29. novembris, Pirmdiena
Vārda dienas: Ignats
Sākuma lapa » Makroekonomika » Inflācija iesmērējas sviestā
Inflācija iesmērējas sviestā
Autors: Arnis Kluinis / NRA.lv / 2. aprīlis 2013, 12:30
Lieldienu pārtikas groza kārtējais sadārdzinājums šogad mīkstināts, pataisot sviestu par sviesta un augu eļļas maisījumu.



2004. gada Lieldienās par nepilnu piecīti piepildītam pārtikas grozam iespējami līdzvērtīgs saturs šā gada cenās izmaksāja 8,49 latus. Tas ir par 16 santīmiem vairāk nekā pirms gada. Pērn toties cenu pieaugums attiecībā pret 2011. gadu bija straujāks – 23 santīmi, ar kuriem jau pietika, lai groza cena pārsniegtu trekno gadu augstāko līmeni. Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes aprēķiniem, pāreja no inflācijas uz ekonomiskās krīzes izraisītu deflāciju notika 2009. gada novembrī. Neatkarīgās vāktā Lieldienu pārtikas groza cena tobrīd bija sasniegusi 8,10 latus. Līdz nākamajām, 2010. gada Lieldienām tā bija paguvusi nokrist līdz 7,76 latiem, bet tagad atkal paaugstinās trešo gadu pēc kārtas. Kopējais pārtikas groza cenas pieaugums kopš 2004. gada ir 3,52 lati.

Pircēji tiek mulsināti

Trešo gadu nav mainījusies arī pārtikas groza sadārdzināšanās morāle: Inflācija uzbrūk no slēpņa (2012) un Inflāciju slāpē ar zāģu skaidām (2011). Plašākā izklāstā šī pati doma pērn skanēja tā: «Pārtikas ražotāji un tirgotāji ar produktu iepakojumu, kvalitātes un cenu grozīšanu cenšas padarīt mazāk manāmu cenu pieaugumu kopumā.» Šā gada jaunums ir tas, ka sviesta, t.i., sviestam līdzīgas masas, ražotāji «ar produktu iepakojumu, kvalitātes un cenu grozīšanu» pārspējuši visu citu preču ražotājus. Izdomas ziņā sākuši atpalikt desu vārītāji, kurus suminājām aizpērn par tādām desu receptēm, kurās kopā ar jau minētajām zāģu skaidām tika iemaisīts viss, izņemot gaļu. Šā gada atklājumi liek precizēt, ka zirgu gaļas klātbūtne desās varbūt pat bija iespējama.

Pārtikas grozā kopš pirkumu sākuma tiek likts sviests 200 g fasējumā. Nekad nav meklēti iegansti groza saturu mākslīgi sadārdzināt, turoties pie 2004. gadā izvēlētā preces zīmola par spīti tam, ka turpat līdzās lētāk tiek pārdota analoga prece ar citu zīmolu. Nē, preču grozs tika piepildīts atbilstoši pārdevēju un pircēju spēles noteikumiem, ka pārdevēji piedāvās kādai precei cenu atlaidi, lai kāpinātu tieši šīs preces noietu starp līdzīgām precēm. Ar šādiem manevriem Lieldienu pārtikas groza sadārdzinājums tiek noturēts zem kopējā pārtikas cenu pieaugumu, kādu uzrāda Centrālā statistikas pārvalde.

Pagājušā gada pārtikas grozā nonāca sviesta paciņa par 79 santīmiem, bet cenu apskatā figurē ieteikums apmeklēt Rīgas Centrāltirgu, kur Polijā ražots sviests tādā pašā fasējumā maksā 75 santīmus. Šogad – nekur nekā tāda! Šogad pirkumu grozā nonāca lētākais no veikala piedāvājumiem par 97 santīmiem, kur cenas atlaidi noteica sviestam uzkrautā papildfunkcija reklamēt veikalu ķēdes zīmolu. Fasēts poļu sviests Rīgas Centrāltirgū šogad tika piedāvāts 100 g paciņās par 45 santīmiem gabalā un uzrakstu, ka tā ir cena ar atlaidi no parastās cenas. Lētāks bija nefasētais sviests vai sviestam līdzīgās masas, kurās sviests jaukts ar ūdeni, pazeminot sviesta tauku saturu no 82% līdz 62%, vai jaukts ar augu eļļām dažādās proporcijās. Līdzīgas masas tiek arī fasētas pa 175, 180, 190 un 200 gramiem veikalā piedāvātajos variantos un vēl arī pa 100, 300 un 500 gramiem poļu fasējumos tirgū. Ir vajadzīga ērgļa redze, daudz brīva laika un kalkulators, lai pircējs saprastu, ko un par kādu cenu viņš pērk, ja vien viņš nepērk kādu no pierasto zīmolu precēm labā ticībā, ka pirkuma saturs atbildīs savam zīmolam.

Kā atvadīties no lata?

2013. gada pirkumi droši vien kļūs pēdējie, kas izdarīti par latiem. Tie rezumē Latvijas līdzšinējo atrašanos Eiropas Savienībā, jo pirmais pārtikas grozs tika savākts pavisam īsu laiku pirms Latvijas uzņemšanas šajā savienībā. Toreiz, tāpat kā tagad, avīzes piepildīja minējumi par to, cik augstu uzskries preču cenas. Šie minējumi piepildījās. Pirmā publikācija par Lieldienu preču groza sadārdzināšanos ir nodrukāta 2005. gada 2. maijā, kad Latvija bija pavadījusi savienībā savu pirmo pilno gadu un tad jau bija pamats izdarīt secinājumus no pārtikas groza cenu izmaiņām: «Neskatoties uz puķainām amatpersonu un atsevišķu mediju frāzēm par «izaugsmi», «attīstību» un «iespējām», lielākajai daļai rīdzinieku pirmais ES pavadītais gads visdrīzāk saistās ar sen neredzēto cenu pieaugumu»; tā tas drukāts toreiz iznākošajā avīzē Rīgas Balss, no kuras iesākto pētījumu tagad turpina Neatkarīgā.

Vēlākie notikumi toreizējo secinājumu nav atspēkojuši, tomēr piešķīruši tam jaunu kontekstu. Jā, uz tās inflācijas fona, pie kāda Latvijas sabiedrība bija pieradināta kopš pagājušā gadsimta 90. gadu beigām, 2004./2005. gada inflācija patiešām bija «sen neredzēta» un tāpēc asi izjūtama, kaut pirmais pārtikas groza sadārdzinājums bija tikai 22 santīmi gada laikā. Īsti treknais 2008. gads nāca ar cenu pieaugumu par 1,44 latiem, kaut gan tūlīt pēc tam sekoja cenu kritums, kura mehānisms atklāts tad jau Neatkarīgās 2009. gada 15. aprīļa publikācijā Izlīdzinās piena un ūdens cenas. Tobrīd ekonomiskās krīzes pazīmes vairojās ne pa dienām, bet pa stundām.

Valdība atvēl naudu bodniekiem

Viens no galvenajiem notikumiem pārskata gada laikā starp 2012. un 2013. gada Lieldienām bija Latvijas valdības lēmums samazināt kaut par vienu procentpunktu no 22 līdz 21% pievienotās vērtības nodokļa likmi. Pasākiuma oficiālais mērķis ir nodrošināt valdti pret inflācviju, kuras dēļ Latviju varētu kārtējo reizi izbrākēt kā neatbilstošu eirozonai. Veikala čeki rāda, ka valsts samazinājusi konkrētajam pārtikas grozam uzlikto nodokļu slogu par trijiem santīmiem no 1,50 līdz 1,47 latiem. Šie santīmi pārceļojuši pie preču pārdevējiem, no kuriem savu daļu prasa preču ražotāji. Tomēr cenu celšanās ierobežošanā efektīvāka ir nodokļu likmju celšana, nevis pazemināšana, pat ja pirmajā brīdī tas izklausās neticami. Konkrētā pārtikas groza cenu vairāk nekā PVN atlaide precēm pazemināja PVN un akcīzes nodokļa paaugstināšana apkurei. Veikalnieki ir spiesti vismaz līdz Lieldienām rēķināties ar savu klientu papildizdevumiem par apkuri, kas liedz viņiem atstāt naudu veikalos.

Pirmais gadu desmits Lieldienu pārtikas groza piepildīšanā ir nesis atziņas, kādas nevarēja ienākt prātā 2004. gadā, kad eksperiments tika sākts. Centīsimies to turpināt ne vien līdz 2014., bet arī līdz 2024. gada Lieldienām kaut vai tāpēc, ka pasaulē briestoši cenu virpuļi un viesuļi sola arī šajā grozā likto preču cenu izmaiņas padarīt vēl interesantākas un pamācošākas.




Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: inflācija, pārtikas grozs

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats