Neatkarīgajai nav izdevies sastapt nevienu politiķi, kurš neapliecinātu savu lojalitāti un atbalstu J. Maizīša kandidatūrai. No politiķu teiktā izriet, ka negatīvs balsojums Saeimā par šo kandidatūru nav iespējams, it sevišķi tāpēc, ka balsojums šoreiz būs atklāts. Jāatgādina, ka politiķus uzraugošā KNAB priekšnieka amatā Jaroslavs Streļčenoks atklātā balsojumā tika ievēlēts ar gandrīz 100 procentiem balsu. Tāpat kā KNAB priekšnieks, arī SAB direktors ir noteicējs pār politiķu likteņiem, dodot vai liedzot pielaidi valsts noslēpumam.

Taču, neraugoties uz vienprātīgo atbalstu J. Maizītim, aiz viņa kandidatūras izvirzīšanas un deputātu dedzīgajiem lojalitātes apliecinājumiem slēpjas nopietni zemūdens akmeņi, neoficiālās sarunās Neatkarīgajai stāstīja politiķi un slepenām lietām tuvas personas.

Gandrīz visi bija vienisprātis, ka jau pērnā gada septembrī, kad Valsts prezidents Andris Bērziņš publiski paziņoja – nākamajam SAB direktoram jābūt Latvijas latvietim – viņš ar to domāja tieši J. Maizīti. Tomēr pats J. Maizītis sākotnēji it kā nav rāvies uz šo amatu, līdz ar to tikušas apspriestas arī citas kandidatūras, tostarp specdienestu struktūrvienību vadītāji, kas tiem radīja cerības uz iespēju pakāpties pa karjeras kāpnēm. Līdz ar to šobrīd, kad kļuvis skaidrs – specdienestu profesionāļiem karjeras izaugsme ir gājusi secen – pašos specdienestos J. Maizīša kandidatūra netiek uztverta ar sajūsmu. Bažas pastiprina arī tas, ka visi saprot – J. Maizītis veidos savu komandu un tie, visticamāk, būs viņa bijušie darbabiedri prokurori. Tiek minēts J. Maizīša draugs prokurors Andis Mežsargs, kā arī Jānis Ilsteris, kurš J. Maizīša atbalstam savulaik nodibināja Prokuroru biedrību. Tāpat daudzus uztrauc, ka kadru nomaiņā J. Maizīša rokās būs tāds efektīvs instruments kā pāratestācija, kas Jāņa Kažociņa laikā SAB nav ilgi veikta.

Tikmēr Saeimā gandrīz visos līmeņos par J. Maizīti tiek runāts kā par «Šķēles projektu». Visi atminējušies gan to, ka bijušais premjers Andris Šķēle un prezidents A. Bērziņš savulaik kopā darbojušies t.s. Valmieras grupējumā, no kura dzīlēm dzima Tautas partija, gan to, ka Cēsu prokurora J. Maizīša nonākšana ģenerālprokurora amatā 2000. gadā notikusi, pateicoties Valmieras grupējuma vadītājam Andrim Grūtupam. Tiek uzskatīts – kaut arī Tautas partija likvidēta, vairāki ietekmīgi tās bijušie biedri turpina aktīvi darboties, lai svarīgos amatos iebīdītu sev uzticamus cilvēkus.

Daži politiķi pat zināja apgalvot – lai aģitētu par atbalstu J. Maizītim, pie partijas Saskaņas centrs Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Jāņa Urbanoviča viņa mājās Rēzeknē ieradies A. Šķēle. Vaicāts, vai tā ir taisnība, J. Urbanovičs no jelkādiem komentāriem par šo tēmu strikti norobežojās, vien piebilstot, ka arī viņam pret

J. Maizīša kandidatūru nekas iebilstams neesot. Savukārt A. Šķēle uz tālruņa zvaniem neatbildēja.

Vairāki deputāti Neatkarīgajai stāstīja, ka Valsts prezidents personīgi runājis ar daudziem dažādu frakciju deputātiem par atbalstu J. Maizīša kandidatūrai. Līdz ar to «Šķēles ēnai» pār SAB direktora ievēlēšanu vairs nav būtiskas nozīmes.

Tāpat pamazām izkristalizējas, kuri kandidāti bez J. Maizīša bija visreālākie. Proti, Nacionālās drošības padomē daudz diskutēts par satiksmes ministru Aivi Roni un Ārlietu ministrijas politisko direktoru Andreju Pildegoviču.

A. Ronis prezidentam personīgi esot apliecinājis, ka labprāt ieņemtu SAB direktora amatu, taču esot objektīvi iemesli, kādēļ viņš tuvākajos gados vairs nevarēs strādāt valsts pārvaldē. Savukārt A. Pildegoviča kandidatūru pozitīvi uztverot Latvijas sabiedrotie slepenie dienesti.

Kā informēja Valsts prezidenta preses dienests, A. Bērziņš pagājušajā nedēļā atradies atvaļinājumā, bet šīs nedēļas sākums viņam būšot ļoti saspringts. Tāpēc atbildes uz Neatkarīgās jautājumiem par J. Maizīša un A. Pildegoviča kandidatūrām tikšot sniegtas vēlāk.