Kopš gada sākuma līdz augustam pašvaldības nekustamā īpašuma nodoklī bija ieņēmušas 67 miljonus latu no plānotajiem 92 miljoniem latu, neskaitot iepriekšējo gadu parādu maksājumus. Tas nozīmē, ka pusgada laikā iekasēti teju 70 procenti no gadā plānotā, liecina Finanšu ministrijas rīcībā esošā informācija.
Tajā pašā laikā pašvaldības par šā nodokļa ieņēmumiem ir skeptiskāk noskaņotas un rēķinās, ka aptuveni 10% tomēr netiks iekasēti, raksta
NRA.LV.
Lai gan nekustamā īpašuma nodoklis maksājams reizi ceturksnī – ne vēlāk kā 31. martā, 15. maijā, 15. augustā un 15. novembrī –, daļa īpašnieku maksājumu veic vienā reizē par visu gadu uzreiz. Tāpēc šobrīd nav iespējams precīzi aprēķināt šā nodokļa iekasējamības līmeni un parādu apjomu.
Augustā vislielākā nekustamā īpašuma nodokļa neizpilde bija izveidojusies Brocēnu novadā, kur nodokļa ieņēmumi no plānotā, pēc Finanšu ministrijas aplēsēm, atpalika par 123 556 latiem, kas ir aptuveni puse no gadā plānotā. Brocēnu novada pašvaldības vadītājs Arvīds Mēters gan šaubās, vai atlikušajos pāris mēnešos nodoklī tiks samaksāta trūkstošā summa, jo ik gadu paliek kāda astīte. Tomēr šogad situācija esot labāka nekā pērn. Savukārt Neretas pašvaldība pirmajos gada septiņos mēnešos nekutamā īpašuma nodoklī ieņēmusi 116 640 latu, kas ir 96 procenti no gadā plānotā. «Šogad esam ļoti strikti sākuši iekasēt nekustamā īpašuma nodokļa parādus,» Neatkarīgajai atzina Neretas domes priekšsēdētājs Antons Blūms, skaidrojot augsto iekasējamības procentu.
Līdzīgi kā Brocēnos, vēl arī citās pašvaldībās ik gadu paliek neiekasētas parādu astes, kas ar katru gadu aug arvien lielākas. Pagājušajā gadā plānoto nekustamā īpašuma nodokli, nerēķinot iepriekš uzkrātos parādus, neizdevās iekasēt 14 pašvaldībās – Aizputes, Alsungas, Auces, Baldones, Baltinavas, Dundagas, Grobiņas, Jaunjelgavas, Mērsraga, Ogres, Rojas, Stopiņu, Viļakas, Viļānu novados. Kopējais parāds, kas ir izveidojies šajās pašvaldībās par 2011. gadu bez soda naudām un iepriekšējiem parādiem, bija aptuveni 206000 latu liels, liecina FM rīcībā esošā informācija.
Rīgas pašvaldībā, kurā tiek plānots nodoklī šogad iekasēt 47 miljonus latu, septiņu mēnešu laikā ieņemti 32 miljoni latu. Pērn šā nodokļa ieņēmumi bija 50 miljoni latu plānoto 46 miljonu latu vietā. Tajā pašā laikā pērn martā arī Rīgā bija uzkrājies nekustamā īpašuma nodokļa parāds. Saskaņā ar Rīgas pašvaldības sniegto informāciju toreiz 90% no nodokļu parādniekiem saistības bija mazākas nekā 50 latu.
Latvijas Pašvaldību savienība jau pavasarī prognozēja, ka arī šogad, visticamāk, neizdosies nekustamā īpašuma nodokli iekasēt pilnā apmērā. Pašvaldības, plānojot šā gada pašvaldību budžetus, jau rēķinājās, ka 10% no nekustamā īpašuma nodokļa netiks iekasēti.
Lai samazinātu parādu slogu, valdība atbalstījusi FM piedāvāto nodokļu amnestijas kārtību, kas dos iespēju dzēst nodokļu, tajā skaitā nekustamā īpašuma nodokļa, parāda nokavējuma un 90% soda naudu apmaiņā pret nodokļu pamatparāda samaksu.
Šis būs vienreizējs pasākums, ko nodokļu administrētāji uzsāks šā gada 1. oktobrī un kam varēs pieteikties trīs mēnešu laikā – līdz 2012. gada beigām. Finanšu ministrija lēš, ka šo iespēju varētu izmantot aptuveni 110 000 nodokļu maksātāju.
Finanšu ministrijā akcentē, ka pasākuma mērķis ir atvieglot nodokļu maksātājiem ekonomiskās krīzes rezultātā radušos nodokļu parādu slogu un rast iespēju valsts budžetā saņemt nenomaksātos nodokļu parādus un tādējādi palielināt ieņēmumus. Šā gada 1. janvārī nodokļu parādu kopējā summa bija sasniegusi 929 miljonus latu. No tiem 205 miljoni latu jeb aptuveni 22% bija nokavējuma nauda.
***
Viedokļi
Antons Blūms, Neretas novada domes priekšsēdētājs:
– Šogad esam sākuši diezgan strikti piedzīt vecos parādus. Lai palīdzētu atrisināt šo problēmu, šogad projekta ietvaros pieņēmām darbā juriskonsultu. Draugi līdz ar to daudziem neesam, taču nabadzība kurpi sāka spiest tā, ka citas izejas nebija. Uzskatām, ka nekustamā īpašuma nodokļa nomaksa zināmā mērā ir arī patriotisma jautājums. Diemžēl to ne visi saprot. Par laimi, visi nav tādi un lielākā daļa cenšas samaksāt laikus. Ir arī tādi, kas nekustamā īpašuma nodokli samaksā par visu gadu uzreiz, lai gan varētu to darīt ik ceturksni.
Arī ar liekēžiem cenšamies vairs neauklēties un likt viņus pie darba. Savādāk jau šobrīd ir izveidojies sabiedrības slānis, kas cer tikai uz pabalstiem. Diemžēl pabalstu kārotāji vairojas kā nezāles. Savukārt īstu darba darītāju slānis sarūk, jo atrast laukos uz vietas speciālistu ir neiespējami. Tajā pašā laikā patērētāju slānis pieaug. Tas ir nācijas nākotnes bieds, par ko pagaidām daudzi vēl neaizdomājas.
Arvīds Mēters, Brocēnu novada domes priekšsēdētājs:
– Ar nekustamā īpašuma nodokļa nomaksu laukos neveicas tik raiti, kā gribētos. Cilvēkiem nav naudas. Gaidām, ka lielākā šā nodokļa nomaksas aktivitāte varētu būt pēdējā ceturksnī, kad būs beigušies lauku darbi un zemnieki būs saņēmuši naudu par nodoto ražu. Pavasara sējas darbi un rudens ražas novākšana no zemniekiem prasa tik lielus izdevumus, ka nodokļa atmaksa tiek atlikta uz vēlu rudeni. Šāda situācija, kad nekustamā īpašuma nodoklis kasi sāk pildīt lielākoties novembrī, ir katru gadu. Tomēr cerību, ka šogad nodoklis tiktu samaksāts 100% apmērā, mums nav. Katru gadu paliek kāda parādu astīte un tāda, visticamāk, būs arī šogad. Maksātspēja ir tāda, kāda ir, un ar to mums arī ir jārēķinās. Daļa uzņēmumu, kuriem piederēja nekustamais īpašums, ir bankrotējuši. Ir arī privātpersonas, kuras, cerībā nopelnīt, kādreiz sapirkās īpašumus un tagad nespēj par tiem samaksāt nodokli. Tomēr, neskatoties uz to, izskatās, ka šis gads ir cerīgāks nekā iepriekšējie.
Rādīt reklāmu
