09. februāris, Ceturtdiena
Vārda dienas: Apolonija, Simona
Sākuma lapa » Makroekonomika » Skopi mazinās darbaspēka nodokļus
Skopi mazinās darbaspēka nodokļus
Autors: Ilze Šteinfelde / NRA.lv / 20. augusts 2013, 10:28
Koalīcijas padomes sēde, kurā sprieda par kārtējo darbaspēka nodokļu politikas variantu, vēl vakar nebija beigusies, kad finanšu ministrs Andris Vilks savā twitter kontā rakstīja: «Nodokļu mazināšanas drāma ir novērsta, valdības partneriem un koalīcijai vienojoties.


Būs zemāki nodokļi, atbalsts ģimenēm, lielāks minimums.» Diemžēl Neatkarīgās un Swedbank Privātpersonu institūta aprēķini liecina, ka jaunais Finanšu ministrijas priekšlikums mazo algu saņēmējiem ir skopāks nekā iepriekšējie.

Lai gan Latvijā ir augstāki darbaspēka nodokļi nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES) un kaimiņvalstīs, pašlaik diskutētie Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumi paredz nākamgad nesamazināt Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi no 24 uz 22%, kā to paredz likums. Tā vietā FM piedāvā īstenot strādājošiem mazāk izdevīgāku variantu, proti, par procentpunktu samazināt sociālā nodokļa likmi darba ņēmējiem.

Kompromiss vai aprēķins?

Pagājušajā nedēļā, kad FM piedāvāja savu variantu darbaspēka nodokļu mazināšanai, SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis to nosauca par «kompromisa variantu ar pašvaldībām». Taču jau pēc dažām dienām FM nāca klajā ar jaunu priekšlikumu. Atšķirībā no pagājušās nedēļas piedāvājuma jaunajā variantā ir plānots atteikties no diferencēta neapliekamā minimuma un vēl vairāk palielināt atvieglojumu par apgādājamo, taču galvenais iebildumu avots – IIN likmes nesamazināšana, kā to paredz likums – ir atstāts iepriekšējais.
To, kāpēc FM nevēlas pieļaut IIN likmes samazināšanu, var saprast, jo IIN likmes samazināšanas par diviem procentpunktiem valsts budžetā neienestu 74 miljonus latu, savukārt sociālā nodokļa mazinājums par vienu procentpunktu – 45,2 miljonus latu.

Neskatoties uz to, Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera atbalsta jaunos priekšlikumus, tiesa, ar nosacījumu: ja darbaspēku nodokļu samazināšana notiks iepriekš solītā apjomā, tas ir, IIN likme līdz 2016. gadam tiks samazināta līdz 20 procentiem.

Vientuļie iegūs mazāk

Pavasarī, kad tika diskutēts par darbaspēka nodokļu samazināšanu, Swedbank Privātpersonu finanšu institūts aprēķināja, kāds ieguvums varētu būts strādājošajiem, ņemot vērā likumā noteikto IIN likmes samazināšanu un jaunās iniciatīvas – diferencēta neapliekamā minimuma ieviešanu, minimālās algas palielināšanu un atvieglojuma palielināšanu par apgādājamajiem. Ja tiktu īstenotas šīs ieceres, tad strādājošais, kura alga ir 300 latu un kuram ir viens apgādājamais, 2014. gadā uz rokas saņemtu 169,80 latu vairāk nekā šogad. Savukārt pagājušās nedēļas sākumā izskanējušais priekšlikums, kas paredzēja aizvietot IIN likmes samazināšanu ar sociālā nodokļa mazināšanu šādai ģimenei dotu 144 latu ieguvumu gadā. Jaunais priekšlikums šādas ģimenes maku papildus piepildītu ar 140,40 latiem gadā.

«Matemātika šeit ļoti uzskatāma: salīdzinājumā ar pavasarī izskanējušajām idejām pagājušās nedēļas scenārijs dos mazāk ne tikai turīgajiem, ne tikai bezbērnu strādājošajiem, bet arī mazo algu pelnītājiem un tiem, kam apgādājamie,» Neatkarīgajai uzsvēra Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Adriāna Kauliņa. Ja salīdzina FM jaunāko piedāvājumu ar augusta sākumā piedāvāto risinājumu, no jaunā scenārija lielākie ieguvēji ir strādājošie ar apgādājamiem. Ja iepriekšējā scenārijā izteikti ieguvēji bija mazo algu saņēmēji, tad tagad akcents tiek pārlikts uz apgādājamajiem, un minimālās algas saņēmēji nu jau galveno labumu gūs, pateicoties minimālās algas celšanai no 200 latiem uz 225 latiem, vērtēja A. Kauliņa.

Pagaidām nediferencēs

Kopš pavasara tiek diskutēts arī par neapliekamo minimumu un atvieglojumu palielināšanu par apgādājamajiem. Sākotnējā ideja paredzēja diferencēt neapliekamo minimumu, to palielinot tiem strādājošajiem, kuri saņem mazāku algu. FM aplēses liecināja, ka tas prasītu no valsts budžeta 26,2 miljonus latu. Jaunais priekšlikums paredz neapliekamo minimumu no pašreizējiem 45 latiem palielināt visiem strādājošiem līdz 53 latiem mēnesī. Tas savukārt budžetu ietekmētu par teju divas reizes mazāku summu, proti, 14,9 miljoniem latu.

Tomēr jaunais priekšlikums par atteikšanos no neapliekamā minimuma diferencēšanas nenozīmē, ka FM ir pilnībā atmetusi šo ideju, jo 2014. gadā ir paredzēts izstrādāt priekšlikumu par diferencēto neapliekamo minimumu, atsakoties no neapliekamā minimuma piemērošanas augstām algām un meklējot iespēju piemērot diferencēto neapliekamo minimumu mēnešu griezumā.

Neatkarīgās aptaujātie eksperti jau iepriekš norādīja uz neskaidrībām, ko varētu nest diferencētā nodokļa ieviešana. «Detaļas saistībā ar diferencēto neapliekamo minimumu nav līdz galam skaidras, un sabiedrība būtu jāinformē par šīm iecerēm. Piemēram, kas un kā administrēs šo procesu? Diferencēto neapliekamo minimumu aprēķina un vairāk uz rokas izmaksā katru mēnesi vai aprēķina tikai gadam beidzoties; pēdējā gadījumā diferencētā neapliekamā minimuma atmaksu par 2014. gadu iedzīvotāji saņemtu vien 2015. gadā. Ja iedzīvotājam pašam, gadam beidzoties, ir jāiesniedz ienākumu deklarācija Valsts ieņēmumu dienestam un jāpiesakās, lai saņemtu diferencētā neapliekamā minimuma atmaksu, tad ir jāapdomā, kā par to informēs iedzīvotājus, lai minimālās algas saņēmējs arī mazā ciematā zinātu, ka tam pienākas neapliekamā minimuma atmaksa un kas ir jādara, lai šis iedzīvotājs prastu šai atmaksai pieteikties,» Neatkarīgajai teica Swedbank ekonomiste Kristilla Skrūzkalne.

Jaunajā priekšlikumā plānots straujāk palielināt atvieglojumu par apgādībā esošu personu.
K. Skrūzkalne gan uzskata, atvieglojumam par apgādājamajiem būtu jākāpj straujāk par katru nākamo bērnu, piemēram, par otro bērnu piešķirt lielāku atvieglojumu nekā par pirmo.



Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: Andris Vilks, darbaspēka nodokļi, Nodokļi, nodokļu mazināšana

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats