«Šāds temps vērtējams ļoti pozitīvi, jo tas ir līdzvērtīgs pēdējo divu gadu vidējam ceturkšņa pieauguma tempam. Tas sasniegts, neskatoties uz problēmām metāla nozarē, kā arī arvien ieilgstošo recesiju eirozonā,» norāda finanšu ministrs Andris Vilks (V).

Lai gan gada pieauguma tempi salīdzinājumā ar pērnā gada pēdējo ceturksni ir samazinājušies līdz 3,6%, tas galvenokārt skaidrojams ar kalendāro efektu, jo šā gada pirmajā ceturksnī bija par vienu dienu mazāk nekā pērn. Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem gada pieaugums šā gada pirmajā ceturksnī bija 6%, kas ir pat straujāk kā jebkurā ceturksnī pērn.

Kā uzsver FM, ārējās vides nenoteiktība gan joprojām saglabājas kā galvenais risks Latvijas ekonomikas izaugsmei. Jaunākie konfidences rādītāji norāda uz situācijas stabilizēšanos eirozonā, tomēr izaugsme tur joprojām ir negatīva. Negatīva izaugsme eirozonā bija vērojama jau pērn, tomēr tas netraucēja Latvijas attīstībai pagājušajā gadā sasniegt 5,6%. Diemžēl pēdējo ceturkšņu dati norāda uz izaugsmes vājināšanos arī Latvijas galvenajās tirdzniecības partnervalstīs.

Kā rāda pirmā ceturkšņa dati, ārējās vides pasliktināšanos šobrīd veiksmīgi kompensē iekšējais patēriņš, tomēr, visticamāk, tas šobrīd ir par vāju, lai ilgstoši nodrošinātu ekonomikas attīstību. Tādējādi vēl būtiskāks ir fakts, ka Latvija ir saņēmusi zaļo signālu eiro ieviešanai ar nākamo gadu, jo tas veicinās eksporta attīstību un ļaus mums piesaistīt papildus investīcijas, tādējādi mazinot ārējo faktoru negatīvo faktoru ietekmi.

No nozaru viedokļa šā gada pirmajā ceturksnī lielāko devumu izaugsmē sniegušas uz iekšējo patēriņu vērstās nozares. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni tirdzniecība šajā ceturksnī augusi par 4,6%, būvniecība par 9,8%, savukārt informācijas un komunikācijas pakalpojumi par 13,4%. Negaidīti straujš pieaugums vērojams nekustamo īpašumu nozarē, kur izlaide augusi par 9,4%, ko gan, visticamāk, veicinājis 2,3 reižu pieaugums dzīvojamo ēku būvniecībā.

Turpretim problēmas AS «Liepājas metalurgs» un joprojām nelabvēlīgā situācija eirozonā pirmajā ceturksnī negatīvi ietekmējusi apstrādes rūpniecības izlaidi, un pirmo reizi kopš 2009. gada vērojams apstrādes rūpniecības samazinājums salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni – par 4,8%. Tas savukārt bremzējis ārējās tirdzniecības attīstību, tomēr pozitīvi, ka eksporta dinamika apsteidz importu un ārējās tirdzniecības devums izaugsmē joprojām ir pozitīvs.

No izlietojuma puses lielākais pieaugums vērojams privātajā patēriņā, kas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada pirmo ceturksni palielinājies par 4,7%. Lielākais pārsteigums no izlietojuma puses ir 10,6% kritums investīcijās, kas gan, visticamāk, ir vienreizēja rakstura un saistīts ar bāzes efektu – ļoti lielo investīciju pieaugumu pērn šajā ceturksnī. Viens no faktoriem, kas noteicis investīciju kritumu, ir enerģētikas sektors, beidzoties tādam apjomīgam investīciju projektam kā TEC-2 rekonstrukcija.

«Jāatzīmē, ka ekonomikas izaugsme pirmajā ceturksnī bijusi pat nedaudz straujāka, nekā to prognozējusi Finanšu ministrija, tomēr neskaidrība par metāla nozares nākotnes perspektīvām liek saglabāt piesardzību par ekonomikas izaugsmes prognozēm šogad,» uzsver Vilks.

Atbilstoši šogad februārī izstrādātajam makroekonomiskās attīstības scenārijam Finanšu ministrija šogad prognozē IKP pieaugumu 4% apmērā.