Kaut gan naktī uz pirmdienu, paziņojot par Vācijas valdošās koalīcijas atbalstu mācītājam Joahimam Gaukam, kurš nominēts prezidenta amatam, kanclere Angela Merkele nosaukusi viņu par «īstenu demokrātijas skolotāju», vācu mediji vēsta, ka valdības vadītāja līdz pēdējam brīdim pretojusies J. Gauka atbalstīšanai un diskusiju laikā bijusi apdraudēta valdošās koalīcijas pastāvēšana.
A. Merkeles rīcība var būt izskaidrojama gan ar to, ka J. Gaukā (neraugoties uz prezidenta ceremoniālo amatu) viņa saskata spēcīgu pretinieku, gan vēlmi ievērot principus, – pirms diviem gadiem A. Merkele nepiekrita opozīcijas izvirzītā J. Gauka kandidatūrai un ar lielām pūlēm panāca, ka par prezidentu tikai trešajā balsošanas kārtā tika ievēlēts Kristiāns Vulfs – cilvēks, kuram pēc vairākiem skandāliem piektdien nācās paziņot par savu demisiju, raksta
NRA.lv.
Laikraksts Bild vakar vēstīja, ka J. Gauku, kura kandidatūru, gluži tāpat kā pirms diviem gadiem aktīvi atbalstījuši opozīcijā esošie sociāldemokrāti un zaļie, tikpat aktīvi lobējusi arī koalīcijā ietilpstošā Brīvo demokrātu partija (FDP). Tās līderis Filips Reslers svētdienas vakarā atkārtoti noraidījis A. Merkeles un viņas Kristīgo demokrātu partijas (CDU) ierosinātos kandidātus – Volfgangu Hūberu (bauda arī sociāldemokrātu atbalstu) un Klausu Tepferu (tiek uzskatīts par saistītu ar zaļajiem). Bild raksta, ka kādā diskusiju brīdī A. Merkele nepiekāpīgajam F. Resleram pat atklāti paziņojusi, ka viņš apdraud koalīciju, tomēr tas Brīvo demokrātu līderim nav licis mainīt domas. Vēl pēc stundas notikusi izšķirošā CDU un Kristīgi sociālās partijas (CSU) līderu apspriede, kurā samērā negribīgi pieņemts lēmums tomēr atbalstīt J. Gauku.
Reuters vēsta, ka CDU un CSU līderu vidū vērojams aizvainojums par Brīvo demokrātu nepiekāpību. Kristīgo demokrātu deputāts Mikaels Krečmers, piemēram, vakar izteicies, ka FDP ar šo soli krietni zaudējusi uzticību pārējo koalīcijas partneru acīs, kas varētu apgrūtināt tālāku sadarbību. Savukārt Bavārijas finanšu ministrs Markuss Šēders, kurš ir viens no ietekmīgākajiem CSU politiķiem, atklāti paziņojis, ka Brīvie demokrāti nodarbojušies ar «izspiešanu un šantāžu», turklāt atgādinājis, ka šī partija tā rīkojusies laikā, kad tās popularitāte, pēc socioloģiskajām aptaujām, nepārsniedz 3% atzīmi.
No otras puses – nav īsti saprotama CDU rīcība, izmisīgi meklējot citu kandidātu, jo vairāk tādēļ, ka jau piektdien A. Merkele paziņoja, ka šoreiz prezidenta amatam virzīs cilvēku, kura kandidatūra apmierina arī opozīciju. 72 gadus vecais J. Gauks ir tieši šāds kandidāts (pret viņu Federālajā konventā, kas ievēlē prezidentu, gatavojas balsot vienīgi Kreiso partija), kuru, pateicoties viņa uzsvērtajam apolitiskumam, atbalsta visdažādākie politiskie spēki un visdažādākās ievirzes mediji. Nekādu ideoloģisku domstarpību starp CDU un J. Gauku arī nav – deviņdesmito gadu nogalē konservatīvie jau izteica ideju virzīt viņu prezidenta amatam, taču tolaik tam nebija gatavs pats J. Gauks. Jāpiebilst, ka svētdien Bild am Sonntag publicētajā aptaujā 54% Vācijas iedzīvotāju atbalstījuši J. Gauka kandidatūru, bet Emnid veiktā aptauja apliecinājusi, ka 79% vēlas, lai prezidenta amatu ieņemtu cilvēks, kurš vismaz pēdējā laikā nav aktīvi nodarbojies ar politiku, vēsta Deutsche Welle.
Uz preses konferenci, kas tika sarīkota naktī uz pirmdienu, J. Gauks ieradies samērā apmulsis un savu uzrunu sācis ar atvainošanos – izrādās, viņš tikai pirms neilga brīža ielidojis Berlīnē un vēl neesot paspējis ieiet dušā. Kandidāts, par kura uzvaru vēlēšanās šaubu nav, atgādinājis, ka viņš neesot «nedz supermens, nedz cilvēks, kurš nekļūdās», savukārt vācu mediji uzsver, ka tieši šādam cilvēkam, kurš sevi raksturojis kā «kreisi noskaņotu liberālu konservatīvo», prezidenta amats ir ļoti piemērots.
1940. gadā Rostokā dzimušajam J. Gaukam savulaik radurakstu dēļ (viņa tēvs 1951. gadā tika notiesāts par spiegošanu un četrus gadus pavadīja vienā no Sibīrijas nometnēm), kā arī tāpēc, ka viņš nebija jauno komunistu organizācijas loceklis, tika liegta iespēja universitātē studēt vācu literatūru un žurnālistiku, tādēļ viņš pievērsās teoloģijai. 1965. gadā J. Gauks kļuva par mācītāju un izmantoja nedaudzās iespējas kritizēt VDR valdošo iekārtu un iestāties par cilvēktiesībām. 1989. gadā viņš izveidoja Jauno forumu, kas regulāri rīkoja miermīlīgas demonstrācijas, pieprasot valsts iekārtas maiņu. Pēc abu Vāciju apvienošanās J. Gaukam tika uzticēts vadīt institūtu, kas pārņēma VDR slepenpolicijas STASI arhīvus, – no šā darba viņš aizgāja 2000. gadā.
Rādīt reklāmu
