Somālija, valsts Āfrikas austrumos, pēdējos piecus gadus atzīta par
nestabilāko valsti pasaulē. Somālijā militārs konflikts jeb pilsoņu karš
notiek jau vairāk nekā divdesmit gadus. Drošības dēļ savulaik Somāliju
pameta ne tikai visi diplomāti un Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO)
darbinieki, bet arī nevalstisko palīdzības organizāciju cilvēki.
Lielākajā daļā valsts valdīja haoss un patvaļa.
TV3 raidījuma «Nekā Personīga» žurnālists iekļuvis vienā no pasaulē bīstamākajām valstīm.
Raidījums norāda, ka varas vakuums radīja ideālus apstākļus, lai rastos jūras pirāti. Nu jau septiņus gadus viņi tiranizē garām Somālijas krastiem braucošos kuģus. Bads un nedrošība ir iemesls, kādēļ Somāliju pametuši vairāk nekā divi miljoni cilvēku. Vairāki simti tūkstoši ieguvuši bēgļu statusu Eiropā. Arī uz Latviju pirms septiņiem gadiem ieradās septiņi somāļu bēgļi. Viens no viņiem ir miris, bet pārējiem ir uzturēšanās atļaujas un viņi turpina dzīvot mūsu valstī.
Pēc divdesmit haosa Somālijā radusies cerība, ka lietas varētu mainīties uz labo pusi. Šoruden Somālijā izveidota pirmā darboties spējoša valdība, kuras armijai kopā ar Āfrikas miera spēkiem izdevies no Somālijas galvaspilsētas padzīt islāmistu kustības Al-šaba kaujiniekus.
Mogadišo žurnālisti ieradušies novembra beigās. No Stambulas reisa viņi bijuši vienīgie baltie, kas izkāpj no lidmašīnas Somālijas galvaspilsētā. Viņus sagaida tulks un gids Dugufs, kurš piecas dienas ir viņu uzticības persona Mogadišo. Vienlaikus žurnālistu apsargā astoņi vīri ar automātiem.
Lai arī drošības situācija Mogadišo nedaudz uzlabojusies – baltie vietējo acīs vēl aizvien te ir kā staigājoši bankomāti. Netrūkst cilvēku, kuri gribētu jūs nolaupīt, lai saņemtu izpirkuma naudu, saka Dugufs. Uz jums, kā baltajiem, gids saka, kāds var speciāli izšaut no garām braucoša auto. Jāuzmanās. Uz vienu un to pašu vietu braukt nevarēs, uz vietas jāuzturas pēc iespējas īsāku laiku, arī uzmanību uz ielas piesaistīt nevajag, instruē Dugufs.
Pirmais iespaids par pilsētu ir graujošs – puse Mogadišo ir pārvērsta drupās. Liela daļu māju sašautas kā holandiešu siers. Cīņas pilsētas ielās bijušas nežēlīgas.
Pilsētas ielas malā mētājas savulaik nemiernieku ar granātmetēju nošautā baltkrievu transporta lidmašīna IL-76. Uz tās klāja bijusi humānā palīdzība. Baltkrievu apkalpe – 11 cilvēki gāja bojā. Civilo lidmašīnu apšaude Mogadišo nebija nekas neparasts, jo lidosta atrodas turpat pilsētā. Daudzus gadus uz to nelidoja neviena aviokompānija.
Mogadišo no skaistas tūrisma pilsētas septiņdesmitajos gados pārvērtusies par lielu atkritumu izgāztuvi. Pilsētā jau gadiem netiek izvesti atkritumi.
Žurnālisti apmeklēja tā saucamo Mogadišo Bermudu trīsstūri. Šo vietu, kas daudzus gadus bija frontes līnija starp valdības spēkiem un islāma kaujinieku grupējumu Al-šaba, tā nosauca, jo ļoti daudzi te ienākušie vairs dzīvi neatgriezās. Te nav palikusi gandrīz neviena nesašauta māja. Turpat ēku drupās turpina dzīvot cilvēki.
Somālijā vara vēl aizvien ir vāja. Nesen apstiprināta jauna valdība. Somālija vēl aizvien ir korumpētākā valsts pasaulē, tā atzinuši eksperti. Piemēram, nodokļus gandrīz neviens nemaksā. Tādēļ policijai un armijai algu vienu mēnesi var izmaksāt, tad divus vai trīs mēnešus nē.
Līdz ar to policisti paši uz ielas izveido kontrolpunktus un ņem kukuļus - ceļu satiksmes drošībai. Tādus pašu punktus veido armija un arī Mogadišo policija. Tādēļ Mogadišo mērs nācis klajā ar iniciatīvu, ka viņa vīri uz galvaspilsētas ielām cilvēkiem naudu neprasīs.
Abdirazaks Mohameds Nur 1993.gadā ar ģimeni devās bēgļu gaitās uz Londonu. Pirms pāris gadiem viņš atgriezās ar domu, ka tikai paši somāļi varēs izmainīt savu valsti. Viņš pats brīnās – valsts ar vienu etnisku nāciju, vienu reliģiju un valodu nu jau divdesmit gadus šauj viens uz otru. Arī viņu nemiernieki vairākkārt mēģinājuši nošaut vai uzspridzināt. Tas nu ir droši - viņa amats ir bīstamākais pilsētas vadītāja amats pasaulē.
Arī Fatuma Abdulahi līdzīgu apsvērumu dēļ atgriezās no bēgļu gaitām Eiropā. Viņa saka nevienā valstī tu nejutīsies tik ļoti piederīgs, kā savā dzimtenē. Pat ja tā ir Somālija. Un pat, ja tu atgriezties mājās, bet tava māja ir aizņemta, jo tur jau sen dzīvo cita ģimene. Tādēļ Fatuma pagaidām mitinās viesnīcā. Arī viņa no Somālijas aizbrauca deviņdesmito gadu sākumā, kad uzplaiksnīja cīņa starp klaniem un kad visas ģimenes acu priekšā tika nošauti abi tēva brāļi.
Divdesmit kara gados piedzīvotās šausmas somāļi atceras nelabprāt. Asins naids bija pārņēmis cilvēku prātus. Tikai tagad klanu jeb cilšu līderi sākuši jautāt: «cik ilgi?» Cik ilgi tā viņi turpinās nogalināt viens otru. Valdības atbalstītājiem piebiedrojas arvien jauni somāļu klani.
Izbraucot no mēra ofisa, kādam vietējam neiepatīkas žurnālista vizīte. Viņš apsola, ka iebraucējus nolaupīs pirāti.
Ne tikai kara šausmas, bet arī bads ir viens no galvenajiem Somālijas bēdu stāstiem. Pērnā gada sausums, kas ir lielākais pēdējo sešdesmit gadu laikā, novedis pie milzīga pārtikas trūkuma. No bada Somālijā miruši jau aptuveni 100 tūkstoši cilvēku. Somāļu bēgļi no lauku rajoniem dodas uz Mogadišo, jo pāri robežai, uz kādu citu valsti, viņi netiks. Šeit galvaspilsētā vismaz iespējams izdzīvot, saņemot palīdzības organizāciju doto pārtiku.
Mogadišo bēgļu pieņemšanas centrā tikko ieradušās vairākas ģimenes no Somālijas dienvidiem. Bērni tiek mērīti un svērti. Apkārt valda haoss. Sievietes stāsta, ka vairāki mazuļi neizturēja tālo ceļu un nomira. Viņi tika apglabāti turpat ceļa malā. Liela daļa no bērniem dzīvojuši pusbadā, tādēļ pēc maltītes viņiem uzreiz piemetas caureja. Tepat tiek slietas teltis. Šī būs bēgļu mājvieta nākamajiem gadiem.
Šajos divdesmit gados sagrauta ir arī valsts ekonomika. Somālija ir viena no visnabadzīgākajām valstīm pasaulē. Vidēji trīs ceturtdaļas iedzīvotāju iztiek ar mazāk nekā vienu ASV dolāru dienā. Tas, ka šeit nav neviena bankomāta vai bankas – neizbrīna.
Te nav arī mazāku veikalu vai mums ierasto reklāmu. Ielu malās ir mazas bodītes. Uz katras uzzīmēts – kas tiek pārdots. Ja aptieka, tad zāles, ja uzzīmēti DVD diski, tad pārdod filmas. Tas tādēļ, ka ievērojami lielākā daļā sabiedrības ir analfabēti un uzrakstus izlasīt neprot.
Divdesmit gadu laikā Somālijā ar ieročiem rokās izaugusi vesela paaudze. Piemēram, kādu četrpadsmit gadus vecu puiku Al-šaba islāma kaujinieki, kuri cīnās pret valdību un grib ievest islāma likumus jeb šariatu, izmantoja kā karavīru. Viņam lika apstaigāt Āfrikas miera spēku pozīcijas un ziņot kā izvietots pretinieks. Tāpat viņam un draugam prasīja ierakt mīnu, kuru vajadzējis iedarbināt brīdī, kad brauc valdības armijas karavīri.
Somālijā jau 12 gadu vecumā puikām tiek uzticēts ierocis. Kad pusaudžiem tika rīkota veiklības stafete, tad otrās vietas ieguvējs saņēmis desmit granātas, bet visātrākais dabūjis kalašņikovu. Šodienas somāļu pusaudžu sapnis ir kļūt par pirātu. Viņi zina, ka pirāti labi nopelna. Ja nebūsi pirāts, bet ierindas pilsonis, tad tevi sagaida bads.
Pirātu bizness pēdējo gadu laikā ievērojami mazinājies. Šī laikam ir retā problēma, kur sakrīt visu lielvalstu intereses un cīņā pret pirātiem sūtīti gan ASV, gan Krievijas, gan Ķīnas karakuģi. Tomēr vēl aizvien desmitiem kuģu apkalpes ir pirātu gūstā. Tā pirms gada nolaupīta jūrnieku komanda no Dienvidkorejas. Jūrnieki gaida, kad par viņiem samaksās izpirkumu – divus miljonus ASV dolāru.
To, ka gaisotne Mogadišo vēl aizvien ir saspīlēta, pierāda vietējās radio un televīzijas «Shabelle» apmeklējums. Kad Latvijas žurnālists tur ierodas bez brīdinājuma, tiek paziņots, ka baltie ir apdraudējums un viesus izmet aiz durvīm.
Nākamajā dienā vietējie par notikušo atvainojas. Saka, ka šogad nogalināti 18 žurnālisti. Puse no viņiem ir tieši no «Shabelle». Žurnālistus kā draudu uztver ne tikai nemiernieki, bet dažreiz arī valdības atbalstītāji. Pēc jebkura kritiska raksta uz ielas žurnālistu var nošaut, tādēļ šīs stacijas darbinieki pa nakti paliek turpat televīzijā.
Nākamā un pēdējā pieturvieta Bakara tirgus. Ārzemniekiem – šī ir bīstama vieta. Tādēļ šoreiz apsardze pastiprināta – latviešiem līdzi ir 30 vīri ar automātiem un ložmetējiem. Bakara tirgū 1993.gadā tika notriekti divi ASV armijas «Black Hawk» helikopteri. Nogalināti 18 jūras kājnieki.
Somāļu ciltis, kuras cīnījās savā starpā, ienākot svešas valsts karaspēkam kļuva apskaužami vienotas. Vēlāk Holivuda uzņēma mākslas filmu «Black Hawk Down». Filma parādīja sarežģīto cīņu Mogadišo ielās.
Filmā gan aizmirsts ielikt kadrus, kad pēc grūtās kaujas amerikāņi atkāpās, bet nošauto jūras kājnieku mirstīgās atliekas, piesietas pie auto, tika vilktas pa haosa pārņemto Mogadišo.
Uzreiz pēc šo kadru publiskošanas tā laika ASV prezidents Bils Klintons paziņoja, ka amerikāņi no Somālijas aiziet. Uz 20 gadiem Somālija iegrima pilsoņu karā.
Rādīt reklāmu
