Pretēji cerētajam šonedēļ tā arī nav izdevies panākt vienošanos par jauna starptautiskā aizdevuma piešķiršanu Grieķijai, turklāt vairākas Eiropas Savienības amatpersonas atklāti paudušas šaubas, vai par šo jautājumu ir vērts runāt ar pašreizējo valdību, – aprīlī Grieķijā paredzētas parlamenta ārkārtas vēlēšanas. Nervi nav izturējuši pat Grieķijas prezidentam Karolosam Papouliasam, kurš ļoti nediplomātiski izteicies par Vācijas ārlietu ministru Volfgangu Šoibli, kā arī viņa kolēģiem no Nīderlandes un Somijas.
AP atgādina – V. Šoible intervijā radiostacijai SWR norādījis, ka ārkārtas vēlēšanas Grieķijā sarežģī situāciju ar aizdevuma piešķiršanu. «Kurš var garantēt, ka lēmumi, kurus mēs pieņemam pašlaik, paliks spēkā arī pēc vēlēšanām?» – retoriski jautājis V. Šoible, piebilstot, ka, pēc viņa domām, pareizāk būtu Grieķijā pēc Itālijas parauga veidot nevis politisku, bet tehnisku valdību. «Mēs vēlamies darīt visu iespējamo, lai palīdzētu Grieķijai, mēs varam palīdzēt, taču negrasāmies gāzt naudu caurā mucā,» sacījis V. Šoible.
Tieši viņa izteikums par «cauro mucu» saniknojis 82 gadus veco Grieķijas prezidentu. «Es nevaru pieļaut, ka Šoibles kungs apvaino manu valsti. Kas tas Šoible tāds ir, lai apvainotu Grieķiju? Kas ir tie nīderlandieši, kas ir tie somi?» – niknojies K. Papouliass, atgādinot, ka arī šo valstu pārstāvji ES kuluāros izteikuši domu, ka Grieķijai būtu pareizāk atcelt vēlēšanas. Eļļu ugunij vakar pielējuši Grieķijas laikraksti, atgādinot, ka Otrā pasaules kara gados toreizējais pusaudzis K. Papouliass bijis Pretošanās kustībā un «jau cīnījies pret vāciešiem». Savukārt konservatīvais laikraksts Eleftheros Typos savam materiālam licis virsrakstu Šoibles hunta, velkot paralēles starp melno pulkvežu militāro režīmu, kas pie varas bija sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados, un Vāciju, kas vēlas kontrolēt Grieķiju pašlaik.
Kaislības vakar centušies mazināt gan Grieķijas finanšu ministrs Evangeloss Venizeloss, gan Eirogrupas vadītājs Žans Klods Junkers. Viņi pauduši cerību, ka «pēdējās tehniskās un politiskās detaļas» izdosies saskaņot līdz šīs nedēļas beigām un pirmdien eirozonas finanšu ministri apstiprinās 130 miljardus eiro lielā aizdevuma piešķiršanu. Grieķijai gan jārēķinās ar stingru savu ienākumu un izdevumu kontroli no ES puses, atgādinājis Ž. K. Junkers.
Rādīt reklāmu
