Efektīvākā recepte problēmu, kuras Saeimā iecerēts risināt, paaugstinot mikrouzņēmuma nodokļa likmi, izskaušanai būtu darbaspēka nodokļu samazināšana.
Tāpat skaidrs, ka līdz 2015.gadam inventarizējama visa Latvijas nodokļu sistēma, nevis atsevišķu nodokļu likmes – tika secināts š.g. 5.septembrī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedriem, uzņēmējiem tiekoties ar deputāti Elīnu Siliņu.
„Salīdzinoši neliels jaunradītu darbavietu īpatsvars, darbalgas un attiecīgi sociālā, iedzīvotāju ienākuma nodokļa optimizēšana, daļu atalgojuma darbiniekam izmaksājot kā mikrouzņēmuma pārstāvim, atalgojuma dempings, ko mikrouzņēmumi rada mazkvalificētā darbaspēka tirgū – šo problēmu patiesais cēlonis ir nesamērīgi augsto darbaspēka nodokļu slogs Latvijā,” uzsver LTRK viceprezidente, nodokļu un nodevu eksperte Lienīte Caune, paužot pārliecību, ka mikrouzņēmuma nodokļa likmes paaugstināšana minētās problēmas nerisinās, toties radīs jaunas.
„Mikrouzņēmuma darbinieku zemā sociālā aizsargātība ir spēcīgākais no argumentiem, kādēļ būtu vērts apsvērt fiksētās 9% likmes paaugstināšanu, tomēr arī tas neiztur kritiku,” norāda L.Caune, skaidrojot, ka mikrouzņēmumu darbinieku vidējā alga ir ievērojami augstāka nekā standarta sabiedrībā ar ierobežotu atbildību, turklāt, slēdzot līgumu par darba tiesisko attiecību uzsākšanu, mikrouzņēmumu darbinieki tiek informēti par mazākām sociālajām garantijām un iespējām iesaistīties brīvprātīgajā sociālās apdrošināšanas sistēmā.
„Mikrouzņēmumu kā uzņēmējdarbības formas izveide ir mazinājusi „ēnu” ekonomiku Latvijā un legalizējusi desmitiem miljonu latu, kas šobrīd kā mikrouzņēmumu darbinieku atalgojums silda iekšējo tirgu – tas ir fakts,” saka L.Caune, piebilstot, ka ieguvējs ir arī valsts budžets, kuru papildina stabili ieņēmumi no sīkbiznesa nodokļa.
„Kā gadu desmitiem praktizējoši uzņēmēji un nodokļu konsultanti skaidri redzam un varam prognozēt, ka „ieguvums” no mikrouzņēmuma nodokļa paaugstināšanas būs gan no „ēnu” zonas izlīdušo, gan jaundibināto uzņēmumu atgriešanās puslegālajā un nelegālajā ekonomikā,” uzsver LTRK viceprezidente. Turklāt vārais „tiesiskās paļāvības” princips, kurš stiprināts valdībai un uzņēmējus pārstāvošajām sabiedriskajām organizācijām noslēdzot „Nodokļu politikas stratēģiju 2011-2014,” tiktu iznīcināts.
Jau ziņots, ka mikrouzņēmumu atbalsta pasākumu kopumu, pie kura darbs pēc LTRK iniciatīvas tika uzsākts jau 2009.gadā, izstrādājusi Ministru prezidenta Konsultatīvā padome, kurā darbojās arī LTRK. Konsultatīvā padome izstrādāja un apstiprināšanai Saeimā tika virzīts arī priekšlikums par īpašu, mikrouzņēmumiem piemērojamu nodokli.
Rādīt reklāmu
