16. aprīlis, Piektdiena
Vārda dienas: Alfs, Mintauts
Sākuma lapa » Ziņas pasaulē » Igaunija mēnesi eiro valstu saimē. Prieki un zaudējumi
Igaunija mēnesi eiro valstu saimē. Prieki un zaudējumi
Autors: Rolands Makulis / LV.LV / 2. februāris 2011, 23:11
Neskatoties uz vairāku ekspertu negatīvajām prognozēm, Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips uzskata, ka eiro noteikti tiks laukā no pašreizējām problēmām. Viņš atminas neskaitāmus ekspertu paredzējumus par dolāra kursa krišanu, bet nekas tāds līdz šim nav noticis.


Igaunijas premjers saka: "Pirms eiro ieviešanas vairāki speciālisti man apgalvoja, ka Igaunijai noteikti jāpāriet uz eiro. Tagad tie paši cilvēki man apgalvo, ka eiro nebūšot ilgs mūžs. Mums eirokrīzes nav. Krīze ir dažām eirozonas valstīm. Tas iespaido eiro kā valūtu, un tur arī slēpjas Eiropas Savienības (ES) pievilcība, ka tās valstis, kurām iet labāk, palīdz vājākajām," raksta LV.LV

Andruss Ansips arī netic, ka eirozonas valstis varētu sadalīties divās daļās - ziemeļu un dienvidu. "Ir jau daudzi centušies veidot robežu starp ziemeļiem un dienvidiem. Ziemeļu valstīm finansiālā situācija ir labāka nekā dienvidu valstīm, bet to, ka eirozona varētu sabrukt, es noteikti neuzskatu par nopietnu apgalvojumu," skaidro premjers A. Ansips.

Atbalstot premjerministru, finanšu ministrs Jirgens Ligi teic: "Runājot par eirozonu un eiro nozīmi Eiropā, domāju, ka nevajag pārspīlēt skeptiķu vērtējumus un prognozes par eirozonas dalīšanos un eiro krišanu. Pēc savas pieredzes varu apgalvot, ka politiķi ir ieguldījuši tur lielu naudu un ticību, tāpēc visas tās skeptiķu runas netiek nopietni uztvertas.

Mums šajā ziņā ir nopietna vēlme veicināt Eiropas attīstību un nostiprināt eiro. Tā ir nopietna vienošanās politiskajā, ekonomiskajā un kultūras jomā un nozīmē kopīgas Eiropas ideju. Domas no tās atkāpties mums šobrīd nav."

Eiro atnākšana izmaksājusi dārgi

Eiro ieviešana Igaunijai nākusi dārgi. Jaunā valūta valstī ir vēl tikai mēnesi, bet tā ieviešanas sagatavošana ilgst jau gadu un prasījusi lielus finansiālus izdevumus. Pati dārgākā ir bijusi speciālās aparatūras iepirkšana, uzstādīšana un noregulēšana, kā arī eiro piegāde Tallinas bankām un visiem valsts reģioniem. Piemēram, jaunās naudas piegādē bijis iesaistīts līdz 1000 policistu, un policijas automašīnas nobraukušas vairāk nekā 160 000 kilometru.

Naudas pārvadātāji - inkasatori, uzņēmuma "G4S Eesti" darbinieki, skaidro, ka papildus saviem ierastajiem pienākumiem strādājuši vēl 51 725 stundu jeb pat vairāk nekā 6000 pilnu darba dienu. "Uzņēmums iztērējis līdz 1 278 200 eiro jeb 20 miljonus Igaunijas kronu darba algām un iekārtām," skaidro apsardzes kompānijas komunikāciju menedžere Jūlija Garanža.

"SEB bankas" komunikāciju daļas vadītājs Silvers Vohu informē, ka bankas izdevumi sagatavošanās darbiem ir ap 5 110 000 eiro (80 miljoni Igaunijas kronu). "Swedbank" izdevumi bijuši vēl lielāki - tehniskā pārorientācija prasījusi līdz 10 miljonus eiro.

Vai nekustamā īpašuma kompānijas tur vārdu?

Ar eiro ieviešanu nekustamā īpašuma cenas nemainīšoties, apgalvo nekustamo īpašumu eksperte Katrīna Kurma Valojē. Pēc Igaunijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras ieteikuma ir noslēgts nopietns līgums cenu noteikšanai "Eiro cenas nepaaugstinās", kuru parakstījuši jau ap 500 uzņēmumu, tajā skaitā arī vairākas nekustamā īpašuma aģentūras. Līdz ar to šīs kompānijas apņēmušās, ka eiro ieviešanas dēļ cenas necels un iepriekšējo cenu pārrēķinās uz eiro ar precizitāti līdz diviem cipariem aiz komata.

Patlaban vēl par agru analizēt, vai tomēr pāreja uz eiro varētu būt iespaidojusi nekustamā īpašuma cenu, jo vēl nav statistikas datu. Taču uz cenu var iedarboties arī citi faktori - vispārējā saimnieciskā, sociālā u.c. darbība, kas iespaido pieprasījuma un piedāvājuma līmeni, ietekmējot arī cenu.

Arī pašlaik lielākā nekustamā īpašuma pircēju daļa izmanto aizņemtus naudas līdzekļus. Iespēja saņemt kredītu ļoti tieši ietekmē darījumus, kas saistīti ar nekustamo īpašumu. Ja "treknajos gados" varēja aizņēmumu saņemt ar 0,5% lielu bankas riska likmi, tad pašlaik bankas risks vidēji ir 2,5 procenti. Jāteic, ka valsts pāreja uz eiro stiprina to iedzīvotāju drošību, kuri jau agrāk guvuši aizņēmumu bankā - viņu ikmēneša maksājumus eiro ienākšana nemainīs.

Vecākiem cilvēkiem - satraukums un sajukums

Līdz 2011. gada 14. janvārim Igaunijā kā maksāšanas līdzekli varēja izmantot kā kronas, tā arī eiro. Kronas samainīt pret eiro jebkurā bankas nodaļā varēs vēl līdz šā gada jūnija beigām, bet atsevišķās banku nodaļās - līdz gada beigām. Igaunijas Centrālā banka, sākot ar 2010. gada 27. decembr, ir samainījusi kronas 193 miljonu eiro vērtībā. Igaunijā 2010. gadā apgrozībā esošais kronu daudzums bija līdzvērtīgs 570 miljoniem eiro.

Eiro ieviešana tiem, īpaši gados vecākiem cilvēkiem, kuri nav izpratuši jaunās naudas vērtību un baidās, ka varētu tikt apmānīti, ir radījusi grūtības un trauksmes sajūtu. Pensionāri žēlojas arī par bezmaksas pensiju piegādes izbeigšanu, jo tagad ir jāiet uz patālo bankas nodaļu vai arī jāmaksā par pensijas piegādi. No 2011. gada sākuma šis pakalpojums ir kļuvis vēl dārgāks - 72 Igaunijas kronas 58 kronu vietā (attiecīgi 3,71 un 4,60 eiro). Gada laikā pensionāram, izmantojot šo pakalpojumu, nāksies samaksāt 55,20 eiro.

Lai atvieglotu pārrēķinu no kronām uz eiro, iedzīvotājiem ir izdalīti eirokalkulatori. Igaunijas Finanšu ministrija ir iepirkusi 30 000 šo kalkulatoru. Neskatoties uz to, daudzi vecāki cilvēki bankās lūdz ar roku uzrakstīt uz eiro naudaszīmēm, cik ir tās vērtība kronās. Uz bankas darbinieka jautājumu - vai tad eirokalkulatoru nesaņēmāt? - skan atbilde: "Saņēmu gan, bet neprotu to izmantot."

"Policijā jau janvāra sākumā ienākušas ziņas par viltotām eiro naudaszīmēm."
No jaunā gada pensionāri arī baidoties iet uz veikalu, jo pa radio esot dzirdējuši, ka pārdevējas pircējus apmānot, neizsniedzot atpakaļ vajadzīgo summu eiro, ja pircējs norēķinājies vēl kronās. Piemēram, pensionāre Svetlana Martšuka, kurai ir 72 gadi, esot neziņā par savu pensiju, jo pati neprotot to pārrēķināt.

Aptaujātajiem jaunākiem cilvēkiem pāreja uz eiro nekādu satraukumu nav radījusi, un viņi atbild, ka viņiem ir vienalga, kādā valūtā norēķināties. Piemēram, Raivo, kuram ir 58 gadi, kaimiņzemes presei teicis, ka pensijas saņemšana eiro vairs nekādas problēmas nerada, kaut gan viņš atzinis: brīžiem, mainot kronas uz eiro, bijis liels juceklis.

Dažādas vērtības viltotās naudiņas

Igaunijas Centrālā banka uzskata, ka savu vērtības laiku izbeigušās kronas var tikai sadedzināt. Bankas sabiedrisko attiecību biroja vadītājs Viljars Rēsks informē, ka šis jautājums vēl būtu apspriežams. Bankas skaidrās naudas nodaļas vadītājs Raits Rosve ieteicis kronas dedzināt Iru koģenerācijas stacijas kurtuvē, sagādājot siltumu Tallinas iedzīvotājiem. "Eesti Energia" gan esot iebildusi, ka to nevarēšot izdarīt, jo šī stacija darbojas ar gāzi.

Kaut arī eiro Igaunijā ir apgrozībā tikai mēnesi, policijā jau janvāra sākumā ienākušas ziņas par viltotām 20 un 50 eiro naudaszīmēm. Janvāra otrajā nedēļā aizvien vairāk informācijas policija saņēmusi par viltotām 100 un 200 eiro banknotēm, un esot bijis pat viens 500 eiro viltojums. Šāda krāpšanās lielākoties notikusi Rakverē, Tapā un Tartu. Nesen parādījušās arī viltotas viena un divu eiro monētas, kas atklātas naudas sūtījumā Revalā.

Policija skaidro, ka gandrīz ik dienu iznāk saskarties ar naudas viltojumiem. Izņēmums nav bijis arī 25. janvāris, kad kāds cilvēks Mustamē bankas nodaļā ir atnesis 50 eiro naudaszīmi. To pārbaudot, izrādījies, ka banknote ir viltota.



Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: aizdevums, drošība, ekonomika, Igaunija, nauda, politika, reforma

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats