ES līdzfinansētajos ceļu būvniecības projektos lielas izmaksu atšķirības

Palāta aprēķināja kopējās būvniecības un braucamās daļas būvniecības izmaksas par 1000 m2 ceļa virsmas. No revidētajiem projektiem viszemākās izmaksas par 1000 m2 visās trijās kategorijās bija Vācijā (vidējās kopējās izmaksas Vācijā ir  287 043 eiro, bet Spānijā - 496 208 eiro). Bez tam, neesot nekādu pierādījumu, ka to varētu izskaidrot ar darbaspēka izmaksām.

Laika posmā no 2000. līdz 2013. gadam ES no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Kohēzijas fonda ir piešķīrusi aptuveni 65 miljardus eiro, lai līdzfinansētu ceļu būvniecību un rekonstrukciju. Eiropas revīzijas palāta revidēja 24 ERAF un Kohēzijas fonda ieguldījumus ceļu projektos Grieķijā, Polijā, Spānijā un Vācijā, lai izvērtētu, vai šie projekti ir sasnieguši savus mērķus par saprātīgām izmaksām. Revidēto projektu kopējā vērtība pārsniedza trīs miljardus eiro.

Revidenti konstatēja, ka projektos nebija pievērsta pietiekama uzmanība rentabilitātes nodrošināšanai. Lielāko daļu revidēto projektu bija ietekmējušas neprecīzas satiksmes prognozes. Tāpēc izvēlētais ceļa veids bieži vien nebija vislabāk piemērots satiksmei, kas to izmanto. Pārsvarā izvēlējās automaģistrāles, lai gan satiksmes vajadzības būtu nodrošinājuši ātrgaitas ceļi. 14 no 19 projektiem reģistrētā satiksme bija mazāka par paredzēto. Salīdzinājumā ar sākotnējo plānu izmaksas pieauga vidēji par 23 %. Termiņa pārsniegums bija vidēji 9 mēneši jeb 41 %, salīdzinot ar sākotnēji plānotajiem termiņiem.

«Ne vienmēr lielākais ir labākais,» ziņojumu komentē atbildīgais ERP loceklis Haralds Vēgerbauers. «Automaģistrāles jāfinansē ar ES līdzekļiem tikai tad, ja ir nepārprotama satiksmes vajadzība. Patiesas informācijas nodrošināšana ceļu plānotājiem un inženieriem ļaus samazināt būvniecības izmaksas,» norāda eksperts.

Revidenti sniedz trīs galvenos ieteikumus: ES līdzfinansējumam ceļu projektiem vajadzētu būt atkarīgam no tā, vai ir noteikti skaidri mērķi par ceļošanas laika ietaupījumiem, ceļu satiksmes drošības ieguvumiem, kapacitātes uzlabojumiem un ietekmi uz ekonomiku; maksājumiem jābūt saistītiem ar rentablu ceļu būvniecības tehnisko risinājumu izmantošanu saskaņā ar noteikto labāko praksi; dalībvalstīm jānodrošina būvniecības projektu starptautiska konkurence un jāpanāk, lai valsts iepirkuma sistēmas tiektos iegūt ekonomiski izdevīgāko piedāvājumu.