Kremlis licis saprast, ka E. Snoudens var cerēt uz Krievijā pieprasīto pagaidu patvērumu, kamēr ASV amatpersonas pavēstījušas, ka joprojām centīsies panākt viņa izdošanu, bet viens no senatoriem pat rosinājis izdarīt spiedienu uz Krieviju, piedraudot boikotēt nākamgad Sočos paredzētās ziemas olimpiskās spēles.

Krievijas Federālās migrācijas (FMS) dienests apstiprinājis, ka saņēmis oficiālu E. Snoudena iesniegumu, kurā lūgts pagaidu patvērums. Saskaņā ar likumu tā izskatīšana notiks tuvāko trīs mēnešu laikā, taču Lenta.ru ziņo, ka jau tuvākajās dienās E. Snoudens beidzot varētu pamest Maskavas Šeremetjevas lidostas tranzīta zonu, kurā uzturas kopš 23. jūnija. Viena no iespējām – viņš pārcelsies uz kādu no FMS pakļautībā esošajiem patvēruma meklētāju centriem, taču tikpat labi iespējams, ka E. Snoudenam varētu tikt izsniegti dokumenti, kas ļautu viņam brīvi pārvietoties pa Krieviju. Jāatgādina, ka pašlaik bijušajam NSA tehniķim, kurš jūnija sākumā publiskoja informāciju par programmām, kas ļauj kontrolēt telefona sarakstus un saziņu internetā, bet pēc tam no Honkongas ieradās Maskavā, derīgu dokumentu nav. ASV varasiestādes, kas vēlas saukt viņu pie atbildības par slepenas informācijas izpaušanu, ir anulējušas viņa pasi.

Krievu advokāts Anatolijs Kučerena, kurš līdz ar vairākiem cilvēktiesību aktīvistiem un bijušo WikiLeaks darbinieci Sāru Harisoni Maskavā pārstāv E. Snoudena intereses, uzsvēris, ka 30 gadu vecais amerikānis neplāno Krievijā uzturēties ilgstoši – līdzko tas būs iespējams, viņš izbrauks uz kādu no valstīm, kas paudušas gatavību piešķirt viņam politisko patvērumu. Starp šīm valstīm tiek minēta Nikaragva, Bolīvija un Venecuēla. Saskaņā ar A. Kučerenas sacīto, E. Snoudens devis mutisku solījumu, uzturoties Krievijā, nedarīt neko tādu, kas varētu kaitēt ASV interesēm. Gazeta.ru atgādina, ka V. Putins vairākkārt uzsvēris, ka tikai ar šādu nosacījumu E. Snoudens var cerēt palikt Krievijā. Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs vakar sarunā ar RIA Novosti sacījis, ka no E. Snoudena nekāds rakstisks apliecinājums, ievērot šo vienošanos, nav prasīts, taču viņš esot pārliecināts, ka amerikānis sapratis un ņēmis vērā prasību. Newru gan atgādina, ka E. Snoudens vairākkārt paudis pārliecību – izpaužot slepeno informāciju, viņš nekādu kaitējumu savai valstij un tās pilsoņiem nav nodarījis.

Vakarrīt V. Putins, komentējot pašreizējo situāciju, sacījis, ka jautājums par pagaidu patvēruma piešķiršanu nav viņa, bet gan FMS ziņā. Tomēr Krievijas līderis uzsvēris: «Starpvalstu attiecības mums ir svarīgākas nekā nesaskaņas starp īpašajiem dienestiem. Mēs esam brīdinājuši Snoudena kungu, ka mums nav pieņemama nekāda rīcība, kas nodara kaitējumu Krievijas un ASV attiecībām.» The Los Angeles Times norāda – šādā veidā Kremlis licis saprast, ka norobežojas no skandāla, lai gan ikvienam, protams, ir skaidrs, ka galīgo lēmumu par E. Snoudena likteni pieņems tieši V. Putins. ASV oficiālā nostāja tikmēr nav mainījusies. «Mēs vēlamies panākt Snoudena izdošanu tiesāšanai. Viņš nav nedz cilvēktiesīvu aktīvists, nedz disidents, bet gan cilvēks, kurš apsūdzēts slepenas informācijas izpaušanā,» uzsvēris Baltā nama pārstāvis Džejs Kārnijs. Savukārt pazīstamais senators Lindsijs Greiems mudinājis B. Obamas administrāciju apsvērt iespēju boikotēt Soču olimpiskās spēles. «Tas Krievijai būtu pats nepārprotamākais signāls, kādu vien iespējams raidīt. Tas, kā viņi pašlaik uzvedas, izraisa sašutumu,» sarunā ar laikrakstu The Hill sacījis senators. AP gan vēsta, ka prezidenta administrācijā šādu demaršu neuzskata par pareizāko risinājumu.