Pirmdien, 11. novembrī, Briselē norisinājās Eiropas Savienības (ES)
budžeta ekonomisko un finanšu lietu padome, kurā pēc vairāk nekā 17
stundu ilgām diskusijām starp abām budžeta lēmējinstitūcijām – padomi un
Eiropas Parlamentu (EP) – tika panākta vienošanās par ES 2014. gada
budžetu. Sanāksmē Latviju pārstāvēja Finanšu ministrijas valsts
sekretāre Sanita Bajāre.
„Kā varēja paredzēt, budžeta pieņemšanas process bija sarežģīts, ņemot vērā ne tikai samazināto ES budžeta kopapjomu 2014. gadā jaunās Finanšu perspektīvas ietvaros, bet arī Padomes un Parlamenta būtiskās atšķirības izejas pozīcijās. Tomēr svarīgi, ka vienošanās ir panākta, jo Latvijai tas ļaus saņemt lielākus tiešmaksājumus nekā iepriekšējos gados, bez kavēšanās uzsākt jaunā programmēšanas perioda struktūrfondu, lauku attīstības, kā arī citu ES programmu finansējuma apguvi,” uzsver Finanšu ministrijas valsts sekretāre Sanita Bajāre.
Par vienu no svarīgākajām kompromisa sastāvdaļām kļuva vienošanās par Eiropas Solidaritātes fonda mobilizēšanu četrām dabas katastrofu skartajām valstīm (Vācijai, Austrijai, Rumānijai un Čehijas Republikai), par kuru samierināšanas sanāksmes sākumā abu institūciju pozīcijas bija kardināli pretējas.
Jāuzsver, ka 2014. gada budžets ir pirmais jaunās daudzgadu perspektīvas 2014.-2020. gada budžets, kura pieļaujamie maksājumu griesti jau ir par 6% zemāki, salīdzinot ar 2013. gada budžetu, kas ievērojami apgrūtināja kompromisa meklēšanu. Neskatoties uz šo, gan EP gan padome spējušas izrādīt zināmu elastību un panākt abām pusēm pieņemamu risinājumu, nodrošinot līdzsvaru starp pietiekamo maksājumu un rezervju līmeņiem.
Gala vienošanās paredz ES 2014. gada budžetā 135,5 miljardus eiro maksājumos un 142,2 miljardus eiro saistībās (142,6 miljardi eiro ar ārkārtas instrumentiem ārpus budžeta).
Rādīt reklāmu
