Grieķija riskē nesaņemt solīto 130 miljardu eiro aizdevumu no ES, SVF un Eiropas Centrālās bankas, ja neizlems, kā šā gada budžetā ietaupīt vēl 2 miljardus eiro. Šis jautājums svētdien un pirmdien notikušo sarunu laikā nonāca strupceļā, jo grieķu politiķi, kuri līdz šim pildījuši aizdevēju prasības, nevēlas vēl vairāk samazināt algas.
Reuters vēsta, ka, lai izpildītu aizdevēju prasības, par 20% nāksies samazināt minimālo darba algu (pašlaik tā ir 750 eiro), par 15% samazināt pensiju piemaksas un jau šogad atlaist no darba vēl 15 000 valsts ierēdņu. Ņemot vērā, ka šie pasākumi summējas ar jau veiktajiem taupības pasākumiem, nav pārsteigums, ka grieķu politiķi nevēlas uzņemties atbildību par ārkārtīgi nepopulāriem lēmumiem, kas turklāt var izraisīt plašus nemierus, raksta
NRA.lv.
Par to visskaļāk paziņojis labējās partijas LAOS līderis George Katacaferis, kurš uzsvēris, ka nepiedalīsies revolūcijas eksplozijas iniciēšanā, baidoties, ka tā pēc tam nodedzinās visu Eiropu, vēsta Euronews. Mazāk daiļrunīgs bijis konservatīvo līderis Antonis Samarass, taču arī viņš uzskata, ka jebkurai taupībai ir savas robežas un, vēl vairāk samazinot budžeta izdevumus, Grieķija pašrocīgi likvidēs savu ekonomiku.
Euronews uzsver – ja starptautisko aizdevēju prasības netiks izpildītas, lēmums par kārtējās finanšu palīdzības saņemšanu paliks karājamies gaisā un marta otrajā pusē, kad Grieķijai jādzēš 14,5 miljardus eiro lielais parāds par saviem vērtspapīriem, šai valstij, kuras kasē nepieciešamās summas nav, vienkārši nāksies pasludināt bankrotu. Vakar Euronews vairākkārt vēstīja par «pēdējiem termiņiem», kad doti Grieķijai, tomēr politologi uzsver, ka ar ultimātiem nekas nav līdzams – jāpanāk, lai patiešām tiktu atrasts kāds kopsaucējs.
Grieķijas arodbiedrības savu attieksmi pret jaunajiem taupības pasākumiem jau paudušas vairāk nekā skaidri – jau vakar vakarā daudzās valsts pilsētās sākās protesta akcijas, bet šodien izsludināts kārtējais 24 stundu streiks.
Rādīt reklāmu
