citos uzņēmumos un izmantot savas tiesības, uzdot jautājumus par caurumiem šo iestāžu budžetā un pārvaldību. Lielie mediji viņa publiskotos iespējamo pārkāpumu gadījumus ignorēja, bet viņš savus atbalstītājus ir mobilizējis, izmantojot tiešsaistes platformas – savu blogu un Twitter. Taču šādā veidā viņa iespējas sasniegt plašāku Krievijas sabiedrību tomēr ir ierobežotas. Vairākumam Krievijas iedzīvotāju televīzija ir primārais informācijas gūšanas avots, bet Krievijas lielo telekanālu ēters A. Navaļnijam, protams, nav pieejams.

Sarunā ar BBC A. Navaļnijs reiz izteicās, ka Rietumu uzņēmumi Krievijai varētu izdarīt pakalpojumu, ja atteiktos no darījumiem ar turienes «netīro naudu». «Gribu, lai korupcijā un aktīvistu vajāšanā iesaistītajiem būtu aizliegts ierasties šo uzņēmumu valstīs un viņiem netiktu izsniegtas vīzas,» sacīja A. Navaļnijs. «Viņi zog miljardus, liek cilvēkus cietumā un pēc tam dzer kafiju Londonā un Parīzē. Rietumiem būtu jāuzceļ barjeras netīrās naudas un to vedēju ceļā.»

Viņš savulaik valdošo partiju Vienotā Krievija nodēvēja par «blēžu un zagļu partiju». Kā norāda BBC, A. Navaļnijs šādi ir spējis Kremlim iedzelt tā, ka to nevar atstāt bez ievērības. Tāpēc viņam jau iepriekš ne reizi vien ir iznākusi saskarsme ar varasiestādēm. 2011. gada decembra protestu laikā A. Navaļnijs tika arestēts uz 15 diennaktīm, taču pēc atbrīvošanas viņš atkal bija ielās un 24. decembrī Maskavā uzrunāja aptuveni 120 tūkstošus sanākušo. «Es redzu, ka šeit ir pietiekami daudz cilvēku, lai ieņemtu Kremli, taču mēs esam miermīlīgi un to vēl nedarīsim,» viņš toreiz paziņoja.

Taču A. Navaļnijam nepieder nedalīts Vladimira Putina kritiķu atbalsts. Dažus pastāvošā režīma pretiniekus bažīgus dara A. Navaļnija nacionālistiskie uzskati. Pats viņš sevi sauc par «saprātīgu nacionālistu», taču nav vairījies piedalīties arī ultranacionālistu pasākumos. Vēl pirms dažiem gadiem viņš piedalījās tā dēvētajos Krievu maršos – ikgadējās masu demonstrācijās, kuras lielajās Krievijas pilsētās rīko nacionālistu politiskās organizācijas. Pēdējā laikā no šiem pasākumiem viņš gan ir distancējies.