09. februāris, Ceturtdiena
Vārda dienas: Apolonija, Simona
Sākuma lapa » Makroekonomika » Pavļuts: 2012.gads iezīmē būtiskas pārmaiņas Latvijas ekonomikas politikā
Pavļuts: 2012.gads iezīmē būtiskas pārmaiņas Latvijas ekonomikas politikā
Autors: Kate Namniece, BIZNESS.LV / 21. decembris 2012, 14:17
2012.gads iezīmējis vairākas būtiskas pārmaiņas un reformas Latvijas ekonomiskajā politikā – Nacionālās industriālās politikas izstrāde, enerģētikas politikas reforma, izmaiņas valsts uzņēmumu pārvaldībā un jauna pieeja darba tirgus politikai, izstrādājot arī reemigrācijas atbalsta pasākumu plānu.   

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts uzsver, ka visu šo reformu, ko paredz arī valdības deklarācija, turpmākai īstenošanai izšķiroši svarīga būs valdības partneru iesaiste un atbalsts, jo to sekmīga ieviešana veidos ilgtspējīgu Latvijas ekonomikas attīstību, veicinot visas sabiedrības labklājības pieaugumu. 

„Latvijas ekonomika 2012.gadā ir attīstījusies ļoti sekmīgi, bet to diemžēl nav vēl sajutuši visi iedzīvotāji un ienākumu nevienlīdzības problēmas virknē gadījumu kļuvušas pat izteiktākas. Latvijas uzņēmēji ir pierādījuši, ka spēj ražot un eksportēt kvalitatīvus produktus, kas nodrošina veselīgu un sabalansētu Latvijas ekonomikas attīstību. Tomēr, lai uzturētu ekonomikas izaugsmi ilgtermiņā, viens no galvenajiem uzdevumiem un vienlaikus izaicinājumiem būs ražīguma pieaugums. Augstāka produktivitāte gan privātajā, gan valsts sektorā būs priekšnoteikums arī algu kāpumam un attiecīgi sabiedrības kopējai labklājībai. Mūsu mērķis ir ar Nacionālo industriālo politiku (NIP) palīdzēt uzņēmējiem attīstīties, ražot augstākas pievienotās vērtības preces un pakalpojumus, radīt jaunas, labāk apmaksātas darbavietas. NIP ir jākļūst par galveno ekonomikas politikas pārnozaru dokumentu, kas aptver daudzu ministriju atbildības jomas un darbus. Tas attiecas arī uz turpmākiem uzlabojumiem Latvijas uzņēmējdarbības vidē, kam jākļū
st par visas valdības prioritāti. Tikai visu iesaistīto pušu koordinēts darbs, katram izkāpjot no savas „kastes”, sniegs cerēto rezultātu Latvijas industrializācijai, attīstībai un labklājībai,” uzsver ekonomikas ministrs D.Pavļuts.

Kā būtiskākos Ekonomikas ministrijas prioritāros darbus 2012.gadā D.Pavļuts min:

• Nacionālās industriālās politikas izstrādi un īstenošanu – NIP vadlīnijas, to galvenie mērķi un uzstādījumi ir integrēti Nacionālajā attīstības plānā. NIP mērķis ir veicināt ekonomikas strukturālās izmaiņas par labu preču un pakalpojumu ar augstāku pievienoto vērtību ražošanai, t.sk. rūpniecības lomas palielināšanai, rūpniecības un pakalpojumu modernizācijai un eksporta komplicētībai. Šogad NIP īstenošanas ietvaros sagatavoti arī konkrēti pilotprojekti, piemēram, programma zaļās ražošanas attīstībai Latvijā ar 8 miljonu latu finansējumu, izaugsmes kapitāla instruments ar 28 miljonu latu finansējumu, saskaņošanas procesā ar Eiropas Komisiju ir programma ražošanas telpu renovācijai reģionos 12 miljonu latu apmērā. Tāpat saskaņā ar NIP paredzētajiem uzstādījumiem likumdošanā nostiprināts darbaspēka nodokļu reformas plāns, kas paredz trīs gadu laikā iedzīvotāju ienākuma nodokli samazināt par 5 procentpunktiem.

• Valsts kapitāla daļu pārvaldības uzlabošanai Ministru kabinetā ir apstiprinātas divas koncepcijas - Publisko personu komercdarbības koncepcija un Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepcija. Tāpat Ekonomikas ministrija izstrādājusi un nodevusi starpinstitūciju saskaņošanai Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likumprojektu, kā arī grozījumus vēl piecos saistītajos likumos. Reforma valsts kapitāla daļu pārvaldībā paredz virkni ļoti būtisku izmaiņu un uzlabojumu līdzšinējā pieejā – gan attiecībā uz to, kas ir valsts kapitāla daļu turētāji, gan uzņēmumu darbības caurskatāmību, mērķu izvirzīšanu, sasniegšanu un rezultātu novērtēšanu. Reformas ietvaros, Ekonomikas ministrija šā gada septembrī uz pusi samazināja Privatizācijas aģentūras valdes locekļu skaitu, Ministru kabinets atbalstījis AS „Lattelecom” padomes locekļu skaita samazināšanu no 11 līdz septiņiem, kā arī ekonomikas ministrs aicinājis Rīgas domi samazināt AS ”Rīgas siltums” padomes locekļu skaitu no pašreizējiem septiņiem līdz pieciem.

• 2012.gadā sākta visaptveroša enerģētikas politikas reforma – izstrādāta „Enerģētikas ilgtermiņa stratēģija 2030 – konkurētspējīga ekonomika sabiedrībai”, kura ir izsludināta Valsts sekretāru sanāksmē, un par to veikts prezentāciju cikls svarīgākajiem partneriem. Vienlaikus apstiprināti grozījumi normatīvajos aktos, turpinot elektroenerģijas tirgus atvēršanu un nosakot, ka no šā gada 1.novembra regulēti tarifi tiek piemēroti tikai mājsaimniecību sektorā, bet elektroenerģijas tirgus pilnīga atvēršana tiek plānota līdz 2013.gada 1.septembrim. Tāpat ir piedāvāts redzējums ilgtspējīgai elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem (AER), enerģijas ražošanai koģenerācijā, kā arī biodegvielas nozares tālākai attīstībai. Šā gada 28.augustā Ministru kabinetā atbalstītas vairākas iniciatīvas, lai ieviestu caurskatāmāku, ilgtspējīgāku un efektīvāku valsts atbalsta sistēmu elektroenerģijas ražošanai no AER un koģenerācijā. Ekonomikas ministrija ir arī sagatavojusi un veic saskaņošanu ar citām iesaistītajām pusēm Ministru kabineta (MK) informatīvajam ziņojumam par elektroenerģijas cenu pieauguma riskiem un to ierobežošanu. Reformas ietvaros ir uzsākta elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas ieviešana Latvijā.

• Izstrādāts Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna projekts, kas paredz astoņus konkrētus rīcības virzienus tuvākajiem trim gadiem. Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna mērķis ir sniegt praktisku palīdzību un atbalstu tiem emigrējušajiem iedzīvotājiem un viņu ģimenēm, kas vēlas un redz iespējas atgriezties Latvijā, lai šeit strādātu, dibinātu uzņēmumu vai attīstīt biznesa saiknes ar Latviju.

„Līdzīgi kā iepriekšējie pieci gadi arī 2013.gads mums nesola bezrūpīgu dzīvi. Iepriekšējiem izaicinājumiem nāks klāt jauni, būs jaunas problēmas, bet vienlaikus būs arī jaunas mūsu uzņēmēju un iedzīvotāju uzvaras, sasniegumi un veiksmes stāsti, kas palīdzēs uz priekšu virzīt arī visu valsts ekonomiku. Pārmērīgam optimismam par 2013.gadu tiešām nav pamata, bet piesardzīgs un konservatīvs skats nākotnē būtu tieši laikā. 2012.gadā Ekonomikas ministrija ir sniegusi jaunu redzējumu un piedāvājumu visās prioritārajās jomās, bet diemžēl daudzos gados gadījumos priekšlikumu saskaņošana prasa ilgāku laiku nekā plānots. Tāpēc 2013.gadā partneriem valdībā, nevalstiskajā un privātajā sektorā novēlu pārliecinošāk un reizēm arī drosmīgāk kopīgi īstenot tos mērķus un uzdevumus, ko esam iezīmējuši gan valdības deklarācijā, gan arī jaunajā Nacionālajā attīstības plānā,” 2013.gada prognozes raksturo D.Pavļuts.

Ekonomikas ministrijas prioritātes 2013.gadam:

• Uzņēmējdarbības politikā - NIP pamatnostādņu apstiprināšana valdībā un īstenošana sadarbībā ar citām iesaistītajām pusēm. Nākamgad tiks izstrādāts arī industriālo zonu veidošanas mehānisms, lai nodrošinātu koordinētu un uz rezultātiem orientētu industriālo zonu attīstību reģionos, kas palīdzētu attīstīt uzņēmējdarbību un piesaistīt jaunas gan vietējās, gan ārvalstu investīcijas. Vienlaikus tiks turpināts darbs pie nākamā ES struktūrfondu plānošanas perioda programmu sagatavošanas un izstrādes, kas notiks ciešā dialogā ar nozaru asociācijām. Savukārt sadarbībā ar Finanšu ministriju tiks izveidots institucionālais ietvars Attīstības finanšu institūcijai, lai ar dažādu finanšu instrumentu palīdzību sniegtu atbalstu uzņēmumu attīstībai dažādos to biznesa posmos. Tāpat uzņēmējdarbības vides turpmākiem uzlabojumiem nepieciešams aktivizēt iesaistīto pušu darbu turpmākām reformām, īpaši attiecībā uz tieslietu sistēmas darbības uzlabošanu un Būvniecības likuma pieņemšanu Saeimā, kas ir izšķiroši svarīgi pasākumi, lai uzlabotu Latvijas uzņēmējdarbības vides konkurētspēju.

• Valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldības uzlabošanai un vērtības celšanai Saeimā ir jāpieņem Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likumprojekts, kā arī grozījumus saistītajos likumos. Likumprojekta mērķis ir veicināt publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu labu pārvaldību, ievērojot starptautiski atzītus labas korporatīvās pārvaldības principus, kā arī veicināt publisko personu komercdarbības nosacījumu ievērošanu. Pēc likumu pieņemšanas tiks sākts darbs pie Valsts kapitāla daļu pārvaldes biroja izveides un pakāpeniskas valsts kapitāla daļu nodošanas biroja pārvaldībā, ieviešot visos valsts un pašvaldību uzņēmumos labai pārvaldības praksei atbilstošus darbības un uzraudzības principus.

• Enerģētikā – 2013.gada pirmajā ceturksnī Ministru kabinetā jāapstiprina jaunā - „Enerģētikas ilgtermiņa stratēģija 2030 – konkurētspējīga ekonomika sabiedrībai”, kas nosaka ilgtermiņa enerģētikas politikas virzību. Atbilstoši Stratēģijā definētajiem mērķiem un uzstādījumiem sadarbībā ar nozari izveidots jauns, ilgtspējīgs AER un koģenerācijas atbalsta mehānisms, kas nav ekonomikas kopējo izaugsmi kavējošs. Tāpat 2013.gadā nemainīgi viena no galvenajām prioritātēm enerģētikā būs reģionālo enerģētikas projektu virzība.

• Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna pieņemšana Ministru kabinetā un finansējuma piešķiršana plāna īstenošanai, lai sāktu pilnvērtīgi īstenot visus tajā ietvertos rīcības virzienus un veidotu daudz aktīvāku dialogu un sadarbību ar Latvijas diasporu ārvalstīs.




Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: Daniels Pavļuts, ekonomika

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats