Gaidāmā samita laikā tiks apspriests arī Eiropas institūciju līderu jeb
tā dēvētās četru grupas (ES prezidenta Hermana van Rompeja, Eiropas
Komisijas (EK) prezidenta Žozē Manuela Barrozu, Eiropas Centrālās bankas
(ECB) prezidenta Mario Dragi un Eirogrupas prezidenta Žana Kloda
Junkera) ierosinājums eiro zonas valstīm straujāk virzīties uz pilnīgu
banku un fiskālo savienību, turklāt lielākas pilnvaras piešķirot tieši
Briselei.
Analītiķi gan prognozē, ka šis priekšlikums tiks apspriests ļoti formāli, jo nav skaidri tā realizācijas mehānismi, turklāt, kā norāda EUObserver, tā realizēšanai nepieciešama vienota politiskā griba, kura pašlaik ES valstu līderu vidū nav vērojama.
«Lielākai [eiro zonas valstu] solidaritātei un lielākai atbildībai ir jāiet roku rokā,» komentējot otrdien izplatīto dokumentu, sacījis Ž. M. Barrozu. Pēc viņa domām, lai ES būtu īsta ekonomiskā un monetārā savienība, ir nepieciešama banku savienība, fiskālā savienība un turpmāks darbs pie politiskās savienības stiprināšanas. «Integrācijas procesam būtu jābūt progresīvam. Tam būtu jāsākas ar soļiem, kurus iespējams spert nekavējoties, bez izmaiņām līgumos. Tie novestu pie ilgtermiņa soļiem, kuriem varētu būt nepieciešamas šādas izmaiņas,» sarunā ar AFP skaidrojis Ž. M. Barrozu.
Septiņu lappušu biezajā dokumentā, kuru EUObserver sauc par uzmetumu, ir definēti gan īstermiņa, gan vidēja termiņa uzdevumi un mērķi, norādot, ka nākamo desmit gadu laikā būtu jāveido tāda sistēma, kurā pilnvaras attiecībā uz finanšu sektoru, budžeta jautājumiem un ekonomisko politiku tiktu nodotas no nacionālā līmeņa centrālajā līmenī, proti, Briseles amatpersonām. Turklāt dokumentā uzsvērts, ka kontrole pār dalībvalstu budžetiem un ekonomisko politiku ES institūcijām nepieciešama jau nekavējoties, tāpat pausta vēlme visu eiro zonā esošo banku pārraudzību nodot Eiropas Centrālās bankas rokās. «Pašlaik mēs īsti nesaprotam, kāda ir nacionālo banku finansiālā situācija, un, ja rodas kādas problēmas, par tām nākas atbildēt nodokļu maksātājiem,» norādīts dokumentā. Tāpat plānots ieviest ES finanšu ministra amatu, raksta
NRA.lv.
Vidējā termiņā, kad būs panākts, ka visas valstis ievēro saprātīgu budžeta politiku un nepārsniedz noteikto deficīta un parādu līmeni, būtu iespējams runāt par zināmu solidaritāti attiecībā uz eiro zonas valstu parādu apkalpošanu. Vienlaikus Brisele vēlas pārņemt savā ziņā vienotas darba likumdošanas un nodokļu likumdošanas izstrādāšanu – pašlaik šīs jomas ir katras atsevišķas valsts prerogatīva. «Ekonomiski integrētai eiro zonai būs nepieciešama lielāka koordinācija dažādās ekonomiskās politikas jomās, īpaši tas attiecas uz darbaspēka mobilitāti un nodokļu koordināciju,» sacīts dokumentā. Tā izstrādātāji arī paziņojuši – ja ES samita laikā tiks saņemts nepieciešamais atbalsts, detalizētākus plānus iespējams sagatavot jau līdz šā gada beigām. Par vēlmi uzņemties šo darbu jau paziņojis H. van Rompejs.
Aģentūra AP gan uzsver, ka šī plāna realizācija eiro zonas valstīm nozīmētu ievērojamas suverenitātes daļas zaudēšanu. «Ir šaubas, vai šo valstu valdības vēlēsies zaudēt kontroli pār savu budžetu veidošanu un vai Eiropas valstu pilsoņi šādu soli atbalstīs, pat ja valdības piekritīs plānam,» raksta aģentūra. Nav arī īsti skaidrs, kā plāna apstiprināšana varētu palīdzēt risināt konkrētās, īstermiņa problēmas. Piemēram, Grieķijas (mazākā mērā arī vēl vairāku citu valstu) gadījumā tāpat ir skaidrs, ka nekāda strauja parādu samazināšana nevar notikt – vai tas nozīmē, ka šīm valstīm nāksies izstāties no eiro zonas? «Šādi priekšlikumi ir tikai birokrātiska sīkumainība, nevis īsta politiskā kursa maiņa, kas varētu novest pie banku savienības un kopīgas parādu apkalpošanas,» sarunā ar Reuters uzsvēris VTB Capital analītiķis Nīls Makkinnons. Viņš prognozē, ka runāšanas līmenī plānu samitā atbalstīs, taču netiks apspriestas nekādas detaļas, kas varētu palīdzēt to realizēt praksē.
Rādīt reklāmu
